2014. gads Rīgas brīvostai ir bijis ļoti veiksmīgs. Līdzšinējie dati un esošās tendences liecina, ka līdz gada beigām Rīgas brīvostā būs apstrādāti vismaz 40 miljoni tonnu jeb aptuveni par 15% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tas ir būtisks ieguvums arī valsts ekonomikā, jo multiplā efekta rezultātā katra ostā pārkrautā tonna Latvijas ekonomikā ienes vismaz 15 eiro. Provizoriski var teikt, ka Rīgas ostas darbības rezultātā šogad valsts ekonomika kļuvusi par 450 miljoniem bagātāka.
Intervija ar Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju, Rīgas vicemēru Andri Ameriku.
– Kopš Krievijas un Ukrainas krīzes sākuma daudz tiek runāts par šo procesu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, tostarp kravu plūsmu virzienā no Krievijas uz rietumiem. Cietušas ir vairākas nozares, taču kravu apgrozījums Rīgas ostā ir būtiski pieaudzis.
– Jā, attiecībā pret 2013. gadu šo plānojam noslēgt ar aptuveni 15% pieaugumu. Sasniedzot vismaz 40 miljonu tonnu apgrozījumu, Rīga vēl vairāk nostiprina savas Baltijas valstu lielākās ostas statusu. Tas ir ļoti liels sasniegums, kas arī Baltijas jūras ostu kontekstā Rīgas tirgus daļu palielina par 2%. Prognozes liecina, ka Rīgā būs pārkrauts ap 27% no visām jūras kravām, kas ir apstrādātas šajā reģionā, tajā skaitā Polijas ostās, Klaipēdā, Tallinā, Ventspilī, Liepājā un Rīgā.
Tas, ko mēs vērojam Baltijas jūras kravu pārvadājumu nozarē, lielā mērā ir saistīts ar ģeopolitiskajiem notikumiem. Taču pretēji prognozēm, ka vairāku kravu grupu pārvadājumi varētu samazināties, to apjoms pieaug, jo Krievijai ir nepieciešami finanšu līdzekļi un tiek palielināts šajā valstī pieejamo resursu eksports. Rīga šo kravu īpašniekiem ir viens izdevīgākajiem tirdzniecības ceļiem, un mūsu uzdevums ir paņemt visas kravas, kas ir pieejamas.
Tā ir liela pārbaude arī mūsu ostas izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem un to līdzšinējai realizācijai, tai skaitā infrastruktūras uzlabojumiem, kas nodrošina, ka Rīga spēj apkalpot Panamax un lielāka tipa kuģus, kuru īpatsvars ar katru gadu pieaug.
– Runājot par Krievijas resursu kravām, prātā nāk ogles. Vai tieši to apjoma pieaugums devis tik lielu kravu apgrozījuma kāpumu?
– Apgrozījuma pieaugums ir vērojams visos kravu segmentos, kas apliecina mūsu ostas multifunkcionalitāti un spēju pielāgoties izmaiņām pasaules tirgos. Visstraujākais pieaugums ir lejamkravu, lielākoties naftas produktu, pārkraušanas segmentā. Faktiski šogad tas ir gandrīz divas reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā – no vienas puses, tas saistīts ar naftas produktu pārkraušanas apjoma pieaugumu no Krievijas, no otras puses, palielinājušies arī mazuta pārvadājumi no Baltkrievijas. Baltkrievijas kravu pieaugums arī saistās ar ģeopolitiskajiem notikumiem, jo pašai tai savu ostu nav un galvenie tirdzniecības ceļi ved caur Melno jūru vai Baltijas jūru. Pēc Krimas pievienošanas Krievijai, kā arī karadarbības Ukrainā ietekmē daļa kravu no Melnās jūras ostām tiek pārorientēta uz Rīgas ostu.
Nenoliedzami, ka palielinājušies arī ogļu pārvadājumi – vidēji par 8%, kas kopumā veido gandrīz trešo daļu no kopējā kravu apjoma, kas apstrādāts Rīgas ostā. Kā ļoti pozitīva tendence jāatzīmē konteineru kravu pārvadājumu pieaugums – ik gadu to apjoms pieaug arvien straujāk – šogad to skaits palielinājies jau par 5,8%.
Vienīgi pasažieru skaits Rīgā ir samazinājies, un tam ir objektīvs iemesls – Tallink ir samazinājis regulāro pasažieru pārvadājumu reisu skaitu, un proporcionāli tam krities arī kopējais pasažieru skaits.
– Vai Tallink neplāno regulārajā līnijā atjaunot iepriekšējo reisu skaitu, respektīvi – piesaistīt maršrutam Rīga–Stokholma vēl kādu kuģi?
– Man ir bijusi saruna ar Tallink lielākajiem akcionāriem, kurā pārrunājām turpmāko sadarbības stratēģiju. Ieplānots, ka no nākamā gada 16. marta no Rīgas uz Stokholmu atkal kursēs divi kuģi. Taču Tallink liek uzsvaru uz kravu pārvadājumu apjoma palielināšanu, tāpēc otrs kuģis varētu būt ar lielāku kravas klāju ietilpību. Pagaidām nav ziņu, kāds tieši būs šis kuģis, bet tas būs!
– Kādi ir citu Baltijas valstu ostu darbības rezultāti?
