Kurš vainojums Šlokenbekas dzirnavezera piesārņošanā, joprojām cenšas noskaidrot policija, taču divi sabiedrības aizdomās turētie uzņēmumi ir pārliecināti, ka darījuši visu iespējamo, lai vidi nepiesārņotu, un uzmanīgi norāda uz pašvaldību atbildību. Savukārt tukumnieki nešaubās, ka īstos vainīgos nesodīs, bet pie kauna staba kārs attīrīšanas iekārtu vadību.
To, ka ezerā piesārņojums pārsniedz jebkuras normas, Tukuma iedzīvotāji pamanīja 7. jūlijā – pa ezera ūdeņiem ar vēderiem uz augšu peldēja nobeigušās zivis, un par to, ka kaut kas nav kārtībā ar attīrīšanas iekārtām, liecināja spēcīga smaka.
Pašiem sava izmeklēšana
Vietējie iedzīvotāji, ilgi nedomādami, pieņēma savu spriedumu, ka pie vainas ir viens no lielākajiem novada uzņēmumiem Tukuma piens vai Puratos Latvia. Savukārt pašvaldība, nevēlēdamās priekšlaikus aizsākt konfliktu ar lielākajiem novada nodokļu maksātājiem, atrunājās, ka vainīgo noskaidros policija.
Tukuma rajona prokuratūra ierosināja kriminālprocesu par iekšējo ūdeņu piesārņošanu ar bīstamām vielām un nodeva to izmeklēšanai Zemgales reģiona policijai, savukārt no tās izmeklēšanu pārņēma Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.
Vainīgo meklē, par izmeklēšanas gaitu policija pagaidām klusē, bet tukumniekiem jau atkal zināms vairāk – jau esot skaidrs, ka sodīs kādu no attīrīšanas iekārtas pārraugošā pašvaldības uzņēmuma Tukuma ūdens, bet no piesārņotā ezera izķeksētas nevis četras tonnas beigto zivju, bet krietni vairāk.
Paši aicinājuši
Pārtikas ražotāja Puratos Latvia ģenerāldirektors Agris Balodis ir totālā neizpratnē par to, kā kādam ienācis prātā kaut pieņemt, ka piesārņojumā vainojams viņa vadītais uzņēmums.
Pēc viņa stāstītā, uzņēmums savus notekūdeņus Tukuma kanalizācijas sistēmā ievadot jau gandrīz gadu un visu šo laiku neesot bijušas nekādas problēmas. Turklāt izmantot Tukuma attīrīšanas iekārtas aicinājusi pati pašvaldība, par to saņemot paaugstinātu atlīdzību.
Apstaigājot ražotnes teritoriju, A. Balodis un uzņēmuma ražošanas un tehniskā dienesta direktors Juris Morozovs rāda divas cisternas, kurās novadīti un priekšattīrīti uzņēmuma notekūdeņi.
Puratos Latvia pārstāvji skaidro, ka jau pirms ekoloģiskās katastrofas uzņēmums pirms notekūdeņu nopludināšanas attīrīšanas iekārtās veicis visas nepieciešamās analīzes (vienreiz mēnesī), lai pārliecinātos, ka notekūdeņu piesārņojums nepārsniedz ar pašvaldību noslēgtajā līgumā attīrītās normas, bet tagad to darot katru dienu.
Līdz šim arī no Tukuma ūdens neesot bijušas nekādas sūdzības, tādēļ A. Balodis pieņem, ka problēmas attīrīšanas iekārtās bijušas jau ilgi un to darbības apstāšanās bijis vien laika jautājums, nevis uzņēmumu radītu apstākļu dēļ. Vairākkārt atgādinot, ka, pateicoties viņa vadītajam uzņēmumam, Tukuma novada iedzīvotāji ik gadu iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksā apmēram 600 tūkstošus eiro un apmēram 100 tūkstošus eiro par attīrīšanas iekārtu izmantošanu, A. Balodis ir neizpratnē, kādēļ šo naudu pašvaldība nav spējusi ieguldīt tajās pašās attīrīšanas iekārtās.
Tagad, lai ražotne neapstātos, Puratos Latvia savus notekūdeņus vedot uz Jūrmalas attīrīšanas iekārtām, neprasot par neērtībām kompensāciju no pašvaldības.
Līgumu ievērojuši
Uz pašvaldības un it īpaši Tukuma ūdens atbildību norāda arī Tukuma piena direktors Ints Poškus. Saskaņā ar Tukuma piena noslēgto līgumu ar pašvaldību uzņēmumam savos notekūdeņos jāievēro noteikts piesārņojuma līmenis, kuru pārsniegt nevar. Bet atšķirībā no Puratos Latvia piena pārstrādātājam savu notekūdeņu analīze nav jāveic, to saskaņā ar līgumu uzņēmies Tukuma ūdens.
«Visu šo laiku nav bijušas nekādas problēmas un nekādi signāli, ka mēs kaut ko pārkāptu. Un, ja nav signālu, tad mēs turpinām strādāt un mazgāt savas iekārtas kā visu laiku,» saka I. Poškus, uzsverot, ka pārtikas ražošanā tīrības nekad nevar būt par daudz.
Pēc tam, kad izskanējušas pirmās aizdomas, ka piesārņojumā vainojams viņa vadītais uzņēmums, Tukuma piens esot salīdzinājis datus par aizvadītajiem trīs gadiem un konstatējis, ka mazgājamo šķīdumu patēriņš neesot mainījies. Tomēr, neraugoties uz to, līdzekļu izmantošana samazināta par trešdaļu.
Uzņēmumu vadītāji uzskata, ka pēkšņo piesārņojumu varētu izskaidrot arī fakts, ka liela daļa tukumnieku pilsētā tikai pārnakšņo, jo strādā Rīgā. Tas savukārt nozīmējot, ka dienā Tukuma kanalizācijas sistēmā nenonāk pietiekami daudz sadzīves notekūdeņu, kas nepieciešams, lai attīrīšanas iekārtas spētu funkcionēt un tikt galā arī ar rūpnieciskajiem notekūdeņiem, kuros piesārņojums ir daudz lielāks.
Kamēr uzņēmēji skaidro, ka visu darījuši pēc labākās sirdsapziņas, un policija meklē vainīgo, Tukuma attīrīšanas iekārtas joprojām nav atkopušās no pārmērīgā piesārņojuma nodarītā posta un strādā tikai ar pusi no jaudas. Lai veicinātu ūdens pašattīrīšanos, pie pusattīrīto ūdeņu ieplūdes vietas ūdeni mākslīgi bagātina ar skābekli un ozonu.
