Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Ždanokas iniciētā piketā pulcējas ap 100 cilvēkiem

© f64

Austrumu partnerības samita laikā ap 100 cilvēku pulcējušies pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas, lai piketētu "par mieru Eiropā", novēroja aģentūra LETA.

 

Kāda piketa dalībniece aģentūrai LETA apgalvoja, ka pasākumā piedalās, lai "iestātos par mieru Eiropā un pret karu Ukrainā". Viņa sacīja, ka viņai Ukrainā dzīvo daudz radu un draugu, kuriem nemaksājot pensijas un klājoties ļoti grūti. Sieviete atbalsta Krievijas plaši propagandēto pozīciju, ka par karadarbību Ukrainā esot atbildīgs šīs valsts prezidents Petro Porošenko.

Plkst.13 pasākumā ieradās piketa iniciētāja - eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka ar plakātiem, kurus izdalīja piketa dalībniekiem. Dalībnieki viņu sagaidīja ar aplausiem.

Klātesošie iepretim LNB tur lielus plakātus ar uzrakstiem angļu un krievu valodā "Porošenko, atbildi par Odesu!", "Austrumu partnerības samits - deglis kara sākumam", "Ir laiks apvienoties, nevis šķelties", "Viens kontinents - viena pasaule", "Eiropa, nē karam!", "Make peace not war!". Tāpat aktīvistiem rokās ir liels plakāts, uz kura attēlota karikatūra, kā Vācijas kanclere Angela Merkele kopā ar Porošenko zāģē Eiropu, tā to šķeļot.

Ždanoka žurnālistiem pastāstīja, ka Austrumu partnerības samitu uzskata par kara Eiropā attīstītāju. "Samita programma ir bīstama Eiropai kā tādai. Šādi pašreizējais Aukstais karš var pārtapt fiziskā karā," viņa sacīja. Viņa uzsvēra, ka Eiropas Tautas partijas konferencē, kā arī Eiropas Parlamentā ekonomistu izstrādātajā pētījumā "When Choosing Means Losing" atklātā tekstā paziņots, ka Eiropa ir gatava karam. Samits to propagandējot.

"Mums nevajag dzelžainu aizkaru, bet gan mieru Eiropā," pauda Ždanoka. "Tā rezolūcija, ko plāno šodien pieņemt, izgāzīs visu samitu," Ždanoka ruporā paziņoja klātesošajiem. Viņa norādīja, ka Eiropas amatpersonām būtu jāvienojas par miera attīstīšanu Eiropā, lai apvienotu visas tautas - no Dublinas līdz Vladivostokai. Tad šie samita datumi kļūti vēsturiski. Eiroparlamentāriete norādīja, ka Latvijā valdošās partijas diemžēl ieņēmušas citas pozīcijas, paužot, ka Eiropa ir gatava doties karā pret Krieviju.

Aģentūras LETA aptaujātie piketa dalībnieki skaidroja, ka vēlas iestāties par mieru. Kā karadarbības ierosinātājus viņi redzot Merkeli un Porošenko, bet ne Krieviju.

Aģentūra LETA novēroja arī asas vārdu pārmijas starp dalībniekiem, kuri pārrunāja nepieņemamo dzīves līmeni un pensijas apmērus, vainojot tajā valdību. Kāda sieviete arī atgādināja izstādi Stūra mājā, kur Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam līdzīga lelle tika piekalta krustā iestādes pagalmā. "Kāpēc viņi Putinu aiztiek?" neizpratnē bija sieviete.

Piketa organizatori ruporā arī klātesošajiem pauda, ka briestošais karš var būt izdevīgs tikai ASV. Viņi vairākkārtīgi sacīja klātesošajiem, ka Eiropā pašlaik iniciē karu, līdzīgi kā tas notika Ukrainā. Viņi norādīja, ka unikālais pasākums - samits - amatpersonām būtu jāizmanto, lai izrādītu Eiropas iniciatīvu "paspert soli pretim Krievijai".

"Austrumu partnerībai bez Krievijas nav jēgas," norādīja aktīvisti.

Pasākumā izskanēja arī dzeja, kas aicināja pārtraukt karu un iestāties par mieru.

Kā ziņots, Latvija kā Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošā valsts šajās dienās Rīgā rīko vienu no svarīgākajiem prezidentūras ārpolitiskajiem augsta līmeņa pasākumiem - Austrumu partnerības samitu.

Rīgas samits ir pirmais kopš asociācijas līgumu parakstīšanas starp ES un trim partnervalstīm - Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šie līgumi paredz ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp ES un minētajām valstīm. Plānots, ka samitā tiks izvērtēti sākotnējie asociācijas līgumu pagaidu īstenošanas rezultāti. Šo līgumu veiksmīga īstenošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm ES un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas attiecībās, kas dod iespēju partnervalstīm modernizēt to ekonomiku un sociālo sistēmu. Tāpat ES apliecinās stingru politisko un praktisko atbalstu asociācijas līgumu īstenošanai.

Samitā tiks uzsvērti partnerības politikas veidošanas principi - partnerība, kas balstīta uz atvērtību, caurskatāmību un abpusēji kopīgu mērķu noteikšanu, kam nav konfrontējoša rakstura. Tāpat tiks akcentēts, ka Austrumu partnerība nav vērsta pret kādu no trešajām pusēm.