Līdzīgi kā citās Latvijas pilsētās, kurās izvietots kāds no valsts nozīmes olimpiskajiem centriem, tajā skaitā Valmierā un Ventspilī, ar pašvaldības deleģējuma līgumu visa Daugavpils sporta infrastruktūra, tostarp stadioni, baseini, ledus halle un dienesta viesnīcas, ir nodota Daugavpils Olimpiskā centra pārziņā.
Ilgtermiņa stratēģija
Daugavpils Olimpiskā centra direktors Uldis Pastars skaidro: «Jaunā situācija Daugavpilī būtībā nav nekāds jaunums, bet gan Latvijā pieņemta prakse, kas sevi pierādījusi kā efektīvs sporta infrastruktūras apsaimniekošanas modelis. Tas paver iespēju izstrādāt sporta infrastruktūras attīstības stratēģiju pilsētā kopumā - ieraugot kopējo ainu, ir vieglāk salikt prioritātes un izvērtēt perspektīvās attīstības modeļus. Visi iepriekšējie darbinieki ir palikuši savās vietās, un viņu kompetencē ir sporta bāzu ikdienas darbības nodrošināšana - stratēģisko plānošanu uzņemas Olimpiskais centrs. Būtībā tagad esam viena komanda, un kā komandai tagad mums jāstrādā visiem kopā. Mēs vēlamies panākt, lai Daugavpils sporta infrastruktūras objekti būtu arvien labāk aprīkoti un apsaimniekoti, kas dotu iespēju piesaistīt Daugavpilij arvien jaunus starptautiskas nozīmes sporta pasākumus.»
Viens galvenajiem uzdevumiem, ko deleģējuma līgumā paredz pašvaldība, ir atrast saimnieciski izdevīgākos risinājumus, samazinot ekspluatācijas izdevumus un uzlabojot sporta bāzu tehnisko stāvokli. Kā šī gada primārais uzdevums definēta siltuma izmaksu samazināšana. Var teikt, ka pirmais darbiņš jau ir paveikts - Stropu dienesta viesnīcā Dzintariņš tiek uzstādīts automātiskais siltummezgls, kas dos iespēju samazināt siltuma patēriņu, neradot diskomfortu viesnīcas iemītniekiem. «Jāskatās, kā varam samazināt arī elektrības patēriņu, un jāplāno ieguldījumi ēku renovācijā. Gatavojot 2017. gada budžetu, ieplānosim līdzekļus sporta bāzu uzlabošanai, kas dotu iespēju samazināt izdevumus un padarītu tās efektīvākas. Pirmais solis ir samazināt ekspluatācijas izmaksas, un tad jādomā par atalgojuma palielināšanu sporta speciālistiem un treneriem.»
Daugavpils izaudzina jaunas sporta zvaigznes
Daugavpils sporta industrijas paspārnē ar pašvaldības, Olimpiskā centra, treneru un citu iesaistīto pušu patiesu gādību ik pa laikam atmirdz jaunas zvaigznes, ko ievēro visā pasaulē. Pavisam nesen visa Latvija priecājās par Anastasijas Grigorjevas uzvaru Eiropas čempionātā brīvajā cīņā. Tagad sportiste cītīgi gatavojas olimpiskajām spēlēm, kurās viņa izvirzījusi sev ļoti augstu latiņu - kļūt par olimpisko čempioni.
Latvijas olimpiskie izcilnieki J. Saproņenko un I. Vihrovs uz Olimpiskā centra bāzes atklājuši Vingrošanas olimpisko centru. Uldis Pastars atzīmē, ka pašvaldība ir atbalstījusi šo iniciatīvu un sporta/mākslas vingrošana tagad ir iekļauta Bērnu un jauniešu sporta skolas mācību programmā.
Noteikti jārunā par Denisu Vasiļjevu - jauno daiļslidošanas talantu, kurš 16 gadu vecumā šā gada pasaules čempionātā pieaugušo kategorijā ierindojās augstajā 14. vietā. Viņa sniegumu un talantu augstu vērtē pasaules daiļslidotāju elite. «Denisam tagad jātrenējas nākamajam pasaules čempionātam, lai viņš saņemtu iespēju startēt 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Ceram, ka mums būs vēl viens olimpietis.»
Zinot, ka Daugavpilī dzīvo ļoti daudz krieviski runājošo, vaicāju centra direktoram par latviešu un krievu savstarpējo komunikāciju. «Es ar gandarījumu varu atzīt, ka sports veicina valodu apgūšanu un integrāciju latviskajās kultūras vērtībās. Starp sportistiem nenotiek šķelšanās, un krievu tautības pārstāvji ātri vien sāk runāt latviski. Ja runāt par Vingrošanas olimpisko centru, dzirdam pateicības vārdus arī no vecākiem, jo viņu atvasēm, jaunajiem sportistiem, ir iespēja ātri apgūt latviešu valodu un lietot to ikdienā. Sports Daugavpilī kļūst latvisks.»
Un pats galvenais: ja kāds nav bijis Daugavpilī, bet vēlas piedzīvot ko nebijušu, tad jābrauc uz spīdveju, kas ir viens no šīs pilsētas lepnumiem. Spīdveja sacensības radīs adrenalīnu, sajūsmu un azartu arī pašam izdarīt ko nebijušu. Tuvākās sacensības spīdvejā norisināsies jau 22. maijā.
