Ir pagājis gads, kopš darbu sākusi jaunā Rīgas dome mēra Nila Ušakova un vicemēra Aināra Šlesera vadībā. Aināram Šleseram gads pagājis arī Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) valdes priekšsēdētāja amatā. Kā sekmējies ar priekšvēlēšanu solījumu īstenošanu, Neatkarīgā vaicāja pašam vicemēram un valdes priekšsēdētājam.
– Kā jūs pats vērtējat – vai ir izdevies īstenot samērā ambiciozos plānus, ar kuriem nācāt klajā iepriekšējo vēlēšanu kampaņas laikā?
– Esmu apmierināts, kaut arī šis gads valstij kopumā ir bijis ļoti grūts. Minētajā laika periodā ir notikusi ekonomikas recesija, kas izsauca 20% IKP kritumu, kas ir vienkārši traģisks rādītājs. Es kā RBP valdes priekšsēdētājs sev definēju uzdevumu: turpināt iesāktos procesus un nodrošināt Rīgas ostas kravu pārvadājumu apjomu iepriekšējā gada līmenī. Gribu atzīmēt, ka 2009. gads Rīgas brīvostā bija rekorda gads – tika sasniegts gandrīz 30 miljonu tonnu kravu apgrozījums. Līdz ar lielo salu gada sākums bija nelabvēlīgs navigācijai arī Baltijas jūrā un līcī, tāpēc janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu Rīgas ostā kravu apgrozījums kritās par 15%. Taču līdz šā gada vidum mums ir izdevies izlīdzināt gada sākuma samazinājumu, un patlaban Rīgas ostā ir praktiski tāds pats apgrozījums kā 2009. gada pirmajos sešos mēnešos. Līdz gada beigām plānojam saglabāt esošās tendences, un 2010. gads pēc kravu apgrozījuma būs līdzvērtīgs 2009. gadam. Ja šos skaitļus salīdzinām ar 20% IKP kritumu, tad rezultātus RBP varam uzskatīt par vairāk nekā labiem.
– Statistika liecina, ka Rīgas ostā samazinās kopējais ienākušo kuģu skaits, bet kravu pārvadājumu apjoms palielinās.
– Tāds arī ir mūsu mērķis – panākt, lai Rīgas ostā ienāktu pēc iespējas lielāki kuģi, kas tiešā veidā atkarīgs no ostas akvatorija un kuģu ceļu dziļuma. Tagad daļā ostas iespējams ienākt Panamax tipa kuģiem, jo osta padziļināta līdz 12,5 metriem, bet vietām pat 16 metriem. Ostas padziļināšanai arī jūnijā piešķīrām papildu finansējumu, kā rezultātā šogad ostas padziļināšanā tiks investēti rekordlieli finanšu līdzekļi. Uzskatu, ka tieši ostas padziļināšana mums ir devusi iespēju noturēt labu kravu apgrozījumu. Atzīmēšu, ka vidēji no vienas Rīgas ostā pārkrautās tonnas valstī paliek no 10 līdz 15 eiro. Ja mēs rēķinām vienkāršoti, no Rīgas brīvostas darbības Latvijā paliek apmēram 400 miljoni eiro gadā.
– Tapšanas stadijā ir vairāki jauni investīciju projekti Rīgas brīvostas teritorijā. Lūdzu precīzāk!
– Notiek darbs pie ES līdzfinansētā Krievu salas projekta, Nacionālā konteineru termināļa projekta, kā arī vairākiem citiem privātās partnerības investīciju projektiem, ko realizēs kravu īpašnieki, kas Rīgā saskata ilgtermiņa biznesa iespējas. Viens no piemēriem ir parakstītais līgums ar Uralhim par jauna termināļa būvniecību Rīgas brīvostā. Diemžēl mēs nevaram ietekmēt projektu saskaņošanas procedūras termiņus, ko nosaka valsts likumdošana. Kad būs gatavi jaunie termināļi, varēsim plānot straujāku kravu apgrozījuma pieaugumu. Uralhim terminālis projekta pirmajā kārtā plāno apgrozījumu 2 miljonu tonnu apjomā, bet otrajā kārtā jau līdz 5 miljoniem tonnu.
– Jaunu darba vietu radīšana bija viens no jūsu kampaņas galvenajiem motīviem. Kā ar rezultātiem?
