Konkursā Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015 pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi apsaimniekotā ēka Sarkanmuižas dambī 13 ieguvusi 3. vietu nominācijā Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā. Vienlaikus uzņēmums saņēma Ekonomikas ministrijas Atzinības balvu par ieguldījumu energoefektivitātes programmas īstenošanā Latvijā.
Vairāk stāsta Pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi tehniskais direktors Valērijs Pļiskovs.
– Šovasar Ventspils nekustamie īpašumi saņēma divus nozīmīgus apbalvojumus – kā 3. vietas ieguvēji konkursā Energoefektīvākā renovētā māja Latvijā un atzinību no Ekonomikas ministrijas. Kas ir šo apbalvojumu pamatā?
– Ventspils kā pirmā pilsēta Latvijā jau 2009. gadā uzsāka toreiz jauno Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto Daudzdzīvokļu ēku siltumnoturības uzlabošanas programmas realizāciju. Līdz ar to esam iegājuši vēsturē kā pirmais pašvaldības uzņēmums, kurš zināmā mērā riskēja un vienlaikus spēja pārliecināt māju iedzīvotājus, ka ēku renovācija ir pareizais ceļš, lai ne tikai samazinātu nepieciešamā siltuma zudumu, bet arī sakārtotu ēkas komunikācijas un vizuālo tēlu. Vienlaikus mēs esam uzņēmums, kurš realizējis vislielāko skaitu renovācijas projektu – šogad ekspluatācijā tiks nodota jau četrdesmit otrā mūsu uzņēmuma vadībā renovētā ēka.
Savukārt, runājot par māju Sarkanmuižas dambī 13, kas saņēma iepriekš minēto balvu, gribu uzsvērt, ka projektam ir ne tikai lieliski siltināšanas rezultāti – sasniegts 66% siltuma ietaupījums pret iepriekšējā gada attiecīgā laika perioda siltuma patēriņu, bet arī izmantota inovatīva vēdināšanas sistēma – vācu firmas Lunos tehnoloģija. Tās galvenā vērtība ir automātiskā vadība, kas pamatojas uz datiem, ko konkrētā brīdī sniedz ierīcēs iestrādātie sensori. Ja sensors ziņo, ka gaisa sastāvs neatbilst optimālajam, automātiski ieslēdzas vēdināšanas iekārta. Savukārt brīžos, kad neviena nav mājās un gaisa sastāvs ir nemainīgs, ventilatori neieslēdzas. Šāda sistēma nodrošina optimālu gaisa kvalitāti un temperatūras režīmu konkrētā laikā, lieki nedzesējot telpas un netērējot elektroenerģiju.
Atzīmēšu, ka vidēji mūsu ēkās Ventspilī pēc renovācijas siltuma patēriņš samazinājies par 50%. Visgrūtāk ir siltināt ēkas ar lodžijām – šādās ēkās visbiežāk tiek sasniegts 40% ietaupījums, bet ir arī mājas, kurās pēc renovācijas pat par 60 un 70% samazinājies siltuma patēriņš. Taču ne tikai siltuma patēriņa samazinājums vien ir svarīgs – ir jāsaprot: jo mazāk siltuma nepieciešams, jo mazāk tas tiek saražots un mazāk tērēti energoresursi, un tieši par tikpat procentiem mazāk CO2 izmešu nonāk gaisā. Tātad šie projekti ir vērsti ne tikai uz iedzīvotāju dzīves komforta paaugstināšanu un izmaksu samazinājumu, bet tiem piemīt globāla pozitīva ietekme uz vidi – klimata pārmaiņām.
– Jūs jau teicāt, ka Nekustamie īpašumi ir realizējuši 42 renovācijas projektus. Vai visi ir pabeigti?
