Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais asistents Rinalds Ruskuls uzskata, ka tiekšanās uz izaugsmi viņa dzīvē notiek neapzināti. Ikdienā viņš nodarbojas ar jaunu drošības tehnoloģiju izstrādi, brīvajā laikā aizraujas ar akrobātiku (parkour), vasarā ceļo pa upēm un interesējas par metālapstrādi.
Rinalds lepojas, ka kopā ar tēti izgatavojis metāla statīvu skaļruņiem, kas esot vērienīgākais darbs šajā jomā. Vēl viņš lasa lekcijas studentiem un pamazām iepazīst mācībspēka darba gaitas, pats būdams gandrīz vai vienaudzis ar saviem studentiem.
Profesijas izvēle
«Sākumā vēlējos apgūt telekomunikāciju zinības, bet pasniedzējs ieteica izvēlēties elektroniku, jo tad varēšu darboties gan vienā, gan otrā jomā,» Rinalds studējis Rīgas Tehniskajā universitātē, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē elektroniku un ieguvis maģistra grādu, un neslēpj, ka izlemt par savu nākotnes profesiju nav bijis viegls lēmums. Intereses kopš bērnības bijušas daudzpusīgas. Viena no tām – metālapstrāde, jo tētis ar to nodarbojas, un abi arī tagad kopīgi dara, kad Rinalds brīvdienās aizbrauc uz dzimto Latgali, apciemot vecākus. Kādu laiku pamatskolas pēdējās klasēs īslaicīgi pavīdējusi doma par militāro novirzienu, bet tā nekļuva par dominējošo. «Apsvēru arī programmēšanu, taču tā tik nesaistīja, un arhitektūru. Pašmācības ceļā mācījos rasēt, taču manas zināšanas nebija plašākas kā iesācējam,» kritiski toreizējās prasmes vērtē Rinalds un atceras, ka, būdams mazs puika, bieži darbojies ar elektronikas konstruktoriem. Iespējams, tas sekmējis nākotnes plānu izvēli. Viņš tagad jūtas gandarīts, ka izvēlējies īsto specialitāti, jo, kad ieguvis teorētiskās un praktiskās zināšanas elektronikā, paralēli varējis apgūt arī programmēšanas pamatus. «Nodarbojoties ar elektroniku pētnieciskā nolūkā un pēc tam rodot praktisku pielietojumu, jāiegūst arī zināšanas citās jomās. Viena no tām bija medicīna, un tas paplašina manu redzesloku,» atzīst Rinalds.
Plaukstas biometrija
Elektronikas un datorzinātņu institūtā Rinalds strādā jau piekto gadu. Viens no interesantākajiem un vērienīgākajiem projektiem, kurā viņš piedalījās, bija saistīts ar jaunas biometriskās tehnoloģijas izveidi personu autentificēšanai un identificēšanai. Biometrija ir personas atpazīšanas metode, kurā tiek izmantotas personas biometriskās pazīmes. «Savukārt biometriskās pazīmes ir tās, kas katram cilvēkam ir unikālas, un pēc tām viņu var atpazīt. Populārākās pazīmes, ko izmanto drošības sistēmās, noteikti ir sejas forma un pirkstu nospiedumi. Šāda cilvēku identificēšana, kur, piemēram, ir ierobežota piekļuve telpām, kļūst aizvien populārāka, jo šīs unikālās pazīmes cilvēkam vienmēr ir līdzi un tās nevar aizmirst kā, piemēram, PIN kodu vai paroli.»
Projektā, kurā piedalījās Rinalds, par biometriskiem parametriem izvēlēts cilvēka plaukstas asinsvadu, rievu izklājums un plaukstas ģeometrija. Pēc viņa domām, šāda izvēle ļāva palielināt biometriskās drošības sistēmas precizitāti. Pētījumu rezultātā izveidota multimodāla biometriskā sistēma ar vairākiem parametriem, no kuriem nozīmīgākais ir plauksta jeb tajā ietvertais asinsvadu zīmējums. «Visgrūtākais bija izdalīt asinsvadus. Uzliekot plaukstu uz iekārtas, tā vienmēr precīzi parāda vienu un to pašu plaukstas daļu. To salīdzina ar informāciju, kas glabājas datubāzē.» Jautāts, kas viņu saista šādu projektu īstenošanā, viņš pārliecinoši saka, ka tā ir tehniskā interese un pašpietiekama apziņa: «Citi nevar, bet es varu!»
