Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāte Iveta Grigule bija pirmā, kas parakstīja iesniegumu Saeimas prezidijam par Andra Bērziņa izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam.
Kāds ir viņas skatījums uz jaunā Valsts prezidenta komandu un turpmāko darbību, kā arī uz ZZS uzdevumiem politikā, sarunā ar Ivetu Griguli.
– Vai Andris Bērziņš būs labāks prezidents par Valdi Zatleru?
– Negribētu salīdzināt bijušos un esošos prezidentus. Esmu pilnīgi pārliecināta par to, ka Andris Bērziņš būs labs prezidents. Viņam piemīt tādas cilvēciskās kvalitātes, kas viņam ļaus ļoti labi pildīt Valsts prezidenta pienākumus. Viņš ir latviešu lauku vidē izaudzis, ar kājām stingri stāv uz zemes, viņā ir dziļi iesakņojušās latviskās tradīcijas un vērtības. Viņš nebūs manipulējams, jo viņš ir cilvēks ar stingru mugurkaulu un stingru nostāju visos jautājumos. Ja viņu var pārliecināt, tad tikai ar argumentiem, un viņam nevar uzspiest nekādus nesaprotamus lēmumus. Viņš nebūs prezidents, kurš visu savu laiku pavada izstāžu atklāšanā un lentīšu griešanā – šī līnija viņam ir pasveša. Viņš būs prezidents tautai – brauks, runās ar cilvēkiem, mēģinās palīdzēt, aktīvi iesaistīsies politiskajā dialogā gan ar valdību, gan Saeimu, gan likumdošanas darbā.
– Valsts prezidentam Latvijā gan viena no nozīmīgākajām ir tieši reprezentatīvā funkcija.
– Jā, protams. Bet tā nav vienīgā funkcija. Vaira Vīķe-Freiberga labi pildīja reprezentatīvo funkciju. Tieši viņai mēs varam pateikties par Latvijas spožu aizstāvēšanu ārzemēs. Par Valdi Zatleru... jā, viņš daudz braukāja pa novadiem, tikās ar cilvēkiem. Bet domāju, ka Andris Bērziņš būs politiski daudz aktīvāks. Viens ir, kādas funkcijas ir rakstītas Satversmē, otrs – ar kādu saturu to piepilda. Es Bērziņa kungu vairāk redzu kā darītāju, nevis burtam sekotāju.
– Jūs taču redzējāt atsevišķu sabiedrības pārstāvju reakciju pie Saeimas nama pēc Bērziņa ievēlēšanas. Arī viņa reitingi neliek domāt par popularitāti. Tas nelika jums pārdomāt, ka varbūt esat izdarījusi nepareizu izvēli?
– Ar Bērziņa kungu es iepazinos šajā Saeimā. Šā gada valsts budžeta pieņemšanas laikā mēs kopā darbojāmies pie jautājuma par lokālajām slimnīcām: Finanšu ministrija uzstāja, ka lokālās neatliekamās palīdzības slimnīcas lauku novados – Ogrē, Madonā, Alūksnē, Kuldīgā, Tukumā, Dobelē, Jūrmalā, Cēsīs – ir jāpārveido par aprūpes centriem. Bērziņa kungs bija tas, kas uzstāja, ka pret šo ideju ir jācīnās. Tikai pateicoties viņa stingrībai, izdevās panākt to, ka šīs slimnīcas joprojām strādā. Kompromiss ir panākts, lai gan mēs piedzīvojām daudzus pārmetumus no koalīcijas partneriem un situācija nebūt nebija patīkama. Es varu pateikt, ka esmu izgājusi cauri šai kaujai kopā ar Bērziņa kungu, un zinu, ka uz viņu var paļauties.
– Vai ZZS frakcijas deputāta Gundara Daudzes iešana par Bērziņa kancelejas vadītāju jums bija pārsteigums?
– Redziet, kandidēšana uz Valsts prezidenta amatu bija paša Bērziņa kunga iniciatīva, un viņš lūdza manu atbalstu un gatavību kā pirmajai parakstīt attiecīgo iesniegumu par izvirzīšanu. Tālākais jau bija viņa paša jautājums – ko viņš aicina komandā. Domāju, ka Daudzes kungs ir ļoti pieredzējis politiķis. Situācijā, kad 23. jūlijā būs referendums un šī Saeima, visticamāk, tiks atlaista, un līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai parlamenta sēdes sasauks Valsts prezidents ar noteiktu dienaskārtību, Daudzes kunga kā bijušā Saeimas priekšsēdētāja pieredze būs neatsverama.
– Kā jums vispār patīk Bērziņa kā prezidenta komanda?
