Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Tukuma novads – viens no ekonomiski aktīvākajiem valstī

VALSTISKI. Šajā brīdī katram pašvaldības vadītājam rodas loģisks jautājums: kad mēs beidzot sāksim domāt un rīkoties valstiski? –uzsver Ēriks Lukmans © Ojārs Lūsis

Intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Ēriku Lukmanu.

– Ir sācies jauns gads, laiks izvērtēt pagājušo – vai ir izdevies izdarīt visu iecerēto?

– Tagad, kad ir pārkāpts gadu slieksnis, varam droši teikt, ka 2015. gads Tukuma novada pašvaldībai ir bijis piesātināts ar daudziem spilgtiem notikumiem un pasākumiem, tādiem kā XIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, XX Tukuma pilsētas svētki, un ieviesta jauna tradīcija – Tukuma sporta un veselības svētki.

Aizvadītajā gadā daudzi projekti tika realizēti ar pašvaldības budžeta finansējumu. Veiksmīgi esam realizējuši lielākus un mazākus projektus novada pagastu teritorijās, kas uzlabo to iedzīvotāju dzīves vidi. Tukuma pilsētā ir sakārtoti vairāki ielu un ietvju posmi, autoostas autobusu pieturvietas, dzelzceļa stacijas laukums. Ar četru novadu (Tukuma, Kandavas, Engures, Jaunpils) ieguldījumu Tukuma slimnīcai ir iegādāts jauns 16 joslu datortomogrāfs.

Tāpat aizvadītajā gadā pašvaldība ir sagatavojusi galvenos attīstības plānošanas dokumentus – teritorijas plānojumu un attīstības programmu.

– Kāds salīdzinājumā ar iepriekšējo ir šā gada novada budžets? Vai ir uzkrāti līdzekļi ES fondu projektu līdzfinansēšanai?

– Tukuma novada pašvaldības 2016. gada budžets ir dokuments, kurš atspoguļo pašvaldības politiku un prioritātes skaitliskā izteiksmē, un kopumā tas vērtējams kā izaugsmes un perspektīvo iespēju budžets. Pašvaldības 2016. gada ieņēmumi ir plānoti par 5,3% lielāki nekā 2015. gadā plānotie. Lielākais īpatsvars (49%) nodokļu ieņēmumos ir no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu ir par 7,2% lielāki. Vairāk naudas plānots arī no valsts budžeta – mērķdotācijas un dotācijas – un Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumos.

Lielākais izdevumu īpatsvars budžetā ir atbalsts izglītībai – 53%, kultūrai un sportam – 12%, sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem – 9%. Pārvaldes izdevumi sastāda 8% no kopējiem izdevumiem. ES fondu līdzfinansējums tiek plānots no Valsts kases aizņēmuma līdzekļiem, taču arī 2016. gada budžetā vairāk nekā 700 000 eiro ir paredzēts ES projektu tehnisko projektu un dokumentācijas sagatavošanai.

Arī citu pasākumu un darbu kontekstā 2016. gads pašvaldībai solās būt ļoti darbīgs. Turpināsies vairāki budžeta finansētie projekti: pilsētas parka labiekārtošana, atsevišķu ielu un ietvju posmu sakārtošana, novada vienotā dispečerdienesta izveide un attīstība, vienotā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centra izveide un darbības uzsākšana, Sporta skolas zāles rekonstrukcija. Ir izstrādāta un jau šajā gadā tiks sākta realizēt pašvaldības programma, sagaidot Latvijas valsts simtgadi. Ar jaunām atbalsta iniciatīvām tiek turpināta novada ģimeņu atbalsta programma un vēl citas aktivitātes, lai attīstītu Tukuma novadu pievilcīgu tā iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

– Kuri ir galvenie projekti, kas jāpagūst šajā plānošanas periodā? Cik lielu kopsummu un kādiem mērķiem plānojat piesaistīt?

– Atbilstīgi Attīstības programmas Investīciju plānam 2016. gadā tiek plānots uzsākt vairāku lielu ES fondu Specifisko atbalsta mērķu (SAM) projektu īstenošanu gan pilsētā, gan pagastos. Tajā skaitā Tukuma pilsētā projekta Rūpnieciskās zonas attīstība Jauntukuma rajonā ietvaros ir plānots uzsākt Parādes ielas pārbūvi, kā arī realizēt trīs projektus, lai izbūvētu tehnisko infrastruktūru uzņēmējdarbības veicināšanai, tostarp Melnezera, Vilkājas un Purva, Stacijas ielu rekonstrukciju vai izbūvi.

