Daudzo veselības reformu novājinātā Talsu slimnīca saņēmusi kārtējo triecienu – šoreiz morālu. Ātrās palīdzības brigāde atveda mirstošu grūtnieci, zinot, ka Talsos nav dzemdību nodaļas, ka nav pieejams pediatrs, ka operāciju zālē nekas sarežģītāks jau labu laiku netiek darīts un ka tās personāls četros pēcpusdienā ir devies mājās.
19 gadus vecā sieviete zaudēja milzums asiņu un bērniņu. Taču Talsu slimnīcai šai gadījumā pārmest nav ko. Valsts šai iestādei pasūtījusi veikt vienkāršas operācijas, ģipsēt lauztas kājas, dziedēt dažādas sarežģītības pakāpes kaites un traumas. Jaunajai māmiņai, kuras dzīvība bija briesmās, te nevajadzēja nonākt.
Virsārsts Aivars Lācarus atzīst, ka šoreiz laikam bija izšķiroša nozīme: «Ja nebūtu sagadījies tā, ka operāciju personāls varēja atbraukt, sekas būtu vēl bēdīgākas.» Darba laiks pusotru stundu jau bija kā cauri, darbinieki devušies pa mājām. Operāciju komandu tomēr izdevās ātri sasaukt kopā, triecientempā sagatavot zāli, taču pacienti nevarēja sākt operēt, kamēr neieradās ginekologs. Un šis speciālists tika vests no Rīgas. Katra minūte vilkās bezgalīgi ilgi, nervi visiem bija uzvilkti līdz pēdējam. A. Lācarus, raksturojot tobrīd notikušo, saka: «Tas nav normāli! Tā nedrīkst būt!» Pacienti Talsu slimnīcā ieveda pulksten 17.33, bet Rīgas brigāde ieradās 19.18. Bērna dzīvības glābšana bija uz jautājuma zīmes jau brīdī, kad paciente tika ievesta slimnīcā, taču lielās briesmās bija arī pati māmiņa.
«Kāpēc ātrā palīdzība atveda pacienti pie mums, tas ir jāvaicā viņiem,» nevēloties publiski kritizēt kolēģus, jautājumu pāradresē virsārsts. Ziņojumu Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai, kuras sastāvā ir arī Talsi, viņš gan uzrakstījis: «Pieļauju, ka ātrajai palīdzībai nemaz nav izstrādāts algoritms, kā rīkoties šādā situācijā.»
Lauciene, uz kurieni saņēma izsaukumu ātrā palīdzība, no Talsiem atrodas vien 12 kilometru attālumā. Tātad šī ir tuvākā medicīnas iestāde. Tā kā dzemdību palīdzība Kurzemes iedzīvotājiem tajā netiek sniegta, tātad sieviete bija jāved uz Ventspili, Kuldīgu vai Tukumu.
Taču ātrāk par pusstundu neviena no tām nav sasniedzama. Tukums atrodas vistuvāk.
Pie šādām izvēlēm ātrās palīdzības feldšera brigāde, konsultējoties ar dispečerdienesta dežūrārstu, tomēr pieņēmusi lēmumu vest pacienti uz Talsiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša skaidro: «Stāvoklis bija ļoti nopietns un ļoti augsts risks vešanai. Pacienti tika nolemts vest uz tuvāko stacionāru.» Salīdzinājumu, ka ar tikpat lieliem panākumiem sievieti varēja pārvietot uz kaimiņu māju, kurā, tāpat kā Talsu slimnīcā, nebūtu pieejama nepieciešamā palīdzība, darbiniece uzskata par nekorektu. Viņa apgalvo, ka Hospitalizācijas plānā, kas nosaka ātrās palīdzības maršrutus, Talsi figurējot kā pilnvērtīga neatliekamās palīdzības slimnīca, tātad pēc tajā rakstītā tā spēj paveikt vairāk nekā dzīvē. Tikmēr virsārsts A. Lācarus apstrīd šo apgalvojumu, jo hospitalizācijas plānā esot minēta Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīca Ventspilī, nevis Talsos.
Apvienošanās ar Ventspili sniedz dažādus uzlabojumus, taču radikālas – pacientiem patiesi draudzīgas pārmaiņas sagaidāmas vien ar jaunās slimnīcas ēkas uzcelšanu, kas, cerams, arī atvilinās atpakaļ izklīdušo personālu. Šādā kritiskā situācijā, ar kādu pagājušajā trešdienā saskārās Talsu slimnīca, īpaši nozīmīga persona būtu dežurējošais ginekologs.
Veselības inspekcijā iesniegums par šo gadījumu vēl nav saņemts, taču ātrā palīdzība solās pati izvērtēt savu rīcību un pieņemto lēmumu pareizību vai aplamību.
Kopumā šī ir situācija, par ko, cīnoties pret veselības aprūpes budžeta samazināšanu, vietējo slimnīcu likvidāciju vai to sniegto pakalpojumu klāsta sašaurināšanu un arī ātrās palīdzības reformēšanu, jau laikus brīdināja mediķi: veselības aprūpe kļūst arvien nepieejamāka.
Pašlaik daudz cietusī jaunā sieviete no Laucienes turpina ārstēties Rīgā, Gaiļezera slimnīcā, kuras reanimācijā viņa tika nogādāta nākamajā dienā. Slimnīcas pārstāve Dace Kārkliņa apstiprina: «Pacientes dzīvībai briesmas vairs nedraud.
