Šā gada pirmajā pusgadā Rīgas ostā kravu apgrozījums sasniedzis 20,17 miljonus tonnu, kas ir augstākais apgrozījuma rādītājs vēsturē un par 15,9% pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītājus. Arī salīdzinājumā ar citām Baltijas valstu ostām Rīgas ostas attīstības tendences ir vairāk nekā pārliecinošas – Klaipēdā šogad kravu apgrozījuma pieaugums ir tikai 2,8%, Tallinā 2,1%.
Intervija ar Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju, Rīgas vicemēru Andri Ameriku.
– Pēdējo gadu laikā Rīgas osta arvien pārliecinošāk nostiprina savas tranzīta galvaspilsētas statusu. Vai šo procesu ietekmē arī ģeopolitika?
– Jā, lielā mērā tas ir saistīts ar Ukrainas notikumiem, jo daļa kravu, ko kravu īpašnieki nosūtīja caur Melnās jūras ostām, tagad tiek pārstrukturizētas uz Baltijas ostām – galvenokārt Rīgu. To mēs redzam arī pēc kravu pieauguma Rīgas ostā no Baltkrievijas, kas ir viena no lielākajām mūsu sadarbības partnerēm. Acīmredzot tranzīta ceļš caur Baltijas jūru viņiem ir pievilcīgāks – drošāks un ērtāks.
Mūs īpaši priecē fakts, ka kravu apgrozījuma pieaugums ir vērojams visos kravu segmentos, tostarp: beramkravu segmentā palielinās ogļu pārvadājumi; jaunā minerālmēslu pārkraušanas termināļa Riga Fertilizer darbības uzsākšana ir devusi iespēju palielināt minerālmēslu pārkraušanu par vairākiem simtiem tūkstošu tonnu. Ģenerālkravu segmentā dominē konteineru pārvadājumi ar nelielu, bet stabilu ikgadēju pieaugumu; lejamkravu segmentā būtiski pieaugusi naftas produktu pārkraušana. Jāatzīmē, ka arī naftas produktu pārkraušanas apjoma pieaugums saistās ar Baltkrieviju – daļa no viņu mazuta kravām no Melnās jūras ostām ir pārstrukturizētas uz Rīgu. Pieminētās kravas Rīgas ostas darbībā ieņem vislielāko īpatsvaru un līdz ar to ir stratēģiski nozīmīgākās.
– Cik liela nozīme kravu apgrozījuma pieaugumā ir ostas pārvaldei? Kravas jau tomēr piesaista stividori – ostas pārvalde taču ar saimniecisko darbību nenodarbojas.
– Ļoti būtiska, jo infrastruktūras nodrošināšana, tostarp auto un dzelzceļa pievadceļi pie termināļiem, ir brīvostas pārvaldes tiešā pārziņā. Respektīvi – ja nebūs pietiekamas infrastruktūras kapacitātes, uzņēmējiem nebūs iespēju palielināt kravu apgrozījumu.
Brīvostas pārvalde sistemātiski veic ieguldījumus esošās infrastruktūras pilnveidošanā un jaunas izbūvē, piemēram, patlaban darbi norit Kundziņsalā. Tie galvenokārt saistīti ar mālzemes pārkraušanas termināļa darbībai nepieciešamo infrastruktūru. Atgādināšu, ka mālzeme Rīgas ostā tiek atvesta no Āfrikas un šeit pārkrauta tālākai nosūtīšanai uz Krieviju, kur to izmanto alumīnija ražošanā. Uzņēmējs ir veicis lielas investīcijas mūsdienīga beramkravu termināļa izveidē – mums jānodrošina viņam nepieciešamie pievadceļi un atbilstošs kuģu ceļu un piestātņu dziļums. Plānots, ka šajā terminālī gadā tiks apstrādāts ap miljons tonnu kravu.
Tāpat mūsu uzdevums ir nodrošināt iespēju ātri un ērti apkalpot visus kuģus, kas kuģo Baltijas jūrā, nodrošinot attiecīgu dziļumu. Šiem mērķiem brīvostas pārvalde ir novirzījusi 5,5 miljonus eiro, jo tieši kuģu ceļu un piestātņu dziļums uzlabo mūsu konkurētspēju attiecībā pret citām Baltijas valstu ostām.
Kuģu ceļu un piestātņu padziļināšana ir dārga, un to tādā dziļumā, kāds nepieciešams Rīgas ostā, spēj veikt tikai dažas Eiropas kompānijas. Ir viena lieta, ja jāpadziļina par vienu metru, ja pamatdziļums ir deviņi metri, bet pavisam cits stāsts, ja jāpadziļina no 14 līdz 15 metriem. Ir noslēdzies starptautisks konkurss, un kompānija, kas to veiks, ir jau zināma.
