Pirmdien, 18. augustā, satiksmes ministrs Anrijs Matīss kopā ar Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju, Rīgas vicemēru Andri Ameriku klātienē apskatīja topošo Krievu salas termināļa infrastruktūras izbūves projekta gaitu, lai pārliecinātos, ka būvnieku kapacitāte ir pietiekama projekta savlaicīgai pabeigšanai.
Krievu salas infrastruktūras izveidošanas projekts ir vērienīgākais un finansiāli ietilpīgākais projekts atjaunotās brīvvalsts laikā. Projekta ietvaros Daugavas akvatorijā paredzēts izbūvēt četras multifunkcionālas beramkravu piestātnes ar kopējo garumu 1180 m, kā arī izveidot infrastruktūru 56 hektāru platībā – tiek izbūvēti jauni auto un dzelzceļa pievadceļi, iekārtoti ūdens, kanalizācijas, gāzes un elektroapgādes tīkli, kas nepieciešami teritorijas nomnieku ostas darbības nodrošināšanai. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs informē, ka potenciālie teritorijas nomnieki aktīvi piedalās darba grupas sēdēs un infrastruktūras izbūves projekts tiek saskaņots ar viņu vajadzībām. Līdz ar to, ka ES fondu finansējuma saņemšanai ļoti nozīmīga ir ne tikai infrastruktūras būvniecības savlaicīga pabeigšana, proti, 2015. gada 31. augusts, bet arī projekta mērķu sasniegšana – ostu darbības pārcelšana no pilsētas centra uz Krievu salu, kam jānotiek līdz 2016. gada decembrim, stividoriem ir jādod iespēja sākt savas teritorijas apbūvi vienlaikus ar ES līdzfinansētā projekta realizāciju. Principiāli pret to nav iebildumu nedz infrastruktūras galvenajam būvuzņēmējam BMGS S, nedz Rīgas pilsētas būvvaldei. Vissvarīgākais šajā situācijā ir saskaņot būvdarbus, lai tie noritētu secīgi un cits citu netraucētu, uzskata Andris Ameriks.
Vaicāts, vai ES finansējuma apguve norit, kā plānots, jo termiņi ir saspringti, Anrijs Matīss vēsta: «Patlaban nav problēmu ar ES fondu maksājumiem. Tie tiek saņemti ritmiski plānotajā kārtībā. Satiksmes ministrija arī no savas puses sekos līdzi naudas apguvei šajā projektā. Tagad ir svarīgi saskaņot darbus, lai līdz 2016. gada decembrim ostas darbības no pilsētas centra tiktu pārceltas uz Krievu salu, jo tas ir viens no galvenajiem ES noteikumiem pilnīgai finansējuma piešķiršanai šim objektam.»
Patlaban ir pabeigti vairāk nekā 50% darbu no kopējā apjoma.
Projekta ietvaros šobrīd notiek Krievu salas termināļa infrastruktūras izbūves darbi, kas ietver elektrotīklu, ūdens un kanalizācijas tīklu, gāzes vadu un piestātņu būvdarbus. Tiek būvēta infrastruktūra Zilajā ielā un jaunajā ielā gar Beķera grāvi, kas vedīs uz Krievu salas termināli. Ir uzsākta pamatnes izpēte dzelzceļa būvdarbiem. Pirmās kārtas darbi, kas paredz Krievu salas teritorijas izveidošanu līdz augstuma atzīmei +2,15 m, tiks pabeigti līdz 2014. gada decembrim.
Vienlaikus ar Krievu salas infrastruktūras izbūves projektu norit Latvijas dzelzceļa projekts, kas paredz stacijas Bolderāja 2 izveidošanu un sliežu ceļa savienojuma izbūvi ar jaunajiem termināļiem. Projekta ietvaros tiks izveidots dzelzceļa pārvads pār Daugavgrīvas ielu tiešā Zilās ielas tuvumā.
Andris Ameriks norāda: «Projekts ir ļoti sarežģīts, jo tajā iesaistīta gan Rīgas brīvostas pārvalde, gan Latvijas dzelzceļš, gan stividori, gan būvnieki. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt visu iesaistīto pušu saskaņotu rīcību, lai projektu pabeigtu laikā un labā kvalitātē, sasniedzot galveno mērķi – atbrīvotu Rīgas centru no ostas darbībām, kas patlaban negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti pilsētā.» Vaicāti par politisko procesu ietekmi uz kravu plūsmu Rīgas ostā, gan satiksmes ministrs, gan brīvostas valdes priekšsēdētājs ir vienisprātis: osta šeit ir bijusi jau gadu simtiem, un tā turpinās pastāvēt. Ģeopolitisko procesu ietekmē var mainīties kravu sortiments – ogļu kravu vietā var nākt, piemēram, amerikāņu konteineri vai cita veida kravas. Jaunās piestātnes ir multifunkcionālas, un tās var izmantot ļoti dažādu kravu apstrādei.
