Otrdiena, 16.aprīlis

redeem Alfs, Bernadeta, Mintauts

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Neparastas lietas – senioru rokām

ASPRĀTĪGI. Naudas zeķe. Ja jau nauda tiek glabāta zeķē, kālab lai tā nebūtu adīta? © F64

Rīgā, Maiznīcas ielā, kāda nama pagrabstāvā iekārtota interesanta izstāde – senioru rokdarbi.

Biedrības Pensionāru iespēju centrs (PIC) paspārnē ap 50 rokdarbnieku piedāvā ļoti daudz neparastu darinājumu. Tos, kuri uzskata, ka senioru radošā fantāzija nesniedzas tālāk par adītiem cimdiem un zeķēm, gaida patīkama vilšanās. Darbus iespējams iegādāties pēc vienošanās ar māksliniekiem, cenas ir maciņu saudzējošas.

Daudzi no rokdarbu autoriem ir savulaik mākslinieki ar stāžu, darbojušies un darbojas tautas lietišķās mākslas studijās, strādājuši uzņēmumā Daiļrade. Daudzpusīga ir carnikaviete Ārija Cekule, Ņina Kokina auž plecu lakatus, Jeļena Ščerbakova veido glezniņas no ādas - tur ņirb rozes, putni, lapas. Daļa rokdarbnieku par tādiem kļuvuši tikai pensijas vecumā. Arī izstādes gide Austra Remese ir pārsteigta par savu neseno aizraušanos - eņģelīšu veidošanu. Kas to būtu domājis, ka kādreizējā vefiņa darbiniece sāks ķibināt eņģelīšus, izmantojot pērlītes, krelles un citus materiālus. Katram eņģelim savs knifiņš. Paņemot rokā melnkoka eņģelīti, varot aizbiedēt negatīvo. Gadās, ka izstādes telpās ieklīst kāds nīgrs apmeklētājs, un tad viņa tā rīkojoties.

Vairākām rokdarbniecēm ir 80 gadu ar astīti, viņas glezno, ver rotas, auž, tamborē, bet rokdarbi nav vecmodīgi un, jāatzīst, pārsteidz ar asprātīgiem risinājumiem. Piemēram, iepirkumu maisiņš salokot nav lielāks par maciņu un ērti iegulst neliela izmēra somā. Džinsauduma un lina somiņas bija ļoti pieprasītas Dziesmu un deju svētku laikā - dejotāji tās pārmeta pār plecu un piedalījās mēģinājumos.

PIC valdes locekle Kristīne Zinkeviča stāsta, ka daudzus darbus veidojuši cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem no biedrības Gaismas stars un sociālās aprūpes centra Ezerkrasti iemītnieki.

No krāsainām salvešu bumbiņām veidotās glezniņas rada iespaidu, ka to autors ir ļoti pacietīgs cilvēks - bumbiņa pie bumbiņas, uz aci - visas viena izmēra. K. Zinkeviča saka - nē, gana daudziem darbu autoriem ir grūti noturēt uzmanību un viens rokdarbs nereti tiek veidots mēnesi. A. Remese papildina - cilvēks ar invaliditāti bieži vien strādā vēl ilgāk, pat četrus mēnešus. Tāpēc materiāli jo sāpīgāks ir patentmaksājums - pensionāram tas ir 17 eiro gadā, bet invalīdam tādas pretimnākšanas neesot.

A. Remese novērojusi, ka pusauga meitenes labprāt nolūko ziedu auskariņus, liela piekrišana Īrijā bijusi adītajām suvenīrlellītēm - pirkuši tur dzīvojošie latvieši. Plauktā atrodam sarkanbaltsarkanas piespraudes, katra citādāka - tuvojas novembris, kad tādas piespraužam pie tērpiem. Kāpēc pirkt Ķīnā ražotas, ja te ir oriģinālas un katra vienā eksemplārā? A. Remese prot izstāstīt par katru darbu un tā autoru. Kad fotogrāfe Ilze ieminas - koka kārbiņas varētu nolakot ar citas krāsas laku, izstādes gide Austras kundze pamato, kāpēc tā darīt nebūtu vēlams. Nepirkšot! Latvijā pircēji vēlas koku redzēt dabiskā izpildījumā.

***

UZZIŅAI

• Oktobrī PIC uzsāks meistarklases, interesenti var pieteikties pa tālruni 29800446.

• PIC meistaru darbus var iegādāties arī interneta veikalā etsy.com, sadaļā HandMadeByPIC.