Mobilo sakaru operators SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) sadarbībā ar bezvadu iekārtu ražotāju "MikroTīkls", kas strādā ar zīmolu "MikroTik", un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu (LU MII) veicis pirmos testus, veicot ar kvantu tehnoloģijām šifrētu datu pārraidi, pavēstīja sabiedrisko attiecību vadītājs Valdis Jalinskis.
Viņš stāstīja, ka testos LU MII zinātnieki pārraidījuši ar kvantu tehnoloģijām šifrētu informāciju LMT tīklā, tādējādi sperot būtisku soli pretī nākotnes kiberdrošības risku mazināšanai.
Kā skaidroja Jalinskis, kvantu tehnoloģijas ir augsto tehnoloģiju klase, kas attīsta kvantu fizikā sakņotas radikālas inovācijas: datu apstrādi, ko veic kvantu datori, drošu komunikāciju, kuru veicina kvantu internets un kriptogrāfija, un augstas jutības sensoru un mēriekārtu ražošanu jeb kvantu metroloģiju.
Pēc viņa teiktā, Latvijā pašreiz tiek izstrādāta gan kvantu programmatūra un algoritmi, gan aparatūra - nanoelektronikas un fotonikas sensori un kvantu ierīces-, kā arī kvantu internets - kvantu droši sakari šķiedrā un gaisā, optiskie satelītsakari.
LMT prezidents Juris Binde atzina, ka dažādu industriju interese par kvantu skaitļošanas un drošākas komunikācijas pielietojumiem pasaulē ir ļoti liela, jo īpaši finanšu, medicīnas un aizsardzības jomā.
"Eiropas Savienības iniciatīvas ietvaros šobrīd aktīvi tiek veidota infrastruktūra, kas ietver kvantu skaitļošanu un kvantu internetu. Mobilo sakaru attīstība, pielietojot kvantu tehnoloģijas, saistīta ar virkni ieguvumu, tajā skaitā jomās, kurās ir augstākais potenciāls attīstīt zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus. Proti, kvantu tehnoloģijas paver jaunas iespējas drošas digitālas komunikācijas jomā, ievērojami samazinot iespējamos kiberdrošības riskus nākotnē," sacīja Binde.
Tikmēr "MikroTik" valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs uzsvēra, ka jaunas tehnoloģiskās iespējas nav tikai skaitļi uz papīra, tie ir jauni produkti, pakalpojumi un iespējas visās jomās - uzņēmējdarbībā, zinātnē, izglītībā un medicīnā. "Jo vairāk pūļu un resursu mēs šodien ieguldīsim tehnoloģiju attīstībā, jo tehnoloģiski attīstītāki mēs kļūsim nākotnē. Tas ļaus cilvēcei labāk sagatavoties vēl nezināmiem un neparedzamiem izaicinājumiem," teica Tallijs.
Jalinskis arī uzsvēra, ka kvantu šifrēšanas tehnoloģiju iekārtu izmantošana datu pārraidē padarīs informācijas apriti daudz drošāku. Iespēju testēšanai jau kopš 2019.gada LU MII izmanto Šveices firmas "ID Quantique QKD" "Clavis3" iekārtas kvantu atslēgu sadalei.
Pirmā LMT un LU MII kopīgi veiktā testa gaitā LMT tīklā pārsūtīti ar kvantu tehnoloģijām šifrēti dati, kvantu atslēgām sinhronizējoties ar ātrumu ap 2000 biti sekundē. Pašreiz abas kvantu tehnoloģiju iekārtas atrodas LU MII, bet plānots, ka drīzumā viena no tām uz nākamo testu laiku tiks pārcelta uz LMT.
Savukārt, attīstot kvantu tehnoloģiju izmantošanas izpēti ir iecerēts, ka "MikroTik" kopējās sadarbības ietvaros ar LMT un LU MII izstrādās kvantu šifrēšanai piemērotas kriptēšanas iekārtas - čipus.
"Kvantu fizikas ieguvumus var izmantot jau šobrīd, nemaz nesagaidot kvantu datorus un uz kvantu datoriem balstītu kvantu internetu, proti, izmantot kvantu tehnoloģijas drošai datu kriptēšanas atslēgu apmaiņai un komunikācijām kopumā. Nozīmīgs solis ir integrēt uz kvantu tehnoloģijām balstītu datu kriptēšanas atslēgu apmaiņu ar šī brīža klasiski kriptēto datu apmaiņu internetā," sacīja LU MII direktore Ināra Opmane.
Viņa skaidroja, ka kvantu atslēgu sadales (QKD) tehnoloģija slepeno atslēgu pārsūta otrai pusei ar individuāliem fotoniem tādā veidā, ka kvantu fizikas likumi garantē noklausīšanās konstatēšanu. "Ja QKD kanālu noklausās, uztvērējs to konstatē kā atslēgu pārraides kļūdu un neuzticas tām. Tādējādi QKD garantē, ka slepenā atslēga ir pieejama tikai abiem saziņas dalībniekiem un neviens cits to nav redzējis," teica Opmane.
LMT reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 817 000 eiro. Kompānijas kapitālā pa 24,5% akciju pieder "Sonera Holding" un "Telia Company", pa 23% akciju pieder "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā. LMT koncerns 2020.gadā strādāja ar 227,506 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 6% un bija 27,226 miljoni eiro.
