Lai nodrošinātu, ka Latvijas simtgadē 2018. gadā Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki varētu notikt atjaunotā un drošā estrādē, Mežaparka Lielajai estrādei varētu piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, pieļauj kultūras ministre Dace Melbārde.
Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs vakar informēja, ka Mežaparka Lielās estrādes būvdarbu pirmā posma iepirkumu Rīgas pašvaldība izsludinās nākamā gada 10. janvārī, estrādes rekonstrukcijas projektam jābūt gatavam 2017. gada februārī, bet līdz šā gada decembrim plānots izstrādāt projekta arhitektūras risinājumus. Zinot, ka konkursā zaudējušie mēdz apstrīdēt iepirkumu rezultātus, pastāv iespēja, ka tā notiks arī šajā gadījumā. Tāpēc kultūras ministre norādīja uz iespēju Lielajai estrādei piešķirt īpašu statusu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas arī Daugavas stadiona teritorijai - vēl vienai tradicionālai deju svētku norises vietai - paredz piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, lai nodrošinātu iespēju sagatavot stadionu 2018. gada dziesmu un deju svētkiem.
Lielās estrādes pārbūve notiks divos posmos - līdz 2018. gadam paredzēts būtiski pārveidot skatītāju zonu, bet līdz 2020. gadam jeb otrajā rekonstrukcijas posmā tiks veikta estrādes ēkas un koru tribīņu pārbūve. Jau Latvijas simtgadei veltītajos dziesmu un deju svētkos estrāde varētu uzņemt 9100 koristu, bet skatītāju vietu būtu vairāk nekā 30 000. Arhitekts Juris Poga stāstīja, ka kopumā estrādē varēs izvietoties 11 000-12 000 koristu, bet visi neatradīsies koristu tribīnēs. Pirmā posma darbus var uzskatīt par kompromisa risinājumu, lai dziesmu un deju svētki vispār notiktu.
Estrādes pārbūve ļaus palielināt tās ietilpību un dalībnieku un skatītāju plūsmas, lai cilvēki varētu pārvietoties ātrāk un drošāk, - rekonstrukcijas rezultātā Mežaparka Lielajā estrādē, ieskaitot skatītāju vietas, vienlaikus varēs pulcēties līdz 70 000 cilvēku tagadējo 40 000-50 000 vietā. Skatītāji varēs piekļūt no abām estrādes pusēm, viņu ērtībai tiks veidotas lielākas kāpnes nokļūšanai skatītāju sēdvietās, bet zem tām izbūvētas tualetes, ēdināšanas vietas u.tml. Savukārt estrādē iecerēts veidot vairākas uzejas no aizmugures puses pa visu perimetru, lai paātrinātu koristu nomaiņu. Arhitekts Austris Mailītis skaidroja, ka tādā veidā tiks būtiski samazināts laiks, kas nepieciešams, lai koristi uznāktu un noietu no skatuves. Vaļējās kāpnes izraisīja jautājumus par koristu un zem kāpnēm esošo cilvēku drošību, bet arhitekts sacīja, ka to iespējams risināt projekta izstrādes gaitā.
Rīgas dome, kuras īpašumā estrāde atrodas, varēs dabūt aizņēmumu Valsts kasē, lai veiktu estrādes būvprojekta izstrādi un būvniecību. Kopējais nepieciešamais finansējums estrādes būvniecībai ir gandrīz 45 miljoni eiro.
