Atzīstot, ka Vairas Vīķes-Freibergas izvirzīšanu Eiropas Savienības prezidenta amatam nav saskaņojis ar Ārlietu ministriju un Rīgas pili, premjers Valdis Dombrovskis (JL) šodien izplatītajā paziņojumā pauž pārliecību, ka eksprezidente var būt veiksmīga kompromisa kandidatūra.
"Es no savas puses darīšu visu iespējamo, lai V. Vīķes Freibergas kandidatūrai tiktu nodrošināts maksimāls atbalsts un aicinu arī Valsts prezidentu un Ārlietu ministru atbalstīt šo kandidatūru," pauž premjers.
Tikmēr diplomātiskajās aprindās Neatkarīgajai šī V. Dombrovska nesaskaņotā iniciatīva tikusi kritizēta. Virzot Vairu Vīķi-Freibergu Eiropas Savienības (ES) prezidenta amatam, Latvija zaudētu savu balsi bezcerīgā cīņā, lai gan tā būtu jāizmanto gudrākā diplomātiskā spēlē, cenšoties nodrošināt, lai Andris Piebalgs saņem iespējami "smagu" eirokomisāra portfeli, kā arī panākot, ka ES ārlietu ministra amatā nonāk kandidāts, kurš ir iejūtīgs pret mazo valstu interesēm.
Tā Latvijas ārpolitikas veidotāji neoficiāli skaidro Ārlietu ministrijas (ĀM) vēso reakciju uz premjera Valda Dombrovska (JL) soli, trešdien publiski paziņojot, ka viņš sniegs visu iespējamo atbalstu V. Vīķes-Freibergas kandidatūrai. "Premjeram drīzāk vajadzēja savu aktivitāti veltīt tam, lai sarunās lobētu Piebalgu ietekmīgam amatam Eiropas Komisijā (EK), kas nebūt vēl nav garantēts, un piebremzēt publiskās aktivitātes ar eksprezidentes virzīšanu, it īpaši ņemot vērā, ka ne no vienas Eiropas valsts nav bijis neviena pat ne mazākā pozitīvā mājiena," Neatkarīgajai skaidro kāds procesā iesaistīts diplomāts.
Premjera birojam pārmet "ķēķa ārpolitiku"
V. Dombrovska birojā tapusī iniciatīva, par ko trešdien paziņoja premjera padomniece ārpolitikas jautājumos Elīna Melngaile, ĀM bija negaidīta un iepriekš ar ārlietu resoru nebija saskaņota. Trešdien šajā sakarā neoficiāli bija dzirdami izteikumi, ka "premjera birojs taisa ķēķa ārpolitiku". Saspīlējuma iemesls neesot ĀM apiešana, bet tas, ka premjera birojs apgrūtinājis mūsu valsts diplomātiskos centienus diskusijas par ES prezidenta amatu izmantot reālistisku mērķu sasniegšanai. Bez argumenta par mūsu interesēm EK portfeļu sadalē uz galda ir arī uzskats, ka Latvijai sava balss būtu jāpataupa diskusijai par ES ārlietu ministra posteni, kurā mūsu valsts centīsies panākt, ka amatā nonāk cilvēks, kurš izprot bloka mazo valstu rūpes.
Pastāvīga ES ārlietu ministra postenis, kas ir otrs jaunievedums, ko paredz Lisabonas līgums, pēc savas kompetences un atbildības varētu būt pat nozīmīgāks nekā prezidenta amats. Skaidri favorīti uz šo amatu vēl nav izkristalizējušies. Pastāv bažas, ka atsevišķas lielās ES valstis nevēlas, lai ES prezidenta un ārlietu ministra amatus ieņem spēcīgas personības, jo tām ir pašām savi valstu līderi, kas raduši spēlēt solo starptautiskajā politikā, jautājumus ar citām lielvalstīm risinot divpusēji.
Ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) preses sekretāre Una Pušpūra atkārto ministra iepriekš pausto pozīciju, ka lēmums par kandidāta virzīšanu varētu tikt pieņemts, ja kandidātu apspriešanas process nonāktu Latvijas izredzēm izdevīgā posmā. Turklāt formāli ar šo soli ļauj nesteigties tas, ka spēkā vēl aizvien nav stājies Lisabonas līgums, ar kuru šis ES prezidenta amats tiks iedibināts. Latvijas nacionālajā pozīcijā šai Eiropadomei (pozīciju apstiprinājis Ministru kabinets) nekas nav minēts par sava kandidāta izvirzīšanu ES prezidenta amatam, tāpēc, sanāksmes priekšvakarā publiski paziņojot par atbalstu V. Vīķes-Freibergas kandidatūrai, premjera birojs ir pārkāpis valdības apstiprinātā mandāta robežas, neoficiāli komentēja kāds avots ĀM.
Nepatīkami pārsteigta arī Vīķe-Freiberga
Neoficiāla informācija liecina, ka nepatīkams pārsteigums tas bijis arī V. Vīķei-Freibergai, kura, piekrītot kandidēt, bijusi labi informēta par niecīgajām izredzēm, bet ne par to, ka premjers rīkojas bez ĀM atbalsta, kas nozīmē, ka viņas kandidatūra nevar cerēt uz lobēšanu no mūsu diplomātu un amatpersonu puses. Diplomātu aprindās tiek piesaukta pieredze no 2007. gada nogales, kad V. Vīķei-Freibergai ar lielām diplomātu pūlēm tika nodrošināta jaunveidojamās ES pārdomu grupas vadītāja vietnieces amats, lai gan Latvijas publiskajā telpā valdīja gaidas, ka viņa to varētu vadīt. Toreizējā procesā iesaistītie tagad atzīst, ka eksprezidentes autoritāte tiek pārspīlēta, jo Eiropā atrodas amatpersonas, kurām viņas vārds neko daudz neizsaka.
Vairāk pret nekā par
Kontekstā ar ES prezidenta amatu, uz kuru kā divi galvenie pretendenti starp vairākiem tiek minēti bijušais britu premjers Tonijs Blērs un Luksemburgas valdības vadītājs Žans Klods Junkers, diplomāti min vairākus nepārvaramus trūkumus. V. Vīķei-Freibergai varot pārmest tieši tos pašus trūkumus, kas tiek piedēvēti T. Blēram, – viņas valsts nav eirozonā un viņa skaļi atbalstīja ASV pozīciju jautājumā par Irākas karu. Kā mīnuss izredzēm tiek piesaukts arī fakts, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis nesen jau ir ieguvušas Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amatu, kurā ievēlēja bijušo Polijas premjeru Ježiju Buzeku.
