Saruna ar SIA Olimpiskais centrs Ventspils valdes priekšsēdētāju Uldi Boitmani (U.B.) un Ventspils sporta dzīves kuratoru Gunti Blumbergu (G.B.).
– Sportam Ventspilī ir būtiska loma – vai sporta bāzes tiek līdzi aizvien pieaugošajam pieprasījumam?
G.B.: – Olimpiskais centrs Ventspils sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju un vietējo pašvaldību realizē sporta bāzu infrastruktūras attīstības programmu, ko sākām jau 2012. gadā. Līdz šim daudz jau ir izdarīts, bet tuvākajos plānos ir veikt vēl vairākas investīcijas. Olimpiskais centrs Ventspils ir pirmais olimpiskais centrs Latvijā – vecākajām būvēm jau ir 17 gadu, un nepieciešams to remonts. Tāpat arī sportistu, kas vēlas šeit trenēties, kļūst arvien vairāk, un dažādojas arī sporta veidi. Lai saglabātu savu labo slavu un spētu piedāvāt sportistiem tiešām augsta līmeņa infrastruktūru gan treniņiem, gan sacensībām, esam pieņēmuši lēmumu veikt būtiskus uzlabojumus.
– Kurās bāzēs ir jau notikušas izmaiņas, un kur tās tiek vēl plānotas? Vai top arī jauni objekti?
G.B.: – Programmas ietvaros olimpiskā centra teritorijā ir uzbūvēti divi jauni cietā seguma tenisa laukumi. Rezultātā jau septembrī, pirmo reizi vēsturē, Ventspilī norisināsies starptautiska mēroga tenisa turnīrs, kurā piedalīsies sportisti no 15 valstīm.
Faktiski no jauna ir uzbūvēta airēšanas bāze Dampeļi, kas viennozīmīgi ir Latvijā modernākā un labākā airēšanas bāze.
Ir veiktas izmaiņas ledus hallē, – paplašināts laukums, izlīdzināta ledus laukuma pamatne, kas dod iespēju ātrāk un vēl kvalitatīvāk sagatavot ledu, sakārtotas ģērbtuves. Šo vajadzību galvenokārt noteica Ventspils ieinteresētība starptautiska līmeņa sacensību un treniņnometņu rīkošanai šorttrekā. Starptautiskie noteikumi paredz laukuma platumu 30 m, – mums līdz šim bija 29 m. Tagad arī Ventspils ledus halle atbilst starptautiskajiem noteikumiem, un mums ir visas iespējas uzņemt augsta līmeņa sportistus un rīkot sacensības visaugstākajā līmenī. Atzīmēšu, ka Latvijas olimpietis ātrslidotājs un šorttrekists Haralds Silovs ir izaudzis Ventspilī. Tieši šeit viņš kļuva par Eiropas čempionu.
U.B.: – Viens no finanšu ietilpīgākajiem un sarežģītākajiem projektiem ir basketbola halles grīdas nomaiņa un tribīņu rekonstrukcija. Paskaidrošu, ka basketbola spēļu grīdai ir sarežģīts klājums – tas nav tikai segums, bet tā sastāv no vairākām kārtām, tostarp speciāla materiālu amortizējošā slāņa, kas šo gadu laikā bija nolietojies. Tagad grīda top pilnīgi no jauna, un kā virsējais klājums atkal tiks izmantota Kanādas kļava, kas ir atzīta par piemērotāko basketbola spēlēm. Tehnoloģija un materiāli ir analogi tiem, kādus ASV izmanto NBA spēļu laukumos. Atzīmēšu, ka tāda pati tehnoloģija un materiāli izmantoti grīdai, uz kā Spānijā notiks Pasaules čempionāts basketbolā.
Vienlaikus norit arī izbīdāmo tribīņu rekonstrukcija, ko veic tā pati Anglijas kompānija, kas savulaik to uzstādīja – tiek atjaunota ritošā daļa, uzstādīs jaunus sēdekļus un ieklāsim jaunus paklājus.
