Iezīmējušies budžeta konsolidācijas pasākumi veselības jomā - lai nodrošinātu līdzekļu ietaupījumu 12,3 miljonu latu apmērā, aptuveni četru miljonu latu samazinājums varētu skart katru no trim nozarēm - ārstniecību, kompensējamās zāles un Veselības ministrijas (VM) iestāžu budžetus.
To paredz šodien panāktā vienošanās starp veselības ministru un Saeimā pārstāvētajām partijām, aģentūrai LETA apstiprināja ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija).
Lielākais budžeta samazinājums no VM iestādēm varētu būt Latvijas Infektoloģijas centram, kam nākamgad plānots atvēlēt par 2,3 miljoniem latu mazāk nekā pērn. Kā aģentūrai LETA piebilda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene ("Vienotība"), Latvijā neesot izteiktu epidemioloģisku draudu, kas neļautu samazināt infektoloģijas centra budžetu.
Tāpat miljons latu tiktu ietaupīts uz Valsts asinsdonoru centra rēķina, taču, kā atzīmēja Bārzdiņš, centra darbs netiks traucēts un asins rezerves netiks samazinātas. Viņš norādīja, ka asins rezervju sagatavošanas darbi tiek veikti visā Latvijā, un ietaupījums varētu tikt gūts, izlīdzinot šo rezervju sagatavošanas izmaksas starp centru un reģioniem.
Atlikušais vairāk nekā 700 000 latu ietaupījums tiktu gūts uz pārējo VM iestāžu un pašas ministrijas rēķina, vienlaikus Bārzdiņš piebilda, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta budžets netiktu skarts.
Pēc Bārzdiņa teiktā, ārstniecības budžeta samazinājums varētu tikt panākts, aptuveni 10%-15% no ārstniecības iestāžu gultas vietām pārvēršot par dienas stacionāriem. Tāpat tiktu optimizēta slimnīcu darbība, strukturējot to veicamās manipulācijas un palielinot to efektivitāti, ļaujot samazināt slimnīcā pavadāmo laiku.
Kompensējamo zāļu budžetā samazinājums varētu tikt panākts ar jau iepriekš minēto patentbrīvo medikamentu lielāku pielietošanu kompensējamo zāļu sistēmā.
Vienlaikus Bārzdiņš aģentūrai LETA atzina, ka ārsti ne vienmēr izraksta lētākos references medikamentus, līdz ar to esot nepieciešama izvērstāka informēšanas kampaņa par ģenēriskajām zālēm. Taču, kā atzīmēja ministrs, tas veidotu tikai nelielu daļu no kopējā četru miljonu samazinājuma.
Kā galveno darāmo darbu Bārzdiņš minēja nodokļa piemērošanu zāļu ražotājiem, kuru medikamenti ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Viņš atklāja, ka pieļauj iespēju, ka daži zāļu ražotāji varētu izstāties no kompensējamo zāļu programmas, taču pauda cerību, ka "uzņēmēji sapratīs Latvijas situāciju un vēlēsies piedalīties tās risināšanā".
Tāpat ministrs un klātesošie deputāti uzsvēra veselīga uztura un dzīvesveida nozīmi individuālās veselības saglabāšanā, pieminot, ka "tuvākajā laikā" tiktu izskatīta nodokļu palielināšana kaitīgiem dzērieniem un pārtikai.
Visi partiju pārstāvji izteica atbalstu Bārzdiņa veiktajām reformām, vienbalsīgi atzīstot, ka ministram bijusi nepieciešama drosme, lai vadītu šo tautsaimniecības nozari, un ka nepieciešama darbu pēctecība, jaunajam ministram turpinot priekšteču iesākto.
Kā ziņots, 19.novembrī valdība vienojās par vairākiem nākamā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem, - valdību veidojošo koalīcijas partiju sarunās bijušas diskusijas par Veselības ministrijas nākamā gada budžetu. Lai gan nozares pamatfunkciju īstenošanai finansējums netiek mazināts, ministrijas centrālā resora izdevumi būs jāsamazina par 12,3 miljoniem latu.
