Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Lielie kapi atdzīvojas

ATCERAS. Grīnbergu ģimene dzīvo līdzās Lielajiem kapiem un savas svecītes novietoja pie kādreizējā Rīgas mēra Džordža Armitsteda pieminekļa © F64

Gar Senču ielas malu kādreizējā Rīgas mēra Džordža Armitsteda dzimšanas dienas priekšvakarā Lielajos kapos tika iedegts svecīšu lauks un viņa jubileja ieskandināta ar skotiem tuvo dūdu skaņām. Jo Armitstedi bija bagāta skotu dzimta, no kuras nācis Džordžs – izcilākais Rīgas saimnieks, pilsētas galva no 1901. līdz 1912. gadam.

Tajā pašā dienā - 26. oktobrī, kad pie Armitsteda atdusas vietas notika atceres pasākums, tika nosūtīta kopīga Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba un domubiedru grupas Lielo kapu draugi (LKD) sagatavota un parakstīta vēstule institūcijai, pie kuras šajā procedūras posmā ir nonācis Skanstes tramvaja projekts, - Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA). Savukārt nākamnedēļ, 31. oktobrī, folkloras pētnieki vienlaikus rīko gan piemiņas, gan protesta pasākumu Lielajos kapos.

Cilvēki atcerējās, rādīja un stāstīja. Kāda sieviete meklēja vietu, kur kādreiz atradusies mākslinieka Voldemāra Matveja kapavieta, kas jau ilgus gadus nolīdzināta ar zemi. Citi atminējās, kā, būvējot Senču ielu, slepšus pazuduši pieminekļi un mirušo kauli. Vienu tādu izpostītu kapavietu vēlāk dēls saviem mirušajiem vecākiem atjaunojis, nu par to liecina kapavietas stabi. Cita sieviete, būdamam maza meitene, kopā ar vecmāmiņu nākusi apkopt viņas mātes kapu, un tieši tobrīd traktors Lielajos kapos to ārdījis. «Mēs vēl esam dzīvi,» viņa atgādināja, ka nebūt ne visu Lielajos kapos apbedīto piederīgie ir miruši, pazuduši vai aizbraukuši.

Svecītes Senču ielas malā iededza Grīnbergu ģimene. Viņi dzīvo līdzās Lielajiem kapiem, viņu vecāki savā laikā nākuši šeit apkopt senču atdusas vietas, tagad Grīnbergu vecākā paaudze Lielos kapus apstaigājot kopā ar saviem mazbērniem. Par iecerēto tramvaja līniju noteica: «Kaut kas ārprātīgs.»

«Latvieši, būsim vienoti!» emocijas neslēpa Zaiga Zaļkalne, kura uz Armitsteda atceres pasākumu bija braukusi no Pļavniekiem. Savulaik dzīvojusi pie Brasas stacijas, tāpēc Lielo kapu apkaime ir pazīstama. Viņa lasījusi Augusta Deglava Rīgu un šaubījusies, vai lietainā laikā vērts iziet no mājas. Kad izlasījusi aicinājumu latviešiem būt vienotiem, nolēmusi - braukšu, cik varēšu, tik izdarīšu. «Esmu laimīga, ka esmu noderīga, man ir gandarījuma sajūta,» vēlāk, tumsiņā pienākusi klāt, viņa atzīstas. Izstāsta arī, ka vairākus gadus kopj dzejnieka Aleksandra Čaka atdusas vietu. Atradusi rakstnieka Visvalža Lāma atdusas vietu, aprūpē arī to.

LKD aktīvā dalībniece Anta Lapsiņa nosmej, ka domubiedru entuziasms nav rimis. Viņa sarēķinājusi - ja gadā ir 52 nedēļas un katru nedēļu brīvprātīgie palīgi kapos strādā apmēram četras stundas, tad pēdējā gada laikā ir nostrādājuši 208 stundas.

Publiciste Rita Eva Našeniece sociālajos tīklos raksta, ka pirmais un galvenais punkts CFLA nosūtītajā vēstulē ir Skanstes tramvaja projekta dokumentu iegūšana, lai tos caurskatītu, kā arī «vēršam tās uzmanību uz dažiem šī projekta aspektiem, kuri jau šobrīd izskatās slikti». Savukārt dzejniece Inese Zandere informē, ka 31. oktobrī pulksten 18 Lielajos kapos notiks piemiņas un protesta brīdis. Kapu tramvaja pretinieki aicina, pieminot Lielajos kapos apglabātos Latvijas kultūras dižgarus Krišjāni Baronu un Frici Brīvzemnieku, protestēt pret sabiedrības interesēm neatbilstošo Rīgas domes projektu - tramvaja līnijas ierīkošanu uz Skanstes rajonu caur Lielajiem kapiem.