Latvijas valsts mežiem šoziem ir nācies mainīt plānus un prioritātes, – daba radījusi virkni pārsteigumu. Taču darbs nav apstājies, drīzāk gan aktivizējies.
Vairāk par aktualitātēm stāsta LVM Ziemļkurzemes mežsaimniecības vadītājs Aldis Felts.
– Ziema ir aktīvākais mežizstrādes laiks. Kāda ir šī sezona attiecībā pret iepriekšējo atskaites periodu?
– Ziema Latvijas klimatiskajos apstākļos tradicionāli ir vispiemērotākais laiks mežizstrādes darbiem, un pēdējās divas pēc ilgāka laika perioda to apliecina. Salīdzināt savstarpēji ciršanas apjomus tajās nebūtu objektīvi, jo sakarā ar jauna piecu gadu maksimāli pieļaujamā ciršanas apjoma galvenajā cirtē noteikšanu būtiski mainījušies kopējie gada apjomi. Valstī kopumā to nosaka Ministru kabinets ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, tomēr aprēķinu metodika un viedokļi par to nav viennozīmīgi un vienkārši saprotami. Paškontrolei, nepretendējot uz absolūtu patiesību, esam izvērtējuši koku ciršanas gaitu Ziemeļkurzemes mežsaimniecībā galvenajā cirtē kopš uzņēmuma dibināšanas līdz šā piecu gadu perioda beigām. Lai arī sabiedrības aktīvākās daļas viedoklis par ciršanas apjomu pēdējo divu gadu laikā ir pietiekami kritisks un skarbs, skaitļi liecina, ka pārskatāmā laikā kopumā reģiona valsts mežu koksnes resursus izmantojam ilgtspējīgi.
– Kāda ir sniega segas un laika apstākļu ietekme uz mežizstrādes tempu un cenu?
– Vizuāli šķiet, ka ziema bija gara un piemērota mežizstrādes darbiem, tomēr tie sadarbības partneri, kuri nodarbojas ar mežizstrādi, īpaši kokmateriālu pievešanu, tam nepiekritīs. Sniega sega ir ne tikai bieza, bet arī blīva, bet zeme zem tās nesasalst. Lai sniegu salauztu, tiek lauzta arī tehnika. Salīdzinoši ievērojamus resursus esam tērējuši meža ceļu attīrīšanai no sniega un to iesaldēšanai, nodrošinot to saudzīgāku un ilgāku ekspluatāciju atkušņa periodā.
– Vai arī Ziemeļkurzemē mežs cieta no snieglauzes un snieglieces?
– Uz Ziemeļkurzemes mežu kvalitatīvo stāvokli tiešā veidā šī dabas parādība ietekmi neatstāja. Ir tikai samazinājušās reģionā nodarbinātās mežizstrādes jaudas, kuras šobrīd iesaistītas snieglaužu radīto seku novēršanā Dienvidlatgalē.
– Vai varam teikt, ka mežu nozare ir stabilizējusies?
– Kokmateriālu tirgus ir dinamisks, un šobrīd pieprasījumam, tātad arī cenām, ir tendence augt. Meža nozare varētu būt pirmā, kura pārvarēja finanšu krīzi valstī, tomēr tas nenozīmē, ka varam dzīvot eiforijā. Šobrīd rūpīgi domājam, kā atjaunot valsts meža apsaimniekošanas prestižu, kas izdarāms tikai kopīgiem spēkiem, – iesaistoties un vienojoties visiem ar meža nozari saistītiem interesentiem: meža nozares uzņēmējiem, koksnes patērētājiem, vides interešu aizstāvjiem, pašvaldībām, valsts institūcijām, iedzīvotājiem un it visiem, kuriem tas ir svarīgi.
– LVM atbildīgi izturas pret visu meža augšanas ciklu, tātad arī jauna meža stādīšanu. Kādi ir plāni šim pavasarim?
– Tradicionāli pavasara aktualitāte mežā ir stādīšanas darbi. Šogad esam ieplānojuši atjaunot 2011 ha iepriekšējo gadu izcirtumus, no tiem 1660 ha – pavasarī. 58% platībā stādīsim Ziemeļkurzemei raksturīgo priedi, 35% – egli un 7% – bērzu, esam paredzējuši, ka papildus 300 ha platībā izcirtumi apmežosies dabiskā ceļā, iespēju robežās atjaunojam to koku sugu, kura tur bija pirms ciršanas.
Atbilstoši koku ciršanas apjoma pieaugumam iepriekšējos divos gados šogad par 36% ir pieaudzis meža atjaunošanas un par 52% jaunaudžu kopšanas darbu apjoms. Šis darbu apjoma pieaugums rada jaunus izaicinājumus, darba vietas vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
– Vai pavasaris un kūlas dedzināšana nerada papildu bažas par iespējamiem mežu ugunsgrēkiem?
– Lai arī mežu ugunsbīstamība reģionā netiek vērtēta kā sevišķi augsta, tomēr jāatceras, ka Ziemeļkurzemes mežu struktūra ir izteikti kompakta ar lieliem masīviem, un šā iemesla dēļ ugunsgrēkiem ir iespēja plaši izvērsties. Meža ugunsapsardzības sistēma valstī salīdzinoši nav mainījusies, bet atbildīgo dienestu finansiālās iespējas tomēr liedz šo tēmu uztvert bez papildu atbildības. Tāpēc īpaši svarīga ir katra meža apmeklētāja un arī kūlas dedzinātāja atbildība un attieksme, domājot par mūsu kopējo vērtību – mežu.
– LVM jau vairākus gadus īsteno mežu ceļu būves programmu. Vai krīze tajā ieviesa būtiskas izmaiņas?
– Meža ceļu būves apjomi pēdējos gados ir nepastāvīgi un sarežģīti prognozējami gan atvēlēto līdzekļu, gan būvniecības izmaksu, gan izvirzīto prioritāšu dēļ. Dažkārt iecerētas būves pakārtojam vides interesēm. Šie apstākļi izraisa nepieciešamību pārplānot mežizstrādi, radot neplānotus sastrēgumus. 2010. gadā Ziemeļkurzemes mežsaimniecības teritorijā uzbūvēti un rekonstruēti 45,2 km meža ceļu, kas ir par pusi mazāk nekā veiksmīgākajā gadā. 2011. gadā ir plānots uzbūvēt vai rekonstruēt 56 km meža ceļu. Lai nodrošinātu mežsaimniecisko darbu procesu ar tam atbilstošu ceļu tīklu, lielāku uzmanību pievēršam esošo ceļu uzturēšanai un remontam. Pēdējos gados atbilstoši sadarbības līgumiem esam veikuši uzskatāmus ieguldījumus pašvaldību un valsts autoceļu remontdarbos, lai mežizstrādes gaitā nepasliktinātu to stāvokli.
