Valsts vides dienesta (VVD) speciālisti Mārupītes un Māras dīķa ūdenī konstatējuši ķīmisko vielu kokteili, kas normas pārsniedz četras reizes. Šobrīd, pēc VVD vadītājas Ineses Kurmaheres sacītā, «viss atkarīgs no mātes dabas» – jo vairāk līs, jo ātrāk ūdens pašattīrīsies.
Ekologi prognozē, ka ķīmiskās katastrofas zaudējumi pārsniegs 100 000 latu.
«Pieķēzīja mums te visu, un nav zināms, kad tas beigsies. Nav izslēgts, ka būs jāiet projām pavisam – ja nav ūdens, ko te darīt?» dzeramā ūdens ņemšanas vietā pie Mārupes vidusskolas Neatkarīgajai sirdīgi saka Ernests. Pēc Mārupes pašvaldības ziņām, piesārņoti ir novada grāvji Daibes, Unnes, Vārpu, Lielās, Kantora un Upesgrīvas ielu rajonā. Speciālisti gan norāda, ka ūdens kvalitāte centralizētajā ūdensvadā nav pasliktinājusies.
Noliktavu kompleksā Baltais vējš, kurā glabājās profesionālie ķīmiskie līdzekļi, VVD speciālisti konstatējuši 294 dažādas vielas, bet ūdenī nokļuvušas vairāk nekā simts. To koncentrāts, kas noplūda Mārupītē un notekgrāvjos, nogalinājis vairāk nekā 400 zivju – kokteilis samazinājis skābekļa daudzumu, un tās noslāpušas. Pagaidām nav ziņu par to, ka būtu miruši arī dzīvnieki, piemēram, bebri.
Noplūdes sekas pilnībā izzust varētu aptuveni trīs nedēļu laikā, sola speciālisti. SIA Eko osta, kas nodarbojas ar piesārņojuma likvidēšanu, plāno izvest 2000 kubikmetru ūdens – ar to būtu gana. Līdz vakardienas pēcpusdienai bija izvesti ap 400 kubikmetru ūdens. Šobrīd notekgrāvjos ķīmiskais piesārņojums normu pārsniedz divas, trīs reizes, Māras dīķī, pie Mārupītes ietekas – trīs, četras reizes, ber Mārupītē piesārņojums normu vairs nepārsniedz. Ūdenī ieplūduši pārsvarā hlora savienojumi, tāpēc nav ieteicams šo ūdeni dzert, tajā peldēties, kā arī ūdens tilpju tuvumā pastaigāties ar mājdzīvniekiem.
«Ķīmiskais piesārņojums radās dzēšanas rezultātā. Uz priekšdienām varētu ņemt vērā, ka šādos gadījumos vispirms ir jānoslēdz ūdens sistēma, lai ūdens nenonāktu novadgrāvjos,» saka Eko ostas valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs. Pēc viņa aprēķiniem, videi nodarītais kaitējums varētu pārsniegt 100 000 latu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Intars Zitāns pārmetumus noliedz, jo glābšana notikusi paaugstinātas bīstamības apstākļos. Naktī, ieraugot brūkošās noliktavas konstrukcijas, glābēji sapratuši, ka tās rada milzīgu apdraudējumu, tāpēc nolēma uguni dzēst ar ūdeni.
«Ūdens tika uzkrāts sistēmā, taču tajā jau bija lietus un gruntsūdeņi, tāpēc sākās noplūde,» saka I. Zitāns. Viņš uzsver, ka ūdens joprojām šādos gadījumos ir efektīvākais dzēšanas līdzeklis. Putas tiek izmantotas retāk, taču arī tās ir veidotas uz ūdens bāzes.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes vadītājs Ints Ķuzis Neatkarīgajai stāsta, ka ugunsgrēka cēlonis bijis degošā ofisa ēka, no kuras liesmas pārmetušās uz noliktavu. Policijai nav šaubu, ka tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana, taču izraisīt ķīmisko avāriju ļaundari nav vēlējušies. Pagaidām aizturēto vai aizdomās turamo nav.
«Kādam par to būs jāatbild! Tā ir ķīmiska noliktava, tur vajadzēja barjeras, papildu drošību, bet šeit lietusūdens visu pa taisno saskaloja kanalizācijā. Tiem Mārupes būvvaldes cilvēkiem, kuri uzlikuši šim projektam parakstu, nopietni jāpadomā, kāda viņu dzīve būs turpmāk. Atbildība nav kolektīva, tā ir konkrētām personām,» saniknots ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, jo noplūdes rezultātā piesārņota arī galvaspilsēta. Iedzīvotāji, kuri vēlas pārbaudīt ūdens kvalitāti, to var izdarīt par maksu.
Mārupes pašvaldības vadītājs Mārtiņš Bojārs Neatkarīgajai neatklāj, vai dome atmaksās naudu par ūdens analīzēm. Viņš arī noraida A. Amerika pārmetumus, uzsverot, ka noliktavas uzbūvētas atbilstoši standartiem.
