Biedrība "Latvija esam mēs paši" aicina ikvienu cēsnieku, ikvienu Latvijas iedzīvotāju uz kopīgu sveču degšanu Latvijas kontūrā un multimediālu priekšnesumu "Mēs paši esam sava likteņa lēmēji" 11.novembrī Lāčplēša dienā Cēsu pils parkā plkst.18.30.
1919.gada 11.novembrī, kad bermontieši tika padzīti no Rīgas, laikraksts "Jaunākās ziņas" rakstīja: "Pēc vesela mēneša moku pilnām ciešanām mūsu galvaspilsēta atsvabināta... Šorīt no "vecā Pētera" torņa atskanēja pirmās zvana skaņas. Latvijas zvans, kuru vēla zemē tumšie spēki, cēlās augšā. Viņš jau zvana un drīz tas zvanīs pa visu Latviju. Latvija mūžam brīva būs!"
Brīvības cīnītāji ieskandināja šo zvanu, un mūsu pienākums ir to zvanīt šodien, rīt, parīt un turpmāk. Lai atgādinātu sev un citiem, ka brīvība ir pats dārgākais, ka tās nosargāšanā neviens upuris nav bijis un nebūs velts. Nekas nespēj izteikt pēdējo sveicienu tiem, kas bija krituši kaujas ugunīs, gara acīm skatot Latvijas brīvības sauli...
Šo brīvības zvanu mēs iezvanām tūkstošiem piemiņas sveču liesmās, ko dedzam šajā dienā. Cēsīs 11.novembrī tiks turpināta brīnišķīga, pirms vairākiem gadiem iedibināta tradīcija - ar svecītēm izveidot Latvijas kontūru Pils parka estrādē. Tāpat kā iepriekš, arī šogad 11.novembrī pēc lāpu gājiena un piemiņas brīža Lejas kapos visi aicināti pulcēties Pils parkā, kur estrādē atkal kopīgi taps liesmojošā Latvijas kontūra.
Par godu šai Lāčplēša dienai tapis jauns multimediāls priekšnesums - "Mēs paši esam sava likteņa lēmēji," kas tāpat kā pērn rādītais "Latvija esam mēs paši" (https://vimeo.com/53484993), tiks demonstrēts uz viduslaiku pils torņa.
Šoreiz, kopīgi noliekot svecīti Latvijas kontūrā un atceroties brīvības cīnītāju paveikto, padomāsim par kādu būtisku jautājumu, kas liks apzināties šīs vietas - Cēsu - nozīmīgumu valsts vēsturē. Par to, kā būtu veidojusies Latvijas vēsture, ja nebūtu Cēsu kauju. Varbūt nebūtu arī Lāčplēša dienas, varbūt Latvijas liktenis būtu pavisam savādāks. Tāpēc īpaši Cēsīs mums vajadzētu novērtēt šīs dienas nozīmīgumu.
Tāpēc uz Pils parku aicināti visi, kopā ar ģimenēm, ar bērniem, jo tieši viņi būs tie, kuri taujās par šo dienu, un gribēs saņemt atbildes. Viņi būs tie, kuri turpinās zvanīt šo zvanu. Un mums viņiem jāiemāca, ka Latvija esam mēs paši!
