Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Māja

Mājas mīlulis- viļņpapagaiļi

© Valdis Aleksandrovs

Pundurpapagaiļi gan pievilcīgā izskata, gan interesantās izturēšanās un vienkāršās uzturēšanas dēļ ir vieni no populārākajiem spārnainajiem mājas mīluļiem. No dažām citām valodām tieši tulkojot, arī latvieši viņus mēdz dēvēt par viļņpapagaiļiem. Patiešām – tumšās līkloču līnijas uz šo putnu ķermeņa augšpuses un spārniem atgādina vilnīšus.

Pundurpapagaiļi savvaļā apdzīvo Austrālijas centrālo rajonu līdzenumus, kur viņi ir tikpat ierasti kā pie mums zvirbuļi. Lielos baros savākušies, šie putni meklē barību – dažādu augu sēkliņas – gan zālājos, gan lauksaimnieku iekoptajos laukos. Un ļaudīm nebūtu ko dusmoties, ka ražā jādalās ar šiem lidoņiem – zinātnieki secinājuši, ka pundurpapagaiļi (vai vismaz viņu senči) Austrālijas līdzenumus apdzīvo jau piecus miljonus gadu. Suga gan noteikta tikai 1805. gadā, nosaukums tai dots 1840. gadā, bet tas nemaina lietas būtību – līdz ar ķenguriem un citiem iedzimtajiem austrāliešiem viņi ir īstenie šīs zemes saimnieki!

Popularitāte

Eiropiešu ieceļotāji, sākuši apgūt jaunā kontinenta vidieni, drīz vien ievēroja ziņkārīgos, interesantos putniņus. Aborigēni viņus ēduši. Bet dažs labs ieceļotājs, lai kliedētu garlaicību, pamanījās pa putniņam noķert, ievietot būrītī un... pieradināt. Pundurīši ātri vien aprod ar jauniem apstākļiem un pieķeras savam cilvēkam, kļūstot par uzticīgiem kompanjoniem.

Protams, šādi brīnumiņi bija jāparāda arī eiropiešiem, un tā nu sākās viļņspārnīšu ceļojums uz Eiropu, bet vēlāk arī uz citām pasaules malām. Kad jūsma par putniņu dabiskumu bija pārgājusi, pie darba ķērās putnu audzētāji, kam prāts niezēja putniņus pārveidot. Mazpamazām radās dažādas krāsu variācijas, un pašlaik tiek lēsts, ka pasaulē izveidoti pundurpapagaiļi ar vairāk nekā 100 dažādiem spalvu krāsojumiem. Dažādība, protams, atjaunoja interesi par šiem putniem, un tā gadu desmitiem saglabājusies gandrīz nemainīgi augsta. Tiek lēsts, ka mūsdienās nebrīvē mitinās daudz vairāk pundurpapagaiļu nekā savvaļā Austrālijā, un dažs labs pat apgalvo, ka šīs sugas putni esot trešie populārākie mājas mīluļi aiz suņiem un kaķiem. Pacentušies audzētāji...

Mājās

Izvēloties putnu, vispirms jāuzdod sev jautājums – ko īsti es gribu? Ja nepieciešams komunikabls un uzticīgs kompanjons, ar kuru parunāties un kuram iemācīt atdarināt cilvēku valodas vārdus, būtu jāizvēlas tēviņš. Ja ir vēlme nolūkoties, kā papagailīši komunicē savā starpā, jāiegādājas pārītis. Tiesa, ar pāra veidošanu nemaz tik vienkārši nav – ne tikai lielajiem papagaiļiem, bet arī pundurīšiem labas attiecības un simpātijas vai nu veidojas, vai neveidojas, un pēdējā gadījumā labāk «piespiedu laulību» šķirt.

Zinātāji iesaka ņemt pēc iespējas jaunāku putnu (mazulis savvaļā ligzdu pamet un ir gatavs patstāvīgai dzīvei apmēram mēneša vecumā), taču... tik mazam putnēnam ir grūti noteikt dzimumu. Visdrošākā pazīme dzimumu atšķiršanai ir vaskādiņa pie nāsu atverēm – tēviņiem tā ir zila, bet mātītēm brūna vai zilganbalta. Taču... savu īsteno krāsu vaskādiņa iegūst tikai tad, kad putns jau ir nobriedis – sasniedzis sešu astoņu mēnešu vecumu.

Atkarībā no rocības, putnu skaita un vēlēšanās vai nevēlēšanās sagaidīt putnēnus izvēlams arī būris. Vienam pundurpapagailim nepieciešams vismaz 100x50x50 cm liels būris; spraislīšu attālumam jābūt tik mazam, lai putns nespētu pa to starpu izbāzt galvu. Būris jāaprīko ar t. s. automātisko dzirdinātavu, barības trauciņu, kā arī kāpnītēm, laktiņām, šūpolītēm, par skādi nenāk ūdens baseiniņš peldēm; ļoti iecienīta rotaļlieta ir spogulītis. Būri nedrīkst novietot tiešos saules staros, apkures radiatoru tuvumā, kā arī putnu nedrīkst apdraudēt caurvējš. Optimālā gaisa temperatūra – +10–19 grādu, gaisa mitrums – 60–80%.

Pundurpapagaiļu pamatbarība mājās ir speciālais graudu maisījums, taču nepieciešami arī augļi un dārzeņi, svaigi zariņi ar pumpuriem, diedzēti graudi, pa reizei arī vārīta ola un biezpiens. Nedrīkst aizmirst par minerālvielām, granti, kas niepieciešama gremošanai.

Ja putniņam ļauts lidināties pa visu māju, jāuzmanās, lai viņš neizspurdz laukā, lai neievērtu mazulīti durvīs, lai viņš neielidotu cepeškrāsnī vai kādā citā šausmu vietā. Un jāievēro noteiktie labturības noteikumi. Citādi var tikt papildināti stāsti iz sērijas «šitie jau fiksi nomirst, nav vērts» vai «pēkšņi pazuda un neatradās», «kaķis apēda» utt. Bet patiesībā pareizi lolots pundurpapagailītis var nodzīvot pat divus gadu desmitus!

 

FAKTI

• Pundurpapagailis, tiek dēvēts arī par viļņpapagaili (Melopsittacus undulatus)

• Augums no galvas līdz astes galam: 14–20 cm (selekcionēti arī uz astes rēķina garāki putni – līdz 27 cm)

• Svars: 35–40 g

• Krāsa: savvaļā zaļa ar dzeltenu masku un tumšām viļņveida svītrām uz ķermeņa virpuses un spārniem; selekcionētajiem putniem – ap 100 krāsu variāciju

• Dzīves ilgums: vidēji – ap 8 gadiem, bet rekordists ilgdzīvotājs nodzīvojis 20 gadu

• Cena (aptuveni): 10–20 eiro

• N. B.! Tēviņiem vaskādiņa pie nāsu atverēm ir zila, mātītēm – brūna vai zilganbalta; taču šī pazīme parādās tikai 6–8 mēnešu vecumā