Šodien plkst.12 Rīgas Zooloģiskajā dārzā notika kalitriksu vasaras mītnes svinīgā atklāšana, aģentūru LETA informēja zoodārza informācijas dienestā.
Mītnes sedzošais siets pasargās tās iemītniekus no vārnu un kaiju uzbrukumiem, savukārt stikla barjersienas neļaus pērtiķiem no apmeklētājiem saņemt dažādus - reizēm bīstamus - kārumus.
Kā skaidroja Zooloģiskā dārza pārstāvji, pērtiķi slimo arī ar cilvēku vīrusu slimībām un cieš daudz smagāk nekā mēs, tādēļ jaunie apstākļi ļaus izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem. Savukārt atrašanās svaigā gaisā un saules peldes stiprinās dzīvnieku organismu, un tas palielina iespēju iegūt veselīgus pēcnācējus. Lai pērtiķēniem vēsākās dienās nesaltu, tiem ir uzbūvēta apsildāma slēptuve - dobums.
Jaunajā vasaras mītnē pie terārija ēkas dzīvos Geldi kalimiko un Ziemeļbrazīlijas kalitriksi. Abas mazo pērtiķu sugas sastopamas Dienvidamerikas tropiskajos apgabalos.
Rīgas Zoodārza jaunajā ekspozīcijā būs apskatāms Geldi kalimiko pāris - 11 gadus vecais tēviņš Bernards no "Zoo Parc de Beauval" Francijā un deviņus gadus vecā mātīte Aso no "Zoo d'Asson" Francijā. Šie melnie pērtiķi ir iekļauti Pasaules Sarkanajā grāmatā kā saudzējama ("vulnerable") suga. Arī Rīgas Zooloģiskais dārzs piedalās šīs apdraudētās sugas saglabāšanas un vairošanas nebrīvē Eiropas programmā. Līdz šim Geldi kalimiko zoodārzā ir vairākas reizes nesekmīgi vairojušies. Zoodārza darbinieki cer, ka jaunajā vasaras mītnē tie spēs uzņemt pietiekami daudz saules enerģijas, lai beidzot varētu priecīgi ziņot - "mūsu melnajiem velnēniem ir kupla ģimenīte".
Kā stāstīja zoodārza pārstāvji, Ziemeļbrazīlijas kalitriksi ir labi iedzīvojušies Rīgas zoodārzā un tiem jau vairākas reizes ir bijuši pēcnācēji, tādēļ uz vasarnīcu pārcelsies itin kupla pērtiķu saime - astoņus gadus vecais tēviņš no "Parc Merveilleux" Luksemburgā, piecus gadus vecā mātīte Nelli no Tallinas zoodārza un viņu deviņas atvases, kas pēdējos četros gados dzimušas Rīgā. Tirdzniecību ar šīs sugas pārstāvjiem ierobežo CITES (Vašingtonas konvencija).
Jaunā vasaras mītne tapusi, pateicoties informācijas tehnoloģiju uzņēmumu grupas DPA un Pasaules Dabas fonda atbalstam.
