Pašvaldība gatavojas bēgļu uzņemšanai

Amatpersonas Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdē atzina, ka ir vēl daudz neskaidrību, un dalījās bažās saistībā ar bēgļu uzņemšanu. Lai koordinētu ar šo jautājumu saistītos pasākumus un problēmu risināšanu turpmāk, komiteja vienojās aicināt Rīgas domes vadību pēc nepieciešamības izveidot speciālu domes struktūrvienību, kas būtu pat to atbildīga.

Deputātus un amatpersonas par aktualitātēm bēgļu jautājumā informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Guntis Puķītis.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vadītāja Maira Megne komentēja bēgļu jautājumu kontekstā ar dzīvojamās telpas piešķiršanu. Viņa norādīja, ka atbilstoši normatīviem reģistrēties dzīvokļu rindā var Rīgā vismaz piecus gadus deklarētie iedzīvotāji, tādēļ departamentam bēgļu jautājuma risināšanā likumdošana iesaistīties neparedz. "Mums pašreiz 4500 cilvēku rindā, nevaram visus savus iedzīvotājus apmierināt," sacīja Megne.

Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis pastāstīja, ka pašvaldība pilsētas iebraucējiem finansē divas latviešu valodas stundas nedēļā. Pašreiz Rīgā valodu apgūst ap 300 iebraucējiem no trešajām valstīm. Balamovskis arī sacīja, ka pašreiz nav apzinātas izglītības iestādes, kurās varētu tikt mācīti iebraucēji, taču vairākas skolas jau esot uzrunātas. Grūtāk būšot ar pirmsskolas iestādēm, kurās ir rindas. Balamovskis arī skaidroja - departaments apzinās, ka konkrētajās skolās, kurās mācīsies bēgļi, būs nepieciešamas arī pedagogu apmācības - tam būs nepieciešami resursi.

Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) priekšnieks Juris Lūkass norādīja uz riskiem sabiedriskās kārtības traucēšanā līdz ar bēgļu atbraukšanu - nekārtības varētu rosināt iebraucēju dažādie etniskie un reliģiskie apsvērumi. Tāpat Lūkass akcentēja arī iespējamo kriminogēnās situācijas pasliktināšanos Rīgā. "Jāsaprot, ka arī ar 250 eiro mēnesī Rīgā ir pietiekami grūti izdzīvot," RPP priekšnieks komentēja bēgļa ikmēneša pabalstu, kura samazināšanu gandrīz uz pusi pašreiz pārrunā valdība. Lūkass norādīja arī uz vietējo iedzīvotāju sadumpošanās riskiem - tās sabiedrības daļas, kas aktīvi iestājusies pret bēgļu uzņemšanu. "Var saasināties arī radikāli noskaņotu Latvijas pilsoņu aktivitātes," pieļāva Lūkass. Viņš atzina, ka pašreiz vēl nevar runāt par papildu līdzekļiem, kas RPP būtu nepieciešami sabiedriskās kārtības intensīvākai nodrošināšanai - tas kļūšot skaidrs pēc bēgļu ierašanās.

Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte atzina, ka bažās solidarizējas ar kolēģiem. Viņa norādīja, ka departamentam bažas rada veselības aprūpe. "Brīdī, kad cilvēks saņem bēgļa statusu, viņš atbilst sociālās palīdzības saņēmēja profilam, un viņam šī palīdzība jānodrošina. Ja cilvēkam nav pajumtes, stājas spēkā citi mehānismi - patversmes pakalpojumi," skaidroja Kondrāte, norādot, ka tam būs nepieciešami papildu finanšu resursi.

Viņa norādīja, ka joprojām ir daudz neskaidru jautājumu. Departamenta pārstāvjus bažīgus darot arī vadības pozitīvais plāns, ka bēglim sākotnēji tiks atrasts darbs un tikai tad dzīvesvieta - Rīgas pieredze liecinot, ka bieži cilvēki ir nodarbināti, taču viņiem nav pastāvīgas dzīvesvietas. Arī vietējais īres tirgus nebūs atvērts iebraucējiem, secinājuši departamenta pārstāvji. Departamenta pārstāvji arī izteica priekšlikumi, ka valstij būtu jāparedz, ka mājokļa pabalstu var saņemt arī ģimenes ar alternatīvo statusu.

