Gaismas pils pieņemta ekspluatācijā pagājušā gada jūnijā, un nepilna gada laikā nav novērsta jau pērn ieraudzītā problēma – sāļu notecējumi nekvalitatīvi veiktu apdares darbu dēļ. Nesen atklājies, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jumta šuves vairs nav hermētiskas. Viena no versijām, kāpēc tā noticis – putni saknābājuši jumta salaiduma vietās izmantoto silikonu.
Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko atzīst, ka versija ir gana ticama – līdz piecām reizēm gadā, galvenokārt rudeņos un pavasaros, uz Dabas muzeju zvana iedzīvotāji un sūdzas, ka putni knābā dzīvojamo māju apdarē izmantoto silikonu un minerālvati. «Iemeslu nezinām, ko viņi meklē. Diez vai materiālus ligzdošanai,» prāto ornitologs. Viņš noteic, ka ļoti bieži putni knābj siltumnīcu plēvi, bet tad iemesls zināms – zem tās mitinās kukainīši. Zīlītes un dzeņi esot lielākie kaitnieki, bet D. Boiko ar humoru mierina: «Negribas ticēt, ka bibliotēkas jumtā kaltu dzenis.»
Par caurumu Gaismas pils jumtā sāka runāt pēc bijušā Valsts prezidenta Valda Zaltera grāmatas prezentācijas pasākuma ēkas augšstāvā. Telpā atradās zils plastmasas spainis, un tajā krājās ūdens. Dienā, kad runāju ar LNB sabiedrisko attiecību speciālistu Augustu Zilbertu, līst, tāpēc nevaru nepajautāt, vai Gaismas pils spicē grīda atkal ir slapja. Viņš atbild – nebūtu todien spainis nolikts, neviens, visticamāk, neko nepamanītu. «Vaina nav liela, problēma ir īslaicīga. Ūdens negāžas ar straumi. Mazliet pil.»
Bibliotēkas ēkas kopējā garantija ir divi gadi, bet atsevišķām daļām tā atšķiras. Piemēram, jumtam – 10 gadu. Šodien vai rīt būvnieka nolīgtie alpīnisti fotografēs jumtu, un pēc tam tikšot lemts par praktisko risinājumu. Tad arī kļūs skaidrs, vai vainojami putni vai nekvalitatīvi veikts darbs, vai vēl kādi citi faktori. Gaismas pils smailē ir uzstādīts putnu atbaidītājs, bet tiek pieļauts, ka varētu meklēt vēl citus risinājumus. D. Boiko stāsta, ka, piemēram, vārnu tramdīšana ir sarežģīta, jo šie gudrie putni ātri pielāgojas, savukārt citus spārnaiņus spēj aizbiedēt vai nu plēsējputnu, vai pašu sugas brāļu uztrauktās balsis.
Pašlaik nav konkrētas atbildes, kā un kad tiks novērsta vēl kāda problēma. Kultūras ministrijas nolīgtais eksperts inženierzinātņu doktors Juris Biršs ir norādījis, ka baltās kalcija hidroksīda nogulsnes uz granīta plāksnēm, lai arī ir nebūtiska būvnieku kļūme, tomēr radusies pārprastas taupības rezultātā. Arī tagad, kad Gaismas pilī notiek Eiropas prezidentūras pasākumi, saulainā laikā notecējušās granīta plāksnes raisa asociācijas, atvainojiet, ar putnu ķēzījumiem.
Kalcija hidroksīda izdalīšanās ir raksturīga būvprocesa pazīme un neapdraud konstrukciju noturību, sacījis J. Biršs. Lai cik normāla būtu šāda parādība, tā atkārtojas. Neatkarīgā uzreiz pēc LNB ēkas nodošanas ekspluatācijā rakstīja: «Tagad Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas izskats būs atkarīgs no lēmuma, vai naudu atsevišķu ēkas un teritorijas apdares elementu tīrīšanai tērēs vairākas reizes gadā vai arī, pārmūrējot granīta plāksnes, būvnieku pieļautās kļūdas tiks novērstas ekspluatācijas laikā. Toties pēc tam nevajadzēs berzt un pucēt baltos notecējumus ik pēc pāris mēnešiem.»
J. Biršs secināja, ka granīta plāksnītes ir jāpārmūrē, jo naudas taupīšanas nolūkos projektā izmantoti pārāk vienkāršoti risinājumi. Apdares darbi nav veikti kvalitatīvi, granīts nevar elpot, bet tīrīšana un mazgāšana līdzēs neilgu laiku. Viņa rakstītajā slēdzienā norādīts, kas jāizdara, lai problemātiskās vietas ēkas ekspluatācijas laikā pārtaisītu. Protams, ja griboties sildīt ekonomiku, proti, nodrošināt darbu plāksnīšu tīrītājiem, tad varot atstāt visu, kā ir. A. Zilberts piebilst, ka būvnieki – Nacionālā būvkompāniju apvienība – meklē risinājumus, lai novērstu vizuālus defektus, un izsaka cerību, ka tas notiks garantijas termiņa laikā. Likvidētās Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons Neatkarīgajai sacīja, ka lielākoties visas problēmas jaunā būvē paradās pirmā ekspluatācijas gada laikā, un tās nedrīkst atstāt bez ievērības.
