Ekspertīžu rezultāti par Rīgas pils Baltās zāles applūšanu izraisījušā ūdens filtra salūšanas iemesliem gaidāmi pēc divām nedēļām, aģentūrai LETA sacīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.
"Ir nozīmētas vairākas ekspertīzes - VNĪ ekspertīze un apdrošinātāja ekspertīze - un rezultātus paredzēts saņemt divu nedēļu laikā," skaidroja Blodons.
Patlaban, atbilstoši restauratora norādījumiem, Baltajā zālē VNĪ darbinieki turpina applūdušo platību žāvēšanu, informēja Blodons. No zāles griestu pārseguma jau ir izņemta samirkusī siltumizolācijas akmensvate un uzstādīti siltā gaisa pūtēji, lai nodrošinātu bēniņos atbilstošu temperatūru.
"Restaurācijas darbu sākšanas termiņš un nepieciešamie darbu apjomi būs nosakāmi pēc ekspertīžu rezultātu saņemšanas," piebilda Blodons.
LETA jau ziņoja, ka svētdien, 8.janvārī, ūdens noplūdes dēļ cietusi apmēram viena trešdaļa Rīgas pils Baltās zāles griestu.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols šīs nedēļas sākumā informēja, ka applūšanu izraisīja salūzis ūdens filtrs ventilācijas kameras mitrināšanas sistēmā. Nedēļas sākumā Tols prognozēja, ka ekspertīzē aptuveni nedēļas laikā noteiks, vai filtra salūšanu izraisījis sals, nekvalitatīvs filtrs vai kāds cits iemesls, piemēram, filtra aizsērēšana. Tols norādīja, ka ekspertīzē tiks pārbaudīti arī citi līdzīgie pilī esošie ūdens filtri, lai pārliecinātos, ka tiem nav bojājumu.
Tols skaidroja, ka visa sistēma un filtrs atradās pils bēniņos, kas nav apkurināmi. Tomēr visa sistēma esot siltumizolēta un apkārt filtram ir sildelementa vads, kuram nevajadzētu pieļaut filtra sasalšanu.
Baltā zāle tiek uzskatīta par vienu no pils lepnumiem. Tā kā līdz 1917.gadam tā bija reprezentatīvākā zāle, to sauca par Cara (Ķeizarisko) zāli. Tā savu šā brīža nosaukumu ieguva gaišā noformējuma dēļ pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Zāle celta 1818.gadā virs pils zirgu staļļiem pēc guberņas arhitekta Fridriha Kristiāna fon Breitkreica projekta.
Rīgas pils ugunsgrēkā visvairāk cieta tieši Baltā zāle, kuras pārsegums bija pilnībā sadedzis.
