Valsts policijas darba kvalitātes uzlabošana primāri ir saistīta ar potenciālo dienesta darbinieku motivāciju strādāt policijā, par ko patlaban, esot augstai kadru mainībai, ir ļoti grūti runāt, komentējot ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera izteikumus par "katastrofālo" pirmstiesas izmeklēšanas procesu, pauda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Vienlaikus nozares ministrs norādīja, ka ar ģenerālprokuroru vairākas reizes jau iepriekš ir pārrunājis pašreizējo situāciju saistībā ar Valsts policijas izmeklētājiem. Kozlovskis citēja paša Kalnmeiera teikto Valsts policijas gadadienas uzrunā, norādot, ka "nevar atņemt govij sienu, vienlaikus prasot vairāk piena".
"Jau 2009.gadā, sākoties ekonomiskajai krīzei, iekšlietu sistēmai tika "nogriezts" vairāk nekā 100 miljonu latu (140 miljonu eiro) liels finansējums. Sistēma ir pieredzējusi ļoti lielu kadru mainību," ģenerālprokurora teikto skaidroja Kozlovskis. Ministrs lēsa, ka kopš krīzes laika nomainījušies varētu būt vairāk nekā 3000 darbinieku. Turklāt šī negatīvā tendence, lai arī mazāka nekā iepriekš, ir saglabājusies līdz pat šodienai.
"Tikai sākot ar 2011.gada beigām un 2012.gadu, tendence ir uzlabojusies, taču joprojām ir negatīva. Ja 2011.gadā no Valsts policijas atvaļinājās 275 darbinieki, tad pērn tie ir bijuši 75 darbinieki," norādīja Kozlovskis.
Viņš minēja, ka pamatnosacījums ir motivācija, lai vispār varētu runāt par cilvēku vēlmi strādāt Valsts policijā. Patlaban ir izdarītas fundamentālas lietas, taču jaunajai valdībai ir jāatbalsta jaunā atalgojuma sistēma, sacīja ministrs.
Atalgojuma koncepcija sevī ietver izmaiņas ne tikai Valsts policijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksā, bet arī Valsts robežsardzes, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojumā. Tāpat ministrs norādīja, ka valdībai ir jāatbalsta Valsts policijas attīstības koncepcija, kura "viennozīmīgi stiprinās Valsts policijas darba un arī izmeklēšanas kapacitāti".
Vēl ministrs norādīja, ka nepieciešams celt izglītības kvalitāti, taču vispirms jānodrošina potenciālo pretendentu esamība. Kvalitātes celšanu nodrošinātu arī policista profesijas prestiža palielināšana.
Kozlovskis atzina, ka kopumā iekšlietu sistēma līdz šim nav bijusi valsts prioritāte. Tikai saistībā ar traģiskajiem notikumiem Ukrainā Latvija ir pievērsusies drošības jautājumiem un Valsts policijai radušies jauni izaicinājumi.
Kopumā, sākot ar 2012.gadu, ir spēts palēnām atjaunot finansējumu, taču salīdzinājumā ar lielo samazinājumu krīzes laikā tā joprojām ir "ielāpu lāpīšana", vaicāts par finansējuma pietiekamību, sacījis Kozlovskis. Viņš norādīja, ka līdz šim panāktais finansējuma palielinājums pamatā neatrisina problēmu, taču tā ir pozitīva tendence.
Kozlovskis ir pārrunājis šos jautājumus arī ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un norādīja, ka atalgojuma koncepcijas atbalstīšanas gadījumā ar 2016.gadu būs iespējams sākt ļoti nopietni runāt arī par kvalitātes celšanu. "Stājoties ministra amatā, es esmu definējis, ka tuvākajā laikā mēs būsim spiesti saskarties ar dažādiem izaicinājumiem un problēmām tieši darbinieku trūkuma dēļ," norādīja nozares ministrs.
Pēc ministra rīcībā esošajām aplēsēm, iekšlietu sistēmā un Kriminālpolicijā patlaban trūkst aptuveni 300 izmeklētāju un operatīvo darbinieku. "Tās ir 12 pilnvērtīgi strādājošas Kriminālpolicijas nodaļas. Mēs zinām, kādas mums ir sabiedrībā nozīmīgas lietas izmeklējamas, un tas darbs ir jādara," rezumēja Kozlovskis, norādot, ka funkciju daudzums ar finansējuma samazinājumu nav sarucis.
Vaicāts par to, cik tas varētu būt naudas izteiksmē, Kozlovskis norādīja, ka saskaņā ar atalgojuma koncepciju, sākot ar 2016.gadu, iekšlietu sistēmai būtu nepieciešami papildus 62 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka intervijā Latvijas Radio ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sacījis, ka Valsts policijā izmeklētāju sastāvs ir zemā līmenī un līdz ar to pirmstiesas izmeklēšanas process Latvijā ir nonācis katastrofālā stāvoklī.
Lai gan izmeklēšana Zolitūdes traģēdijas un Rīgas pils ugunsgrēka lietās prasījusi mobilizēt labākos izmeklētāju spēkus, kvalitāte, kādā tā notiek, neesot labā stāvoklī.
"Es nemitīgi virsprokuroriem prasu, kā sokas ar izmeklēšanas gaitu, vai ir kādas problēmas, tad vienmēr, raksturojot situāciju, nonākam pie tā, ka jāsaskaras ar nopietnām problēmām pirmstiesas izmeklēšanā, kas savukārt uzliek papildu pienākumus pašiem prokuroriem, jo izmeklētāja pienākumi jāuzņemas viņam," intervijā stāstīja Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors saprotot, ka arī pašreizējā finanšu situācija Valsts policijā nav labākā, jo zemās algas un tas izmeklētāju skaits, kas tagad strādā policijā, ir tik niecīgs, līdz ar to nenormāli noslogots, jo nav tikai Zolitūdes traģēdijas lieta, bet arī daudzas citas, piemērām, "Liepājas metalurga", ''Latvijas Krājbankas''.
"Esmu aicinājis Valsts policijas vadību un iekšlietu ministru, plānojot nākamā gada budžetu, īpašu uzmanību pievērst jautājumam par pirmstiesas izmeklēšanas jomas stiprināšanu, jo vēl īss brīdis un Latvijā var veidoties situācija, ka mēs vispār paliekam bez labiem izmeklētājiem," atzina Kalnmeiers.
Tomēr kopumā, analizējot izmeklēšanas gaitu, sabiedrībai tik svarīgajās Zolitūde traģēdijas un Rīgas pils ugunsgrēka lietās Kalnmeiers sacīja, ka tajās darbs tiek organizēts optimāli, plānveidā un bez jebkādiem kritumiem vai pacēlumiem.
