Iepirkšanās tirgos palēnām atgriežas senajās pozīcijās un atgūst gadsimtu vecas tradīcijas, sabiedrība arvien vairāk sāk novērtēt svaigas un veselīgas pārtikas nozīmi ikdienas dzīvē. Šo procesu var vērot gan Rīgas Centrāltirgū, gan arī mazākās Latvijas pilsētās, tostarp Cēsu tirgū, kas vēl arvien ir lielākais un populārākais Vidzemē.
Vairāk stāsta Cēsu tirgus valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš.
– Kā jūs raksturotu tirgus popularitāti un tajā pieejamās preces?
– Tirgus ir nemitīgā pārmaiņu procesā – šeit ik dienu kaut kas notiek un nekad nav garlaicīgi – ienāk jauni tirgotāji vai arī esošie paplašina preču klāstu, mainoties sezonām, mainās sortiments. Priecē, ka tirgū arvien vairāk ienāk mazie uzņēmēji – mājražotāji, kuri paši ražo un paši arī savu izaudzēto un saražoto produkciju pārdod. Es uzskatu, ka tā tam arī ir jābūt, jo tirgū nav jātirgo lielražotāju produkcija, bet gan tieši unikāli sīkražotāju izstrādājumi. Domājam, ka tieši produkcijas plašais klāsts un apkārtnes iedzīvotāju tradīcijas ir pamats tam, ka Cēsu tirgus ir lielākais un populārākais tirgus visā Vidzemes reģionā.
– Kas ir Cēsu tirgum raksturīgākās preces?
– Mūsu tirgus ir jauktu preču tirgus pēc definīcijas. Tomēr akcents ir pārtikas preces, tāpēc tieši tā ir dominējošā tirgus sastāvdaļa. Plašā sortimentā tiek piedāvāta gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes produkcija. Tirgotāji brauc ne tikai no tuvējiem novadiem, bet arī no Lapmežciema, Rēzeknes un citām attālām vietām. Jāatzīmē, ka rēzeknieši atved nodibinājuma Latgales galds zīmola produktus, kas labi garšo arī vidzemniekiem – viens no produktiem ir īpašais latgaliešu speķis, tāpat gardās un pircēju ļoti pieprasītās Ragaciema zivis, zemnieku saimniecības Ķingas ražotās asinsdesas un pašu ceptā rudzu maize, arī citu ražotāju mājas apstākļos darinātie gaļas kūpinājumi un piena produkti – sieri, krējums un biezpiens. Priecājamies, ka nule kā mūsu tirgū savu stendu atvērusi SIA Kunturi no Rūjienas, kas jau labi pazīstama daudziem gaļas izstrādājumu cienītājiem Vidzemē, arī Rīgas Vidzemes tirgū. Plašā klāstā tirgū tiek piedāvāti vietējo lauksaimnieku audzētie dārzeņi un zaļumi, tieši no lauka vai siltumnīcas.
– Kuras ir tās aktīvākās tirgošanās dienas?
– Mēs neatšķiramies no citiem tirgiem – aktīvākā tirdzniecība ir piektdienās un sestdienās. Tas ir laiks, kad produkcijas klāsts ir visplašākais, un likumsakarīgi, ka arī pircēju skaits vislielākais. Ik mēnesi trešajā piektdienā un sestdienā organizējam paplašinātos tirgus, kad tirgotāju skaits un piedāvājums ir ievērojami lielāks nekā parasti nedēļas nogalēs. Tad ierodas arī mājamatnieki un rūpniecības preču pārdevēji no citurienes. Ikdienā tirgū no amatniecības izstrādājumiem plašā piedāvājumā ir adījumi, kuri top uz vietas tirgū, rūpniecības preces – apģērbi, apavi, veļa, galantērijas preces, arī pārtikas produkti, kuri tiek piedāvāti stacionārajās tirdzniecības vietās tirdzniecības paviljonā.
