Mums «misiju» ir uzdots pabeigt – proti, līdz aprīļa beigām visiem Raunas iemītniekiem ir jābūt jaunām mājām, tā ar rūgtu ironiju Neatkarīgajai saka valsts sociālās aprūpes centra Vidzeme filiāles Rauna vadītāja Lelde Buliņa.
Viņu, sociālos darbiniekus, aprūpētājus un īpaši cilvēkus pansionātā samulsinājis paziņojums televīzijā, ka «Rauna ir glābta», jo patiesībā centra likvidācija nav apturēta un pašreizējā situācijā Labklājības ministrija pat negrasās apsvērt domu maksāt kādai pašvaldībai vai draudzei par cilvēku aprūpi Raunā tikai tāpēc, lai viņiem veselības apsvērumu dēļ nebūtu jāpārceļas.
Ar jautājumu: «Nu tad mūs taču nekur nepārcels?» Neatkarīgo sagaida aprūpes centra Rauna iemītnieki. Tas, ka cilvēki dzīvo aprūpes centrā, nenozīmē, ka viņi neskatās televīziju, un tur taču skaidri un gaiši tika pateikts, ka pansionātu neslēgs. Tas notika pēc Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdes, kurā Raunas novada pašvaldība un Raunas evaņģēliski luteriskā draudze stāstīja par plāniem, kā šo situāciju varētu risināt. Taču ne tad, ne līdz šim brīdim Labklājības ministrija (LM) nedeva apsolījumu izskatīt iespēju daļai pansionāta iemītnieku, kuri vēlas un kuri pārsvarā ir vecāka gadagājuma, ļaut palikt Raunā. Saeimas sēdē LM speciālisti runāja vispārīgi, māja ar galvu un teica, ka ir gatavi konstruktīvai sarunai ar pašvaldību un draudzi. LM speciālists Aldis Dūdiņš sēdē teica: iespējams, kompromisu panākt varētu...Taču viņš gan arī uzreiz atzina, ka saņemt valsts finansējumu aprūpei var tikai, reģistrējoties kā sociālo pakalpojumu sniedzējs un – galvenais – piedaloties iepirkumā. Lai to visu paspētu līdz aprīļa beigām, ir jābūt supermenam, tāpēc bija skaidrs, ka draudze to nepaspēs izdarīt.
«Konstruktīvā saruna un kompromiss beidzās uzreiz pēc Saeimas sēdes,» ar nožēlu saka Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe. Viņa labi apzinās, ka tam, kas sniedz aprūpes pakalpojumus, jāpiedalās iepirkumā. Taču šī ir nestandarta situācija. «Mēs nevaram šajā gadījumā nocirst kā ar cirvi, tāpēc mēs cīnīsimies, lai vecākie un veselības ziņā slimākie iemītnieki varētu palikt Raunā. Mēs uzskatām, ka viņu palikšana šeit ir cilvēcības jautājums. Tie ir 27 cilvēki, kuri arī paši vēlas palikt,» saka E. Zurģe. Tā kā šie cilvēki līdz šim bijuši valsts aprūpē, proti, par viņu aprūpi maksā no valsts budžeta, ko apsaimnieko LM, pašvaldība uzskata, ka to arī turpmāk vajadzētu darīt valstij, bet sociālo aprūpi īstenotu draudzes nodibinājums. «Kāpēc valsts finansējums? Tāpēc, ka runa ir par šiem konkrētajiem cilvēkiem, kuri ir valsts aprūpējami,» skaidro domes vadītāja. Pēcāk attīstot pakalpojumu, centrs piesaistītu arī citus iemītniekus.
Neatkarīgā rakstīja, ka šādu reformu būtu iespējams laikus izplānot, piesaistot arī finansējumu. Raunas novada dome kopā ar vietējo luterāņu draudzi, ir apsprieduši iespēju saglabāt pansionātu. Draudze iesniegusi dokumentus, lai nodibinājumu reģistrētu. Taču, kā Neatkarīgajai apliecina LM speciāliste Marika Kupče, reģistrācija sociālo pakalpojumu reģistrā vēl nedod tiesības saņemt finansējumu. Ir jāpiedalās iepirkumā, taču jauns iepirkums šajā jomā ne šogad, ne 2016. gadā nav plānots. Bet filiāles Rauna slēgšana nav apturēta un cilvēku pārcelšanās process turpinās.
Raunas vadītāja L. Buliņa to zina un nosauc vietas, uz kurieni jāpārceļ iemītniekus, – Valka, Allaži, Rūja, Ropaži un Ezerkrasti. «Emocionāli nav viegli,» tā L. Buliņa. Arī sociālie darbinieki gan ironiski joko, gan raud, gan dusmojas par to, kā valstī apietas ar cilvēkiem, kuru dzīve ir atkarīga no valsts iestāžu lēmuma.