– Gribu uzsvērt – Rīgas dome nepieņems darbā tūkstošiem cilvēku, bet tās uzdevums ir radīt apstākļus, kas veicina uzņēmējdarbības vides uzlabošanos un jaunu darba vietu radīšanu privātajā sektorā. Pats primārais uzdevums bija nezaudēt esošās darba vietas. Kas attiecas uz Rīgas brīvostu, mums tas ir izdevies, un jaunie projekti radīs vēl daudz jaunu darba vietu. Arī tūrisma nozarē darba vietu ir daudz vairāk nekā pērn.
– Daudz tikāt kritizēts par Live Riga projektu, bet šķiet, ka tas sevi ir attaisnojis.
– Par Live Riga opozīcija man bija gatava izskrāpēt acis un kliedza, ka notiek līdzekļu izšķērdēšanu. Šodien es opozīciju nemanu ar plakātiem Vecrīgā, protestējot pret tūristiem Vecrīgā. Tūristu tiešām ir ļoti daudz, un to nevar nepamanīt. Tas nozīmē, ka ir darbs viesnīcām, kafejnīcām un krodziņiem, tiek apmeklēti pasākumi, norit tirdzniecība. Lielākās viesnīcas ir pilnas un brīžiem pat pārpildītas. Protams, ir viesnīcas, kuras nav spējušas sevi pietiekami labi pozicionēt tūrisma tirgū un stāv pustukšas. Gribu uzsvērt – ar tūristu pieplūdumu ir atjaunotas tās darba vietas viesnīcu jomā, kuras pie noslogojuma ap 20% no kapacitātes nebija vajadzīgas. Skaidri varu pateikt, ka daudzu tūkstošu viesnīcu biznesa, tirdzniecības, ēdināšanas jomas darba vietas ir tiešā veidā saistītas ar Rīgas domes mārketinga aktivitātēm ārvalstīs. Faktiski mēs darām darbu, ko vajadzētu darīt valdībai, jo IKP rezultātu uzlabošanās, darba vietu skaita pieaugums un vairāki citi procesi ir mūsu – Rīgas domes – darba nopelns. Valdība rezultatīvā Latvijas reklamēšanā nav ieguldījusi nevienu santīmu. Tūrisma biznesa attīstība ir viens no lielākajiem veiksmes stāstiem.
– Ar tūrismu vien valstij un pat Rīgai diezin vai pietiks. Viens no projektiem, kas arī izsaucis diskusijas sabiedrībā, ir tā sauktais Ziemeļu koridors un pārvads pār Daugavu...
– Tas ir ļoti nozīmīgs infrastruktūras objekts, kas Rīgai ir vairāk nekā nepieciešams. Jau četrus gadus pirms šā domes sasaukuma Ziemeļu koridora projekts karājās gaisā, bet nekas nenotika. Manā laikā tas ir aktualizēts un notiek sistemātiska projekta virzība – organizējam publiskās apspriešanas, kārtojam dokumentāciju un mērķtiecīgi virzāmies uz priekšu, lai pēc iespējas ātrāk šo projektu apstiprinātu un varētu sākt naudas piesaistes procesus. Es nerunāju par domes līdzekļiem, bet gan par privāto investoru un ES finanšu piesaisti šim projektam.
Ziemeļu koridora projekts Rīgā atrisinās vairākas problēmas. Būvniecības laikā tiks radītas darba vietas. Lai arī kādam gribētos, lai darba vietas Šlesers iedod jau rīt, es to nevaru izdarīt – procedūra un projekta izstrāde prasa zināmu laiku. Ja īstenosies viss plānotais, projekta realizācija varētu sākties 2012. gadā. Būvniecība dos iespēju attīstīties ne tikai būvniekiem, bet arī cementa ražotājiem, metāla armatūru izgatavotājiem, transporta uzņēmumiem. Savukārt pēc projekta realizācijas Rīga nostiprinās savas pozīcijas kā transporta un loģistikas centrs visā Baltijas reģionā.
Rīdzinieku tiešais ieguvums būs dzīves vides kvalitātes uzlabošanās, jo samazināsies smagā transporta klātbūtne pilsētas centrā. Uzlabosies arī tūrisma vide. Ziemeļu koridora ideja ir ņemta no Antverpenes, kur savulaik arī bija līdzīga problēma, kad ostas darbs sāka būtiski ietekmēt pilsētvidi. Arī ostas darbam transporta plūsma caur pilsētu ir bremzējošs faktors – termināļu kapacitāte ir lielāka par transporta caurlaidību pilsētā. Ziemeļu koridors šos jautājumus atrisinās.
