Uzzinot, ka Rīgas bērnudārzos arī nemaksātāju bērniem tomēr tiek kāds zupas šķīvis, biedrība Vecāki par izglītību izsauca uguni uz sevi, paužot sašutumu, ka maksātāji uztur nemaksātājus.
Biedrības pārstāve Silvija Titova saka – arī viņa, kad rocība atļauj, mēnesī samaksā nevis 16 latu par sava bērna ēdināšanu, bet vairāk, lai sanāk arī citiem, kam iztikšana knapāka. Taču vecākiem nav jāpilda sociālā atbalsta pasākumi. "Pašlaik nav kara apstākļi, lai pašvaldība nevarētu veikt savas funkcijas," pamato māmiņa. Reinis Kļavis uzskata, ka summa par bērna ēdināšanu ir adekvāta, viņa dēlēns ir paēdis, un Reinim nav žēl, ja no tā, ko viņš samaksājis, dārziņā tiek arī citam. "Protams, bērni ir jābaro! Mazulis nav vainīgs, ka vecākiem nav naudas vai arī viņi nemaksā. Mēs esam pret to, ka negrib risināt šo problēmu, jo to nedrīkst padarīt par sistēmu," skaidro S. Titova. Viņa aicina izprast, ka ēdināšanai atvēlēto līdzekļu ir tik daudz, cik vecāki samaksā. Taču, ja vienu dienu jāpaēdina pieci, bet citu – desmit cilvēki, kaut arī kopējā summa nemainās, tad starpība ir. Ēdiena daudzums katram samazinās, bet uzturu taču nepieciešams dažādot.
Tāpēc biedrība uzrakstījusi savus priekšlikumus un vakar nosūtījusi tos Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejai un attiecīgajam departamentam. Nenoliedzami, parādnieki ir, neslēpj ne komitejā, ne arī Izglītības, jaunatnes un sporta departamentā. "Krīzes laikā tā notiek, tas ir fakts. Situācija kļūst sliktāka," atzīst departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Vilde. Viņa informē, ka Rīgas dārziņos ir 24 000 bērnu un parādnieku statistikas nav, tā apkopota katrā pirmsskolas iestādē. "Kādu laiku jau var nemaksāt un bērnu pabaros, bet ilgstoši ne. Vecākiem ir līgumsaistības, un sistēma tā nedrīkst būt," pieļauj I. Vilde.
S. Titovas pārstāvētajai sabiedriskajai organizācijai ir pretenzijas, ka Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane to zinot, bet problēmu nerisinot, tikai vērojot no malas. S. Titova ierosina apzināt vecākus, kuriem ir materiālas grūtības, un lemt, kā palīdzēt: vai nu pabalstu veidā, vai piešķirot brīvpusdienas, vai atlaides tiem, kuriem ir vismaz divi bērnudārznieki ģimenē. Viņa uzskata, ka naudu ir iespējams atrast, piemēram, no tā miljona latu, ko dome taupa zupas virtuvēm, kad situācija pilsētā kļūs kritiska. Bērnudārza Blāzmiņa vadītāja Dace Skuja Neatkarīgajai jau ir stāstījusi, ka piedāvājusi vecākiem, kuri nespēj samaksāt 1,40 latus dienā par bērna ēdināšanu, vest viņus tikai uz nodarbībām. Atsaucības pagaidām neesot.
Turpmāk tas varētu notikt piespiedu kārtā, jo pašlaik tiek izstrādāti grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos. Bērnu būs iespējams arī atskaitīt vai piedāvāt apmeklēt vienīgi nodarbības. Kad šie grozījumi stāsies spēkā, Rīgas domē nevarēja pateikt, bet S. Titovu uztrauc fakts, ka līdz tam laikam bērnudārzos nekas nemainīsies.
