Jaundibinātā Zatlera Reformu partija (ZRP) parlamenta ārkārtas vēlēšanās guvusi tikai otru lielāko vēlētāju atbalstu, taču politikas eksperti atzīst, ka bijušais prezidents Valdis Zatlers uzskatāms par vēlēšanu uzvarētāju.
Kaut arī vēlētāju aktivitāte aizvadītajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās pārsniedza sākotnējo prognozi, tomēr tajās piedalījušies 60,55% balsstiesīgo valsts iedzīvotāju padarījuši tās par vismazāk apmeklētajām vēlēšanām kopš valsts neatkarības atgūšanas.
Tomēr arī ar šādu vēlētāju kūtrumu pietika, lai bijušā prezidenta Valda Zatlera dibinātā Zatlera Reformu partija iegūtu otru lielāko vēlētāju atbalstu un saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saeimā būtu pārstāvēta ar 22 parlamentāriešiem. Tas politisko norišu vērotājiem un ekspertiem ļauj apgalvot, ka tieši V. Zatlers ir šo vēlēšanu uzvarētājs. «Personiskās ambīcijas Zatlera kungs, izskatās, ir realizējis pilnā apjomā. Tādēļ, ja skatāmies no bijušā prezidenta pozīcijām, var viennozīmīgi uzskatīt, ka mērķis ir realizēts,» saka politologs Filips Rajevskis. Viņš gan piebilst, ka vēlētājs neko daudz nav ieguvis, jo nākamā valdība, visticamāk, daudz neatšķirsies no iepriekšējās ne sastāva, ne lemtspējas ziņā. «Vēlētājs pats varēs to novērtēt.»
Arī polittehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka vēlēšanu uzvarētājs ir bijušais prezidents. «Lielākais uzvarētājs ir Valdis Zatlers, kura plāns nosacīti ir izdevies. Viņa plāns bija nodrošināt tālāko politisko karjeru. Tieši tādēļ tika izdots rīkojums nr. 2 par Saeimas atlaišanu. Tagad viņam parlamentā ir zelta akcija – ZRP tagad var noteikt nākamās koalīcijas veidošanas virzienu,» uzskata J. Liepnieks. Arī Arnis Kaktiņš atzīst, ka V. Zatlers ar savu jaundibināto partiju sasniedzis ļoti daudz.
Savukārt, vērtējot vēlēšanu uzvarētāja Saskaņas centra (SC), kas nākamajā parlamentā varētu iegūt 32 mandātus, izredzes iekļūt valdībā, Neatkarīgās aptaujātie eksperti bija uzmanīgi. «Grūti pateikt, kāda būs koalīcija. Jāzina, kādi cilvēki no partijām būs ievēlēti. Piemēram, koalīcijas veidošanā daudz no svara būs no Vienotības saraksta ievēlētie politiķi – vai dominēs Pilsoniskās savienības, Jaunā laika vai Sabiedrība citai politikai. Var būt situācija, ka nominēs Valdi Dombrovski, nevis Saskaņas centra kandidātu,» uzskata F. Rajevskis.
Arī A. Kaktiņš norāda, ka uzvara vēlēšanās Saskaņas centram nedod garantijas, ka tas iekļūs valdībā. «Iepriekšējās valdības veidošanas gaita liecināja, ka dažādi politiķi operēja ar dažādu loģiku. Saskaņā ar vienu loģiku būtu bijis labi, ja SC iekļautu valdībā, bet, ja skatāmies šā brīža matemātiku ar balsu skaitu, tad valdību var izveidot bez viņiem,» norāda politologs. To, ka SC iespējas nokļūt valdībā nemaz nav tik spīdošas, atzīst arī J. Liepnieks.
Tomēr A. Kaktiņš norāda, ka, izveidojot valdību, kuras centrā būs Zatlera Reformu partija un Vienotība, bet izslēgts Saskaņas centrs, tiks radīta situācija, kurā arī jaunā valdība nebaudīs sabiedrības vairākuma atbalstu.
«Tas nozīmētu, ka valdība nebūs diez cik populāra. Nedomāju, ka šī būs pēdējā valdība šajā parlamentā. Valdības mums ir vājas un ar īsu mūžu. Jāņem vērā, ka valdības stabilitāti ietekmē sabiedriskā doma. Parlaments arī krita kritiski zemā uzticības līmeņa dēļ,» saka speciālists. Vērtējot SC pieaugošo popularitāti, A. Kaktiņš atgādināja parlamentārām demokrātijām tipisko svārsta principu – ar valdošās koalīcijas darbu neapmierinātie vēlētāji sliecas savas balsis atdot opozīcijai. Latvijā šis princips iedzīvotāju etniskā sadalījuma dēļ esot izkropļots. «Ja oligarhu tēmu saprot šauri, ka tie ir tikai konkrētie pāris cilvēki, tad jāsaka, ka ārkārtas vēlēšanas lielā mērā mērķi ir izpildījušas. Šlesers vairs nav pārstāvēts parlamentā, un maz ticams, ka Zaļo un zemnieku savienība varētu iekļūt nākjamajā koalīcijā,» saka A. Kaktiņš. Viņa viedoklim pievienojās arī F. Rajevskis. «Pie labajām ziņām šo vēlēšanu sakarā vajadzētu minēt – ir skaidrs, ka ar tiesiskumu valstī viss būs kārtībā. Nekādi oligarhi nespēs traucēt godīgiem un labiem cilvēkiem vest valsti uz labklājību. Visi līdz šim zināmie šķēršļi, kas traucēja mums dzīvot labklājībā, ir novērsti. Tagad Vienotībai un ZRP nāksies strauji domāt par kādu citu, kas traucē sasniegt šo labklājību,» teica J. Liepnieks.