– Ventspils nekustamie īpašumi realizējuši 42 projektus, bet kopumā Ventspilī ir 52 renovētas daudzdzīvokļu mājas. Patlaban nodošanas stadijā ir seši projekti, kas iekavējušies dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, ēkas Pētera ielā 6 projektā mums nācās mainīt būvuzņēmēju, jo konkursā uzvarējušie būvnieki savas saistības nepildīja – kliboja gan kvalitāte, gan termiņi. Tika organizēts jauns konkurss, un tagadējais būvnieks būvdarbus tikko ir pabeidzis. Pieļauju, ka vienkāršāk, ātrāk un drošāk būtu, ja pašiem būtu iespēja bez publisko iepirkumu procedūras izvēlēties būvkompāniju, kam uzticamies, kā tas atļauts privātajiem apsaimniekotājiem, taču publiskā iepirkuma likums mums ir obligāts un ir sarežģīti definēt kritērijus, kas izslēgtu iespēju konkursos piedalīties un uzvarēt pretendentiem, kuru kapacitāte nav atbilstoša konkrētā pasūtījuma veikšanai. Prasības dalībai konkursos ir augstas un mēs kontrolējam to izpildi, taču, ja būvnieks tās nepilda, tad dažkārt nav citas iespējas kā lauzt līgumu un izsludināt jaunu konkursu, kas savukārt nozīmē ievērojamu laika kavēšanu un lielākas kopējās izmaksas. Šādas situācijas nav retums visā Latvijā. Ļoti priecājamies par mūsu ilglaicīgajiem sadarbības partneriem, kuri spēj strādāt mūsu prasībām atbilstošā līmenī.
– Šobrīd ES finansējums ēku energoefektivitātes projektiem nav pieejams – iestājusies tāda kā pauze. Kad ir plānota jauno fondu atvēršana, un kādi būs noteikumi?
– Pēc pieejamās informācijas, patlaban Ekonomikas ministrija veic noteikumu saskaņošanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai energoefektivitātes projektiem. Ir zināms, ka tie būs stingrāki nekā iepriekšējā plānošanas periodā, – pirmkārt, ir mainīta projektu rezultātā iegūstamā efektivitāte un atbilstoši tam arī atbalsta apjoms. Līdz šim ERAF atbalsts bija 50% un pietika sasniegt siltumenerģijas patēriņu ēkas apkurei 100 KW h uz kvadrātmetru gadā, bet tagad, lai saņemtu šādu atbalstu, jāsasniedz 70 kWh energoietilpības rādītāji. Otra, manuprāt, ļoti svarīga izmaiņa – netiek atbalstītas energoaudita un projektēšanas izmaksas. Acīmredzot ministrijas viedoklis ir, ka pirmais solis jāveic pašiem dzīvokļu īpašniekiem par saviem līdzekļiem. Par laimi, šajā jomā ventspilniekiem ir pieejams pašvaldības atbalsta finansējums.
– Vai paaugstinātās prasības pārlieku nesadārdzinās procesu?
– Šobrīd par to grūti spriest, taču ir skaidrs, ka energoauditam būs jābūt vēl precīzākam. Tāpat skrupulozāk būs jāstrādā projektētājiem, rūpīgi izrēķinot siltināšanas materiāla biezumu, izmantojamo tehnoloģiju, un jāņem vērā vēl vairākas nianses – pie katra projekta būs jāpiestrādā pilnīgi individuāli, jo katram sīkumam ir nozīme. Protams, arī no būvniekiem tiks prasīts vairāk.
– Kā mainās cilvēku attieksme pret siltināšanas procesu? Vai tagad, kad Ventspilī kopumā renovētas jau vairāk nekā 50 mājas, pārliecināt iedzīvotājus ir vieglāk?
– Kopumā jā! Cilvēki jau nav akli – viņi skatās, klausās, vērtē un sarunājas – katram ir kāds rads, draugs vai paziņa, kurš dzīvo jau renovētā namā un zina, ka 50% siltuma ietaupījums, kas faktiski nosedz kredīta ikmēneša maksājuma summu, nav izdomājums, bet realitāte. Mūs priecē arī tas, kā mainās iedzīvotāju attieksme, – tagad viņi pret savām mājām izturas daudz atbildīgāk un arī pret mums prasīgāk.
Patlaban ir saņemti vairāki pieteikumi, tikai jāgaida, kad tiks atvērta ES līdzfinansējuma programma.