Topošajā projektā plānosim iespēju amatnieku darbnīcu atvēršanai un amatniecības izstrādājumu tirdzniecības vietu izveidošanai. Ja amatniekiem būs vēlēšanās un pircējiem interese, tad jaunais tirgus kļūs par vēl vienu nozari bagātāks.
– SIA Cēsu tirgus ir izveidota 2002. gadā, un apmēram ap to laiku sākās arī sarunas par tirgus rekonstrukciju. Vai beidzot Cēsīs būs mūsdienīgs tirgus?
– Ideja par tirgus rekonstrukciju bija jau pirms SIA Cēsu tirgus dibināšanas. Arhitekta Ulda Pīlēna birojs 2003. gadā izstrādāja, manuprāt, ļoti labu un kvalitatīvu tirgus rekonstrukcijas projektu, kurš tagad 20 sējumos glabājas mūsu uzņēmuma arhīvā. Diemžēl pietrūka pašvaldības atbalsta projekta realizācijā, es te nerunāju par finansiālu atbalstu. Mēs komercdarbības veikšanai nesaņemam ne pašvaldības, ne kādu citu finansējumu.
Pāris gadus vēlāk tika izsludināts cits konkurss, kura rezultātā tika izvēlēts Cēsu tirgus rekonstrukcijas projekta attīstītājs, taču iegadījās ekonomiskās krīzes posms, kas visu nobremzēja un piespieda ieceres pārvērtēt. Pirmās būvniecības kārtas ietvaros 2008. gadā tika uzbūvēts tagadējais paviljons, kurā darba apstākļi tirgotājiem ir ievērojami labāki nekā bija iepriekš. Cēsu tirgus darbība faktiski netika pārtraukta un joprojām tiek nodrošināta, būtiski neietekmējot tās apjomu. Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, rekonstrukcijas projekts tika pārvērtēts, un šobrīd uzsākta jauna projekta izstrāde. Patlaban norit projekta izstrādes sākotnējās dokumentācijas sagatavošana, jo šajā laikā ir mainījusies gan pilsēta, gan uzskati, kādam ir jāizskatās mūsdienīgam tirgum un apkārtējai teritorijai.
– Vai tagad ir pārliecība, ka tirgus rekonstrukcija notiks jau tuvākajos gados?
– Pēdējā saruna ar projekta attīstītājiem bija pirms pāris nedēļām. Viņi prognozē, ka jau 2017. gadā būs taustāms un ekspluatējams rezultāts. Pagaidām ieskicētas tikai aprises, kā varētu izskatīties vecā tirgus teritorija nākotnē. Paredzams, ka esošajā paviljonā saglabāsim tirdzniecības vietas tiem, kuri pārdod rūpnieciski ražotās pārtikas un rūpniecības preces, respektīvi, mazumtirgotājiem šā jēdziena klasiskajā izpratnē. Savukārt jaunās tirdzniecības platības tiks nodotas pārtikas produktu mājražotāju un amatnieku rīcībā, tajās būs iespējams iepazīties ar produkta radīšanas ciklu, izejvielām. Jaunajā tirgus koncepcijā kopējā teritorija būs mazāka par iepriekšējā projektā ieplānoto, taču ar to būs pietiekami – būs vietas āra tirdzniecībai vasarā ar stādiem, augļiem un dārzeņiem, ar mūsu dabas veltēm – pļavu puķēm, meža ogām, sēnēm.
Kā pozitīvo, salīdzinot iepriekšējo un tagadējo projektu, vēlos uzsvērt autostāvvietu izvietojumu – tagad tās paredzam pirmā stāva līmenī, nevis kā iepriekšējā projektā – pazemē. Tās ir būtiskas izmaiņas patērētāju piesaistei, kas uzlabos iespēju piesaistīt jaunus pircējus arī Cēsu tirgum.
Pašreizējā projekta varianta izstrādei savu morālo atbalstu sniedz arī pašvaldības vadība, kas ir svarīgi gan projekta, gan tirgus koncepcijas veidošanā un attīstībā nākotnē.