– Vai Tallinā un Klaipēdā nav tādu dziļumu?
– Nē, turklāt Klaipēdai šādas iespējas nav, jo padziļināšanu traucē apakšā esošais granīts. Teorētiski Tallinā varētu padziļināt, taču Rīgas priekšrocība ir vēsturiski izveidotais dzelzceļa tīkls – arī tās kravas, kas tiek apstrādātas Tallinā, pa dzelzceļu tiek vestas caur Latviju. Tas, ka tās tomēr nonāk Tallinas ostā, lielākoties saistīts ar dzelzceļa sastāvu apstrādes kapacitāti Rīgas termināļos – dažviet tā ir nepietiekama. Tiek veikti uzlabojumi, kas samazina vagonu izkraušanas laiku.
Runājot par dzelzceļa kapacitāti, gribu piebilst, ka ir atrisināts jautājums par dzelzceļu uz Kundziņsalu. Latvijas dzelzceļš ir ieinteresēts kravu plūsmas palielināšanā, tāpēc aktīvi strādā gan pie tīkla pilnveidošanas, kā arī, cik man zināms, ir iegādājies papildu vagonus.
– Krievu salas jauno termināļu un piestātņu projekts ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem turpmākajā ostas attīstībā. Kā norit būvdarbi?
– Būvdarbi norit plānotajos termiņos un līdz nākamā gada rudenim būs pabeigti. Procesam ļoti rūpīgi seko līdzi ne tikai brīvostas pārvalde, bet arī Ministru kabinets, kur nesen tika uzklausīts Satiksmes ministrijas ziņojums. Tas ir ļoti nozīmīgs projekts, kurā ir iesaistītas Eiropas institūcijas; valsts, pašvaldība un ostas administrācija un nomnieki. Patlaban norit debates par to, ka potenciālie nomnieki varētu no pilsētas centra uz jaunajiem termināļiem pārcelt ogļu kravas, bet esošajā vietā saglabāt citu kravu pārkraušanu. Taču Eiropas institūcijas, kas ir šā projekta līdzfinansētājs, paredz visu kravu veidu pārcelšanu uz citu vietu un esošo teritoriju atbrīvot no ostas saimnieciskās darbības. Šim viedoklim piekrīt arī Ministru kabinets. Tas nozīmē, ka 24 mēnešu laikā no Krievu salas projekta nodošanas brīža uzņēmējiem savas aktivitātes no esošās vietas būs jāpārceļ uz Krievu salu.
– Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija nosūtīja vēstuli Latvijai veikt pasākumus, kas uzlabotu gaisa kvalitāti pilsētā. Kāds ir jūsu komentārs šajā jautājumā?
– Pilsētvides komfortu pazemina smakas, putekļi un trokšņi – to visu rada saimnieciskā darbība, tostarp ražošana un transports. Rīgas pilsētā ir izvietotas vairākas stacionāras gaisa kvalitātes kontroles iekārtas, un to dati ir tādi, kādi tie ir.
Ja mēs runājam par ostas darbības ietekmi uz dzīves kvalitāti, tad jau vēl pirms šīs vēstules esam veikuši pasākumus, lai piesārņojums neapdraudētu iedzīvotājus. Nevaram noliegt, ka, palielinoties kravu apgrozījumam, proporcionāli pieaug ietekme uz vidi, tāpēc mums ar katru dienu rūpīgāk un rūpīgāk jākontrolē, lai termināļos tiktu ievērotas visas konkrētās kravas pārkraušanas tehnoloģiskās prasības. Esam iegādājušies iekārtas, kas mums dod iespēju ne tikai konstatēt faktu, bet arī atrast konkrētu piesārņojuma avotu. Ostas policijas rīcībā ir portatīvās iekārtas, kas precīzi nosaka putekļu jeb cieto daļiņu īpatsvaru gaisā.
Vasarā, kad ilgstoši ir sausi laika apstākļi, kontrolei jābūt daudz stingrākai, jo ogļu pārkraušana tiešām rada putekļus. Tehnoloģija prasa to laistīšanu, taču ne vienmēr tas tiek ievērots. Tāpat pastāv cilvēciskais faktors – piemēram, celtņa vadītājs var ogles palaist brīvā kritienā no septiņu metru augstuma, var nolaist kausu zemāk, un ogles birs tikai metrus divus. Cik liels putekļu mākonis izveidosies katrā situācijā, es domāju, nav jāpaskaidro. Mūsu uzdevums ir veikt sistemātiskas kontroles un sodīt vainīgos, ko esam deleģējuši par pienākumu Ostas policijai.