Draudzīgs ar studentiem
Daudzi talantīgi jauni cilvēki dodas projām no Latvijas un savu dzīvi izvēlas saistīt ar ārzemēm, bet viņa kolēģu pulkā esot tādi, kuri pēc kāda laika ir atgriezušies, lai ar zināšanu bagāžu sekmētu Latvijas izaugsmi. Rinalds šobrīd nezina, kāda būtu viņa rīcība izvēles priekšā. Viņa ikdienas darba pieredze saistās arī ar publikāciju veidošanu saistībā ar izstrādātajiem projektiem un to prezentēšana ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Viņš ar sajūsmu joprojām atceras pirmo zinātnisko konferenci Šrilankā. «Man patīk veidot rakstus, jo tie palīdz izvērtēt paveikto, lai gan tas ir sarežģīts darbs. Raksti jāveido angļu valodā un noteiktā apjomā.» Rinalds jau trīs gadus lasa arī lekcijas priekšmetā Ievads digitālajā projektēšanā studentiem Latvijas Universitātē. «Esot pasniedzējs, daudz iemācos pats un atsvaidzinu zināšanas. Pirmās lekcijas atceros ar smaidu, jo daži studenti mani uzrunāja: «Pasniedzēja kungs!», lai gan pats nesen biju absolvējis augstskolu. Ar viņiem veidoju draudzīgas attiecības, taču zinu, ka jānovelk robeža, kuru nedrīkst pārkāpt. Pasniedzu brīvās izvēles priekšmetu, tāpēc man nav jāstāv 100 cilvēku auditorijas priekšā un jārunā. Tad noteikti satraukums būtu lielāks.»
100 metru augstumā
Savu nākotni Rinalds saista ar darbu šajā institūtā, jo tas patīk. «Esmu sapratis, ka nevēlos strādāt vienveidīgu, sērijveida darbu, bet manā tagadējā darbavietā – tas ir daudzpusīgs un radošs.» Jau mācoties pirmajā kursā, paralēli uzsācis darba gaitas. «Īsu laiku biju klientu konsultants būvniecībā, bet ilgstošāk nodarbojos ar signalizācijas ierīkošanu dažādos objektos. Praksi izgāju kā radioinženieris dzimtajā Rēzeknes pusē. Tas bija interesants darbs. Nācās uzkāpt apmēram 100 metru augstā tornī, kur vajadzēja uzstādīt vai demontēt raidītājus. Man bija alpīnista ekipējums un pirms tam jāiziet nopietna instruktāža. Pirmais tornis bija Rēzeknē, no kura varēju apskatīt visu pilsētu. Tas bija labs izaicinājums, lai gan sajūtas, atrodoties lielā augstumā, ir neparastas.»
Jācenšas sabalansēt darbu un atpūtu, kā arī padarīt krāsaināku savu ikdienu. Darbs lielākoties saistīts ar mazkustību, tāpēc pāris gadus regulāri nododas sportiskām aktivitātēm. «Pirmais, ar ko sāku, – iegādājos velosipēdu, ar kuru katru dienu izbraucu. Tad sekoja volejbols, un jau divus gadus nodarbojos ar akrobātiku, kas sniedz vislielāko fizisko slodzi salīdzinājumā ar citiem sporta veidiem, ar kuriem esmu bijis saistīts. Par akrobātiku interesējos jau vidusskolā, taču šķita, ka nav pieejama aprīkojuma, lai ar to droši varētu nodarboties. Pēc treniņiem ir nogurums, bet garastāvoklis – pacilāts.» Viņš teic, ka vienmēr esot atvērts jaunām, pozitīvām pārmaiņām. Ir mērķtiecīgs un uzņēmīgs. Piederot pie cilvēkiem, kurus saista izaicinājumi. Vai tos pieņemt vai nepieņemt – vispirms tomēr apdomājot.
«Profesionālajā jomā ir daudz izaicinājumu. Vienmēr netrūkst dažādu ideju, taču mēdz būt, ka atrodu kādu jaunu un iepriekšējo atstāju nedaudz novārtā. Tagad mācos vienu lietu īstenot līdz galam un tikai tad ķerties pie nākamās. Nezinu, vai tā ir mana Dvīņu horoskopa iezīme, jo par horoskopiem maz interesējos. Atceros, bērnībā bija līdzīgi – kad atradu interesantāku aizraušanos, uzreiz pievērsos jaunajai,» sevi raksturo Rinalds Ruskuls.