– Es ļoti labi nepazīstu visus Bērziņa izveidotās komandas cilvēkus. Taču Edgars Pastars kā juridiskais padomnieks – manuprāt, ir ļoti zinošs. Viņš Saeimā strādāja ļoti labi, viņa darbs Saeimas komisijās pie likumu izstrādes bija pārliecinošs. Līgas Krapānes kā sabiedrisko attiecību speciālistes vārds komentārus neprasa, tā arī ir veiksmīga izvēle. Un tie, kas paliek vēl no Zatlera komandas – tas ir ļoti labi, ka tiek nodrošināta darba pēctecība.
– Jums kā nacionāli konservatīva politiska spēka pārstāvei nebija pārsteigums ziņas presē par Bērziņa ārlaulības bērniem?
– Es domāju, ka šajā demogrāfiskajā situācijā mēs varam priecāties par katru bērnu.
– Referenduma iznākums par Saeimas atlaišanu ir iepriekšparedzams. Vai uzskatāt, ka atlaistās Saeimas deputātiem ir morālas tiesības kandidēt uz nākamo Saeimu?
– Atlaistā Saeima bija jauna Saeima – tajā ir 60 jaunievēlētu deputātu. Jebkurā jaunā vietā, atnākot strādāt, paiet aptuveni pusgads, kamēr tā īsti saprot, kā konkrēti var panākt dažādus lēmumus, lai ieietu darba ritmā. Līdzīgi ir ar deputātiem. Domāju, ka šī Saeima nav tik vainīga visos piesauktajos grēkos, lai deputāti, kas tajā ir, nevarētu kandidēt vēlreiz. Vēlētāji izvērtēs. Gan pašreizējos deputātus, gan jaunos deputātu kandidātus. Cilvēki visu saliks pa plauktiņiem.
– Jūs esat tik ļoti pārliecināta par cilvēku lielisko orientēšanās spēju politiķos un politisko izglītību kā tādu, lai tiktu nodrošināta kvalitatīva nākamā Saeima?
– Tas nav vienkāršs jautājums, protams. Es esmu daudz braukājusi pa Latviju, tikusies ar lieliskiem cilvēkiem Vidzemē, jo esmu ievēlēta no šā apgabala. Nesen Alūksnē tikos ar pensionāru biedrības, invalīdu biedrības un represēto biedrības pārstāvjiem. Jā, cilvēki ir sašutuši, taču viņi ļoti labi spēj izvērtēt, ko viņi sagaida no nākamās Saeimas.
– Par ko viņi ir sašutuši? Par Saeimu vai par savu sociālekonomisko situāciju?
– Galvenais jautājums, kas izskan un ko cilvēki grib zināt – vai viņiem būs darbs, vai pensionāriem būs pensijas – redz, kur vesels diskurss izvērties, ka pēc pieciem gadiem pensiju sistēmas vairs nebūs...
– To jau Roberts Ķīlis teica...
– ...tur jau ir vesela ekspertu komanda –Roberts Ķīlis, Ģirts Rungainis, Vjačeslavs Dombrovskis... Cilvēki ir ļoti noraizējušies, kas būs ar darbu, pensijām, kredītiem, kurus viņiem savulaik teju iespieda zviedru bankas, kā būs ar izglītību – vai būs bezmaksas, vai tā atkal būs kredītu lieta. Ja mēs popularizējam domu par maksas augstāko izglītību, tad te vispār neviens nepaliks, visi aizbrauks, jo Eiropā daudzviet ir iespējas mācīties bez maksas. Šie kungi prezentē tik ačgārnas lietas, ka metas baisi – vai tiešām tas ir scenārijs nākamajai piecgadei?
– Jūs uzskatāt par pienākumu pretoties šādai politikai?
– Tas nav tikai pienākums, tā ir mana pārliecība.
– Daudzas partijas izvēlējušās uz vēlēšanām atskaņot ilgspēlējošo plati par oligarhu ietekmi. Kāds būs ZZS piedāvājums?
– Pagaidām neesam konkrēti sprieduši. Bet Latvijas lauku kā Latvijas ģenētiskā fonda saglabāšana, iestāšanās par sirmgalvjiem, par viņu pensijām, demogrāfija, pašvaldību tiesību un funkciju nostiprināšana – noteikti būs mūsu prioritāšu sarakstā. Esam jau tagad iesnieguši grozījumus likumā, kas dotu pašvaldībām likumdošanas iniciatīvas tiesības. Portāls manabalss.lv bija iesniedzis Saeimā iniciatīvu par tiesībām ierosināt likumu pieņemšanu Saeimā, savācot desmit tūkstošus pilsoņu parakstu. Mēs savukārt uzskatām, ka pašvaldības varēs labāk realizēt saikni starp varu un iedzīvotāju.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"