Lai basketbola halle būtu tiešām mūsdienīga, uzstādīsim jaunus tablo. Jāteic gan, ka arī esošie atbilst starptautiskajiem standartiem, taču teiksim, kā ir – tā ir vakardiena. Mums vajag labāko, kas šobrīd ir pieejams. Iepirkumā uzvarēja Francijas piegādātāji, un turpmāk uz ekrāna redzamā informācija būs gana laba arī visprasīgākajam skatītājam. Papildus tiek iegādāta arī jauna filmēšanas kamera.
Investīciju programmas ietvaros tiks uzlabota ventilācijas sistēma basketbola, džudo un boksa zālēs. Atzīmēšu, ka sporta būvēs gaisa ventilācijas un dzesēšanas sistēmām ir ļoti liela nozīme. Pilnveidosim arī energoapgādes sistēmu, jo gribam nodrošināties, lai gadījumā, ja pārtrūkst padeve no viena transformatora, sistēma automātiski pārslēdzas uz citu elektroapgādes līniju.
Atjaunosim arī stadiona skrejceļa segumu. Par konsultantiem esam piesaistījuši vieglatlētikas savienības speciālistus, lai mūsu skrejceļš atbilstu visiem starptautiskajiem standartiem. Jauns segums būs arī vieglatlētikas manēžā.
Sadarbībā ar futbola federāciju praktiski no jauna izveidosim futbola laukumu Katoļu ielā. Rekonstruēsim Piedzīvojuma parka teritorijā esošo BMX trasi, jo šis sporta veids attīstās, – kļūst arvien ātrāks un ekstrēmāks, un jaunie noteikumi paredz , ka ieskrējiena kalna augstumam jābūt 5 m. Līdz ar to būsim gatavi BMX trašu starptautiskajai sertifikācijai.
Esam ieplānojuši arī pludmales volejbola laukumu izbūvi pludmalē, jo vadošie Latvijas pludmales volejbolisti uzsvēra, ka Ventspils pludmales smiltis ir ļoti piemērotas tieši treniņiem. Pagaidām norit projekta saskaņošana ar atbildīgajām institūcijām.
Redzot, kāda interese jauniešiem ir par ielu vingrošanu un kā vēršas plašumā Ghetto Games kustība, radām iespēju olimpiskā centra teritorijā izveidot ielu vingrošanas laukumu ar 10 vingrošanas rīkiem, speciālu segumu un tribīnēm 200 vietām.
– Olimpiskais centrs vasarā ir ļoti pieprasīts dažādu sporta nometņu rīkošanai. Kas ir tas, kas tik ļoti piesaista sportistus Ventspilij?
U.B.: – Galvenais iemesls, kāpēc sportisti treniņnometnes pavada tieši šeit, ir sporta bāzu kompaktais izvietojums un plašais piedāvājums – var trenēties gan ārā, gan iekštelpās, izmantot ūdens rehabilitāciju un trenažieru zāli, tāpat tuvu ir viesnīca un kafejnīca ar sportistiem piemērotu ēdienkarti. Arī pati pilsēta – atpūtas infrastruktūra, pludmale, kultūras pasākumi, – ir tas, kas liek šeit atgriezties atkal un atkal.
– Šodien ielūkojāmies ledus hallē, un tā vietā, lai ieraudzītu hokejistus, varēju pavērot mazo daiļslidotāju treniņu, bet stadionā rosījās spēcīgi vīrieši. Kādas treniņnometnes patlaban norit Olimpiskajā centrā Ventspils?
