«Man patīk sakārtot savu dzīves telpu – tikai tad varu kaut ko radīt,» teic tautā iemīļotā dziedātāja Olga Rajecka un atzīst, ka pēc dabas ir saimnieciska. Aizvadītā vasara un košais ražas laiks Olgu bagātīgi apdāvinājuši gan ziemas krājumu apcirkņos, gan profesionālajā un sirdslietu jomā, tāpēc skanīgās balss īpašniece neielaiž prātā domas par rudens vīrusiem un citas negācijas, bet priecājas par dzīvi un dalās pozitīvajās emocijās arī ar citiem.
Drūmais rudens un gaidāmā saltā ziema Olgai skumt neliks, jo jau pavisam drīz sāksies viņas jaunā albuma Buramdziesmas koncerttūre pa visu Latviju – tur skatuves māksliniece varēs gan izdziedāties, gan izdejoties kopā ar saviem domubiedriem un pazīstamiem tautas deju kolektīviem, tā gūstot gandarījumu par vasarā paveikto. Līdzās skatuves aktivitātēm un izaicinājumiem dziedātāja labprāt ļaujas arī omulības radīšanai mājās un piepilda plauktus ar neatkārtojamiem ziemas krājumiem.
Pēc lauku veltēm
Visi, kas pazīst Olgu, zina, ka viņa ir rosīga mājasmāte, kurai patīk saimniekot un gūt prieku par padarīto. Tādas pašas ir arī Olgas draudzenes, ar kurām viņa lepojas: «Arī manas draudzenes ir labas saimnieces, kas labprāt strādā dārzā un pārsteidz savus mīļos ar garšīgām lietām. Manuprāt, ir ļoti pozitīvi, ka mēs ieguldām savā zemē darbu un saņemam no tās augļus, nevis pēc lauku veltēm dodamies uz lielveikalu.»
Šoruden Olga savārījusi plūmju ievārījumu, vīriešu zapti un pagatavojusi tomātus želejā. «Notīru plūmes, izņemu kauliņus, uzvāru un, kad tās pašķīdušas, pievienoju ievārījuma cukuru. Gards ievārījums sanāk arī no bumbieriem un dzērvenēm –
garšo izcili. Marinējot gurķus, pievienoju brūklenes – tas savukārt skaisti izskatās! Taisu arī uzlējumus no ķiršiem – trīslitru burkā lieku pusi ķiršus, trešo daļu cukuru, pārleju to ar spirtu un turu gadu. Pēc nostrādāšanās vai ilgas būšanas aukstumā malks tāda dzēriena ir riktīgi labs!» rosīgā saimniece labprāt padalās receptēm.
Laukos vajag krāsni
Tā kā vasarā Olga iestūrējusi laulības ostā, nu viņai ir par vienām mājām vairāk – un tas sagādā tikai prieku. Viņa teic: «Vienas mājas man ir pie jūras – mākslinieka Vitolda Kačerovska nams netālu no Tūjas akmeņainās pludmales krastā. Vēl uz pusēm ar vīramāti jāsaimnieko vīra lauku mājās Saulkrastos. Un, protams, nedrīkst atstāt novārtā arī pašas māju. Visur ir jāiegulda darbs, lai būtu skaisti. Tas nav tik vienkārši, kā izskatās no malas – visu laiku jāstrādā.» Darbošanos mājā un pagalmā dziedātāja neuzskata par mokām, tieši otrādi – viņai patīk sakārtot vidi ap sevi, jo tikai tad iespējams kvalitatīvi izpausties mūzikā.
Drēgno laiku padarīt omulīgāku palīdz vasarā pašas lasītās tējas. «Visi mani draugi zina, ka esmu tēju tante – lasu un kaltēju piparmētras, liepziedus, pelašķus un visu, kas atrodams pļavās pie mājām. Veļu laikā un ziemā man patīk dzert tējas, tās dāvā siltumu. Gribu arī plīti, tādu, kāda man kādreiz laukos bija. Vīrs man jau apsolīja. Laukos jābūt plītij – tur gatavots ēdiens garšo pavisam citādi, un uguns šprakstēšana rada mājīgumu,» Olga savā rāmajā stāstījumā uzbur omulīgu mājas noskaņu.
Slimības sākas galvā
Par rudens vīrusiem un veselību Olga neraizējas, jo uzskata, ka visas slimības slēpjas galvā. «Daudz jādzer šķidrums – tējas, zāļu deva alkohola, piemēram, karote balzama. Cilvēkiem jāpriecājas – lai kas notiktu, visam jāstāv pāri,» viņa atklāj vislabāko veselības recepti. Pēdējā laikā dziedātājai nācies pārliecināties, ka Latvijā cilvēkos ir izteikta vēlme padarīt nelaimīgu otru, ja arī pats tāds esi. «Daudzi domā, ka, nomelnojot otru, viņu var padarīt nelaimīgu, bet patiesībā ir otrādi – tie, kas tā dara, paši uz sevi to nelaimes vezumu krāj. Žēl, ka cilvēki to nesaprot. Daudzi brīnās, kā es varu nodejot tautas deju koncertu! Tāpēc, ka es nekrauju sev uz kakla negācijas, neviju intrigas par citiem. Šausmīga latviešu īpašība ir skaudība un runāšana aiz muguras, bet gļēvums, acīs skatoties. Cilvēkam jābūt stipram un jāprot stāvēt tam pāri,» viņa ir pārliecināta.
«Mēs neaizdomājamies, ka citiem ir vēl lielākas problēmas, kurām nemaz nav iespējams tikt pāri. Redzot un pārliecinoties, cik citiem ir grūti, pašam savas raizes šķiet nieks,» teic Olga un iedrošina priecāties par dzīvi.