Aktivitātes Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas ietvaros ir paredzēts izbūvēt maģistrālos sadzīves kanalizācijas tīklus, lai nodrošinātu papildus 171 pakalpojuma pieslēgumu.

Savukārt aktivitātes Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi ietvaros ir plānots četrās Tukuma pilsētas izglītības iestādēs (Tukuma 2. vidusskola, Tukuma Raiņa ģimnāzija, Tukuma E. BirzniekaUpīša 1. pamatskola, Tukuma 2. pamatskola) izveidot jaunus dabaszinātņu kabinetus, ieviest IKT risinājumus un IKT aprīkojumu mācību procesa īstenošanai, izveidot ergonomisku mācību vidi, kā arī sakārtot sporta zāles un stadionus.

Pagastos plānots uzsākt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstības projekta Pašvaldības autoceļu pārbūve Tukuma novadā īstenošanu, rekonstruējot pašvaldības autoceļu posmus ar grants segumu.

Pašlaik saskaņotais provizoriskais plānotais fondu finansējums ir aptuveni 15 000 000 eiro. Citās SAM pozīcijās, kas attiecas uz energoefektivitātes pasākumiem, veselības aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, vides kvalitātes uzlabošanu, nodarbinātību utt., provizoriskie projektu finanšu līdzekļi vēl tiek precizēti.

Bez minētajiem ES fondu līdzfinansētajiem projektiem pašvaldībai ir būtiski realizēt pilsētas Kultūras nama rekonstrukcijas projektu un pilsētas maģistrālās ielas – Kurzemes ielas – rekonstrukciju. Arī šiem projektiem finanšu avoti pašlaik tiek precizēti. Pašvaldības Attīstības programmas Investīciju plānā tuvāko septiņu gadu periodam kopumā ir apkopoti 274 projekti, no kuriem lielākā daļa ir ar nelielu finansējumu, taču tie ir nozīmīgi konkrētas pašvaldības iedzīvotājiem un teritorijas attīstībai.

– Jaunā valsts valdība vēl nav sastādīta. Vai kavēšanās atstāj iespaidu uz pašvaldību darbu?

– Šī kavēšanās ir nepieļaujama, jo atstāj būtisku ietekmi uz pašvaldību darbu daudzos aspektos un arī uz vienu no pašreizējā brīdī vissvarīgākajām jomām – jaunā ES fondu finansējuma apguves uzsākšanu. Kādu laiku atpakaļ paši ministriju pārstāvji ir atzinuši, ka iekavējums jau ir trīs līdz seši mēneši, un tagad vēl plus trīs mēneši!!! Rezultātā atkal viss tiks gatavots steigā un kvalitāte paliks otrajā plānā, jo būs jāiekļaujas ES noteiktajos termiņos. Šajā brīdī katram pašvaldības vadītājam rodas loģisks jautājums: kad mēs beidzot sāksim domāt un rīkoties valstiski?

– Kādas prioritātes valdībai vajadzētu izvirzīt, jūsu kā pašvaldības vadītāja skatījumā?

– Manā skatījumā tuvāko trīs četru mēnešu laikā prioritāte ir tikai viena – uz pilnu jaudu iedarbināt visus iespējamos ES struktūrfondu apguves instrumentus, maksimāli samazinot birokrātiskās procedūras un termiņus. Ja nepieciešams, arī saprātīgi riskēt, «atverot tautsaimniecībai finansējuma krānu». Pretējā gadījumā būs vēl viens «tukšais gads». Un tad NAP vīzija Ekonomiskais izrāviens izrādīsies tikai tukša skaņa.

– Tukums krasi iestājas pret migrantu uzņemšanu. Kā vērtējat kopējo situāciju šajā jomā?