Rīgas brīvostas valde ir pieņēmusi lēmumu arī par portatīvo smaku kontroles iekārtu iegādi. Tikko jaunās iekārtas būs nokalibrētas un pārbaudīta to precizitāte, mēs varēsim spert jau pilnīgi konkrētus soļus un vainīgos sodīt, iespējama pat termināļu darbības apturēšana.
Arī rīdzinieki ir ļoti aktīvi un ziņo par smakām un putekļiem, kas apgrūtina viņu dzīvi, – Ostas policija nekavējoties reaģē un pārbauda iedzīvotāju sūdzības. Tomēr vēršu uzmanību, ka pēdējo desmit gadu laikā darba apjoms ir praktiski dubultojies, likumsakarīgi, ka tas atstāj savu iespaidu.
– Lai iekārtu iegūtajiem datiem būtu juridisks spēks un tos varētu izmantot vainīgo sodīšanai, bija nepieciešamas izmaiņas MK noteikumos. Vai priekšlikumi jau ir sagatavoti un iesniegti?
– Problēma šajos noteikumos ir tā, ka Valsts vides dienests var sodīt tikai tad, ja konkrētais uzņēmums pārsniedz piesārņojuma normas gada griezumā. Es tagad nesaukšu vārdā, lai neradītu nevajadzīgu ažiotāžu, bet man ir zināms naftas produktu pārkraušanas terminālis, kurš strādā mazāk nekā vienu nedēļu mēnesī un šajā laikā gaisa piesārņojums ir augsts, bet tad, kad izdalām to uz visu mēnesi – atlikušajām trīs nedēļām, kurās terminālis vispār nestrādā, un vēl vairāk – uz visu gadu, tad tas ļoti labi iekļaujas noteiktajās normās. Grozījumus Ministru kabineta noteikumos sagatavot ir uzdots Ostas policijai. Tālāk virzīt izmaiņas iekļaušanai MK noteikumos būs pienākums ostas valdes loceklim, Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvim Rolandam Arturam Bebrim.
– Cik nozīmīgi ostas attīstībā ir pasažieru pārvadājumi?
– Fakts, ka ar katru gadu palielinās pārvadāto pasažieru skaits, liecina, ka regulārā pasažieru līnija Rīga–Stokholma ir sevi attaisnojusi. Tas ir milzīgs ieguvums Rīgai, bet mēs saprotam arī to, ka tas rada papildu slogu infrastruktūrai un ir jādomā par tās pilnveidošanu, jo apkalpoto pasažieru skaits gada griezumā ir lielāks nekā Rīgas iedzīvotāju skaits. Turklāt pārvadāts ar šiem prāmjiem tiek arī vieglais un smagais transports. Prognozējam, ka tuvākajā laikā, saglabājoties pasažieru un transporta pārvadājumu pieauguma dinamikai, esošā teritorija pasažieru ostā kļūs par šauru. Tāpēc norit diskusija par regulāro pasažieru līnijas termināļa pārcelšanu uz citu tam ērtāku vietu Andrejsalā.
– Tikko medijos bija uzjundīts jautājums par sabiedriskā transporta pieejamību no pasažieru ostas un centru...
– Jā, bet, manuprāt, tā ir nepamatota ažiotāža. No pasažieru ostas līdz tramvajam ir daži simti metru, lai atvieglotu iebraukušajiem transporta atrašanu, esam izvietojuši norādes. Organizēto tūristu grupām ir izveidota speciāla autobusu stāvvieta tiešā ostas tuvumā – ar to pieejamību problēmu nav. Savukārt kruīzu kuģu pasažieri bieži izmanto ekskluzīvo iespēju no kuģa ar kājām doties uz Vecrīgu, jo kuģi piestāj praktiski pilsētas centrā – citās ostās šādu iespēju nav.
– Viens no ostas pārvaldes plāniem bija jaunas kruīzu kuģu piestātnes izveidošana pie CD dambja. Kā virzās šis projekts?
– Tas nav tik vienkārši izdarāms, kā bijām domājuši, jo CD dambis ir vēstures piemineklis un pieminekļu aizsardzības speciālisti vēlas saglabāt tā vēsturiskās vērtības, tostarp simtgadīgo baļķu eksponēšanu. Tāpēc šogad varam runāt tikai par tehniskā projekta izstrādi – reālā darbība sāksies nākamgad.
Es gribu uzsvērt, ka Rīgas brīvosta ir uzņēmusi ļoti labu attīstības tempu visās darbības jomās.