Domes Īpašuma departamenta pārstāvis Ernests Saulītis skaidroja, ka departaments strādā ar pilsētas nedzīvojamā fonda jautājumiem, bet pašreiz departamentam neesot telpu, ko Rīgas centrā varētu piedāvāt bēgļiem. Varētu būt konkrēti grausti pilsētas nomalēs, taču to atjaunošanā būtu ieguldāmi lieli līdzekļi.

Sēdē klātesošā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte pastāstīja, ka, konsultējoties ar Rīgas un Jelgavas pašvaldībām, LPS valde vienojusies par kopējām pašvaldību bažām bēgļu jautājumā. Neesot pārliecības, ka bēgļi triju mēnešu laikā varēs apgūt valsts valodu kaut vai saziņas līmenī, vai varēs tik īsā laika periodā atrast dzīvesvietu un darbu. Valde secinājusi, ka būtu jānoslēdz līgumi starp bēgļiem un konkrēto pašvaldību, kurā viņi tiks izmitināti. Tāpat LPS aicina valdību paredzēt, ka individuālais mentors katru bēgli konsultēs divu gadu, nevis gada garumā. LPS arī iesaka valsts valodas apmācības nodrošināt tādā līmenī, lai iebraucējs varētu nokārtot valodas eksāmenu un kvalificēties darba tirgū.

Kopumā domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja atzinīgi vērtē IeM vadītās darba grupas izstrādāto indikatīvo rīcības plānu bēgļu uzņemšanai. Pašvaldība aicina Ministru kabinetu (MK), pieņemot politiskus lēmumus bēgļu jautājumā, apzināties, ka plāna realizācija gulsies uz pašvaldību pleciem, tādēļ MK aicināts ņemt vērā pašvaldību pārstāvju viedokļus.

Tāpat komiteja aicina atbildīgās valsts institūcijas izstrādāt un veikt sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, skaidrojot terminu "patvēruma meklētājs", "bēglis" un "persona ar alternatīvo statusu" būtību, kā arī nodrošināt valsts un pašvaldības darbinieku, kuri strādās ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem, izglītošanu par viņu tiesiskā statusa būtību, normatīviem, kas attiecas uz iebraucējiem, viņu tiesībām uz izglītību, sociālajiem pabalstiem.

Komiteja šim mērķim arī aicina izveidot atsevišķu interneta vietni, kurā tiktu apkopota vispusīga informācija saistībā ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem.

Komiteja arī aicina MK atklāti skaidrot sabiedrībai pieņemto lēmumu motivāciju un rīcības plāna īstenošanas mehānismus.

Visbeidzot, komiteja vienojās, ka aicina Rīgas domes vadību izvērtēt iespēju un nepieciešamības gadījumā izveidot speciālu domes struktūrvienību, kas risinātu ar bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu radušās problēmas, koordinētu darbu Rīgas domē un veicinātu sadarbību ar valsts iestādēm.

Kā ziņots, Rīgas dome plāno veidot speciālu koordinācijas centru, kas strādās ar patvēruma meklētājiem, jau šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

Šis centrs sadarbosies ar Pašvaldības policiju, izpilddirekcijām, uzņēmumiem. Plānots stiprināt Pašvaldības policiju, kā arī meklēt iespējas bēgļiem piedāvāt darbu.

Ušakovs ir pārliecināts, ka visi uz Latviju atvestie bēgļi agrāk vai vēlāk nokļūs Rīgā un kļūs tieši par Rīgas pašvaldības "galvassāpi". Viņš piebilda, ka negaida nekādu reālu atbalstu no valsts, un Rīgas dome plāno ar visu pati tikt galā, jo neesot citas izvēles.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Līdz ar to patlaban kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

Septembra beigās valdība uzklausīja rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, tomēr vēl nevienojās nedz par finansējumu plāna izpildei, nedz par iestādi, kas atbildēs par bēgļu integrāciju. Šos jautājumus valdība vēlreiz skatīs 20.oktobrī, kad tiks iesniegts precizēts bēgļu uzņemšanas plāns.