– Manā skatījumā jautājums nav par patvēruma meklētāju uzņemšanu vai neuzņemšanu, bet gan par to, ka novada iedzīvotāji vēlas līdzdarboties valstiski svarīga jautājuma risināšanā un saņemt objektīvu informāciju par notiekošajiem procesiem. Tas, manuprāt, ir pozitīvs signāls, kas norāda uz pilsoniskās sabiedrības briedumu Tukuma novadā, par ko arī vēlreiz pateicos iedzīvotājiem. No attiecīgajiem MK normatīvajiem dokumentiem secināms, ka galvenais pašvaldību atbalsts bēgļa statusu ieguvušajām personām ir dzīvojamo telpu īres piedāvājums, tāpēc Tukuma novada dome jau 2015. gada septembrī ir informējusi atbildīgo valsts institūciju, ka pašvaldības rīcībā nav brīvu dzīvojamo telpu, kuras varētu piedāvāt patvēruma meklētājiem. Atzīmēšu, ka vienlaikus pašvaldībā ir reģistrētas vairāk nekā 140 novadā deklarētās personas, kuru nodrošināšana ar dzīvojamo platību ir primārais pašvaldības uzdevums. Ar šo mēs vēlējāmies vērst uzmanību uz to, ka patvēruma meklētājus nedrīkst nostādīt privileģētākā stāvoklī pret valsts un novada pamatiedzīvotājiem.

– Kādas aktualitātes valda novada uzņēmējdarbības vidē?

– Pēc teritorijas attīstības līmeņa indeksa Tukuma novads no 110 Latvijas novadiem ierindojas 24. vietā, kas ir pozitīvi un nozīmē to, ka kopējā novada attīstība ir virs vidējās situācijas Latvijā. Savukārt reģionālo pilsētu uzņēmējdarbības vides novērtējumā (neskaitot Rīgu) Tukums jau divus gadus pēc kārtas ir ierindots 5. vietā. Tukumu apsteidz tikai četras lielās pilsētas: Ventspils, Jūrmala, Jelgava, Valmiera. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai gan novadā, gan valstī kopumā, turpina samazināties arī bezdarbnieku skaits. Pēc NVA datiem, 2015. gadā Tukuma novadā bezdarba līmenis vidēji bija jau tikai 5,6%, kas ir zemāks par vidējo valstī un turpina kristies. Faktiski novadā ir vērojams darba roku trūkums, tāpēc mums ir jādomā, kā atrisināt dzīvojamā fonda trūkumu, kas dotu iespēju uzņēmējiem piesaistīt strādājošos no citām pašvaldībām. Atzīmēšu, ka Tukums ir viena no retajām vietām, kurā pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis.

Arī šajā gadā vairāki uzņēmumi Tukumā plāno uzsākt saimniecisko darbību. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Somijas tekstilizstrādājumu servisa uzņēmums Lindström, kas būvēs jaunu ražotni ar vismaz 120 darba vietām. Tāpat koģenerāciju staciju iekārtu ražotni Tukumā plāno attīstīt Itālijas uzņēmums S.P.IMPIANTI.

Arī novadā veiksmīgi strādājošie uzņēmumi gan plāno, gan jau ir attīstījuši un pilnveidojuši savu darbību. Kā piemērus varu minēt CSK Steel, Komforts, Skonto Plan LTD, Tukuma piens, Tukuma mēbeles, Puratos Latvija un daudzus citus uzņēmumus.

Esam atvērti kvalitatīvai sadarbībai ar katru uzņēmēju, kura mērķis ir jaunu saimniecisko vienību attīstība, darba vietu radīšana un pašvaldības infrastruktūras attīstības veicināšana.

– Ko  teiksiet Tukuma novada iedzīvotājiem tagad, kad priekšā izaicinājumiem pilns gads?

– Lai 2016. gads nes mieru un labklājību mūsu Latvijai un Tukuma novadam! Mūsu nākotne būs tik liela, cik lieli būs mūsu sapņi. Nebaidīsimies sapņot par to, kādu mēs vēlētos redzēt savu pagastu, pilsētu, novadu un Latviju. Es novada attīstību saskatu zināšanās un jaunradē. Paaudzēs mantotais darba tikums, mūsu radošā gara gēns, mums raksturīgā uzņēmība un tieksme pēc dinamiskas attīstības vēl ierakstīs Tukuma novada stāstu Latvijas izaugsmes grāmatā.