– Kā jau teicu, bruto kravu plūsma no austrumu kaimiņvalsts pieaug. Tāpēc kravu apgrozījums palielinājies ir ne tikai Krievijas ostās, bet arī Klaipēdā un Rīgā. Tallinā gan kravu pārvadājumi nav palielinājušies un praktiski saglabājušies iepriekšējā gada līmenī. Klaipēdā pieaugums ir ap 7% – tas galvenokārt saistīts ar to, ka Baltkrievija ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu kālijsāli pārvadāt galvenokārt caur Klaipēdas ostu. Tieši kālijsāls pārkraušana ir galvenais iemels kopējam Klaipēdas ostas kravu apgrozījuma pieaugumam.
– Cik cerīgi ir Rīgas ostai ir saglabāt pieaugumu arī nākamajā gadā?
– Tik lielu pieaugumu kā šogad gan neplānojam, taču plānoto ieņēmumu bāzi nākamā gada budžetā vērtējam optimistiski, jo ar pilnu jaudu sāks strādāt Fertilizer Riga terminālis, kas jau šogad minerālmēslu pārkraušanas apjomu ir pieaudzējis gandrīz par miljonu tonnu un nākamgad turpinās apgūt pieejamās jaudas. Aktīvāk plāno strādāt arī BULK terminālis, kas jau ir uzsācis mālzemes pārkraušanu un perspektīvā palielinās arī citu produktu apstrādes apjomus.
Pozitīvi vērtējam uzņēmēju investīcijas jaunu saldētavu izbūvē Rīnūžos un Kundziņsalā, kas nākotnē dos kravu pieaugumu arī saldēto produktu grupā. Šo kravu grupu attīsta arī Rīgas Universālais terminālis, kura daļas pastarpināti pieder japāņiem, bet šobrīd viņi operē caur Kazahstānā dibinātu loģistikas kompāniju. Šogad tikos ar kompānijas pārstāvjiem, un viņi ir noskaņoti veikt nopietnas investīcijas termināļa attīstībā. Kā laba perspektīva tiek vērtēts saldēto produktu tranzīts no Rietumiem un ASV uz Austrumu valstīm, tostarp Kazahstānu.
– Krievu salas projekts ir viens no stratēģiski svarīgākajiem projektiem Rīgas ostā, bet tas visu laiku tiek pakļauts dažādiem pārbaudījumiem. Vai izdosies noslēgt līgumu ar Rīgas Centrālo termināli (RCT), lai projekts saņemtu ES finansējumu paredzētajā apmērā?
– Līguma slēgšana ir pavirzījusies uz priekšu pietiekami tālu, un 8. decembra valdes sēdē tika skatīts Rīgas brīvostas pārvaldes un RCT līguma projekts. Plānots, ka galīgo līguma variantu, kurā būs iekļauti arī vairāki RCT pārstāvju priekšlikumi, kas saistās ar risku samazināšanu uzņēmējiem, parakstīs līdz gada beigām. Uzņēmēju plānotās investīcijas ir ap 100 miljoniem eiro, tāpēc līgumā ir jāparedz visi riski un rīcība, kas varētu ietekmēt uzņēmēju darbību.
Paskaidrošu, ka RCT Rīgas ostā pārkrauj ap 12 miljoniem tonnu gadā, pamatā tās ir ogles, bet ap pusmiljonu tonnu veido arī konteineri, akmens šķembas un citas videi nekaitīgas kravas. Vienlaikus mēs neesam ieinteresēti, lai tagadējā termināļa vietā pēc kravu pārcelšanas paliktu degradēta teritorija, labāk, lai tajā norit kāda darbība. Tāpēc ir jārunā ar Eiropas Komisiju, ka vidi nepiesārņojošās kravas varētu apstrādāt esošajā vietā. Ļoti ceru, ka 18. decembra valdes sēdē varēsim pieņemt lēmumus par galējo līguma saturu. Ņemot vērā iepriekš teikto, pagaidām nav īpašu bažu par ES finansējuma saņemšanu, jo domājams, ka izdosies sastādīt tādu līgumu, kas, no vienas puses, nodrošinās ES līdzfinansējuma saņemšanas noteikumu izpildi, no otras puses, nepakļaus lieliem riskiem uzņēmuma ekonomisko efektivitāti.
– Kā norit paši būvniecības darbi?
– Darbi rit pēc grafika. No mūsu puses ļoti rūpīgi tiek kontrolēta būvdarbu kvalitāte, un tur, kur tiek konstatēti kādi trūkumi, tiek uzlikts par pienākumu būvniekiem par saviem līdzekļiem novērst nepilnības. Jāatzīst, ka viņi to arī dara. Šobrīd visaktuālākais jautājums ir par topošās piestātnes drošību un kvalitāti.
– Kādu jūs redzat nākamo gadu?
– Esmu pozitīvi noskaņots nākamgad strādāt plecu pie pleca arī ar jaunajiem valsts deleģētajiem Rīgas brīvostas valdes locekļiem un ceru, ka netiks ieviestas nepārdomātas izmaiņas ostas pārvaldībā un procesos, lai mēs nenokautu to pēdējo govi, kas dod pienu. Mums šī govs ir jābaro un jāspēcina, lai arī nākamgad tai izdotos noturēt Latvijas ekonomiku attiecīgā līmenī.