U.B.: – Jā, savulaik pie mums treniņnometnes novadīja galvenokārt hokejisti, bet arvien vairāk viņu vietā nāk daiļslidotāji. Es pat teiktu, ka esam kļuvuši par daiļslidotāju treniņnometņu galvaspilsētu. Vienlaikus šeit norit divas daiļslidotāju nometnes: Sanktpēterburgas Olimpisko rezervju sporta skolas komanda ar 67 dalībniekiem, kā arī fiziskās formas uzlabošanai šeit kopā ar vecākiem ieradušies Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Francijas un Vācijas jaunie daiļslidošanas talanti. Jāatzīmē, ka treniņi ir ļoti intensīvi – 6 stundas dienā. Kad šie daiļslidotāji dosies mājup, viņu vietā ieradīsies cita daiļslidotāju komanda no Sanktpēterburgas un Almentjevas kluba hokejisti. Savukārt augustā šeit tradicionāli notiek starptautiskā treniņnometne šorttrekistiem.
Atzīmēšu, ka patlaban Ventspils Olimpiskajā centrā treniņnometni aizvada Latvijas bobsleja izlase 50 cilvēku sastāvā Sanda Prūša vadībā. Paredzēts, ka šī komanda uz otro treniņnometni atgriezīsies arī augustā. Vienlaikus ar jau pieminētajiem sportistie, šobrīd Ventspilī norit arī starptautiskā nometne karatē, kurā piedalās 140 sportisti no 7 valstīm. Tas ir viens no sagatavošanās posmiem pasaules čempionātam karatē.
Tikko savu treniņnometni aizvadīja arī Latvijas labākie šķēpmetēji.
Gaidām futbolistus no Maskavas. Atzīmēšu, ka mūsu rīcībā ir divi mākslīgā un trīs dabīgā seguma laukumi. Mēs ļoti saudzējam zālieja laukumus, tāpēc maskaviešiem ļausim trenēties tikai uz mākslīgā seguma, dabīgo paturot savu vietējo futbolistu vajadzībām.
Ja mēs saskaitām kopā, cik sportistu šobrīd trenējas Ventspils sporta bāzē, skaitlis ir visai iespaidīgs – tie ir 280 dažādu sporta veidu nometņu dalībnieki. Līdz ar to pilnībā noslogota ir ne tikai sporta bāze, bet arī olimpiskā centra Ventspils viesnīca, kurā ir 150 vietas. Tas nozīmē, ka Olimpiskais centrs dod ieguldījumu arī citu Ventspils pakalpojumu sniedzēju biznesā – šie sportisti izmanto viesnīcas un ēdināšanas pakalpojumus. Es teiktu, ka Olimpiskais centrs veicina tūrisma industrijas attīstību Ventspilī, jo arī treniņnometnes faktiski ir tūrisms, kas piesaista naudu Latvijai un pilsētai.
– Jūs jau pieminējāt, ka Olimpiskais centrs nav tikai un vienīgi sporta bāze, bet tā darbība ietekmē pilsētas ekonomisko dzīvi – piesaista pilsētai tūristus, kā arī pašiem ventspilniekiem rada lieliskas atpūtas un izklaides iespējas. Olimpiskā centra struktūrā ietilpst arī Lemberga hūte jeb Piedzīvojumu parks, Piejūras akvaparks, Ūdens piedzīvojumu parks un viesnīca. Kā ir iespējams tikt galā ar tik milzīgu saimniecību?
– Mēs nebaidāmies teikt, ka esam pilsētai vajadzīga struktūra. Jā, mēs esam liels uzņēmums, kas ietekmē pilsētas ekonomiku un sociālos procesus. Mēs esam darba devējs 140 ventspilniekiem – tas nav maz. Vasaras periodā darbinieku ir vēl vairāk, un šajā gadījumā gribu pateikt paldies pašvaldībai un valdībai, kas atbalsta skolēnu vasaras nodarbinātības programmu, maksājot viņiem algu. Vasaras mēnešos Olimpiskajā centrā strādā vienlaikus 25 jaunieši. Kopumā vasaras 3 mēnešos iespēja strādāt un saņemt algu ir 75 skolēniem. Mēs uzskatām, ka dodam labu pienesumu pilsētai un Latvijai kopumā.
