Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Māja

CIEMOS: Māja top ģimenes acu priekšā

ĒDAMZONĀ vēlējušies pamatīgu izvelkamu ēdamgaldu, kas nolūkots Amerikas mēbeļu klāstā, un pie tā tiek ieturētas kopīgas ģimenes maltītes. «Mums nav nevienas lietas, kuru interjera iekārtojumā vēlētos mainīt,» atzīst mājas iemītnieki © f64

Farmācijas biznesa pārstāvja Kaspara un staru terapeites Lolitas Krūmiņu ģimene ar bērniem Kristoferu Linardu (8 gadi), Krišjāni Jāni (12 gadi) un Kārli Robertu (15 gadi) personiskai mājai izvēlējušies vecu līvānieti, kas tikusi nojaukta, atstājot tikai pamatus un skursteni.

«Dzīvojām dzīvoklī Rīgas centrā un Līvānu māju nopirkām 2006. gadā, lai tā kalpo kā vasarnīca, taču neatstāja doma, ka kādreiz varēs uzcelt māju, ja būs šāda vēlēšanās,» stāsta Kaspars Krūmiņš. Viņš atklāj, ka pašam agrāk patika dzīvot dzīvoklī, bet sieva esot bijusi personisko māju fane. «Piecus gadus dzīvojām pusgadu centra dzīvoklī, pusgadu – līvānietē. Sapratām, ka dzīvot divās vietās nav finansiāli izdevīgi, kā arī dēli paaugās un trīsistabu dzīvoklis kļuva par mazu,» stāsta mājas saimnieks. Līvānu māju ģimene nojaukusi tad, kad valstī bija krīze. «Tas bija interesanti – Kaspars pateica, ka nojauksim māju, jumta jau vairs nebija, bet mums vēl nebija savāktas visas mantas,» atceras Lolita. «Mēs, visi pieci, pārcēlāmies dzīvot tepat uz dārza mājiņu un skatījāmies, kā ceļ mūsu māju. 27. maijā Līvānu māja tika nojaukta, bet oktobra beigās ienācām jaunuzceltajā mājā, kurai otrais stāvs vēl nebija pabeigts.» Kaspars smaidot piebilst, ka māju līdz vannas istabas pakaramajiem uzcēluši ļoti ātri – 8,5 mēnešos, bet ienākuši dzīvot pēc pieciem mēnešiem. «Celtnieki centās, jo redzēja, kā mēs, piecu cilvēku ģimene, dzīvojām dārza mājiņā. Esam pateicīgi, ka viņi mums palīdzēja uzcelt māju.» Kaspars atceras, ka mājā jau ievākušies, iekurts kamīns, sienas vēl neesot bijušas apmestas, taču mājā jau nakšņojuši. «Pirms došanās uz darbu iznesām gultas uz terasi, tad celtnieki nāca iekšā un strādāja. Kad atgriezāmies mājās, tīrījām un gultas atkal nesām iekšā. Katram sava māja ir jānopelna, izejot cauri grūtībām,» uzskata namatēvs. Galvenās prioritātes ģimenei bijušas, lai ir liela terase ar jumtu, kas esot retums un kuras dēļ 2. stāvs tapis plašāks.

Iekšpusē svarīgs bijis atklātais plānojums, lai virtuve nav nodalīta no viesistabas. «Mēbeles mums jau bija iegādātas, izdomājām, kur tās novietosim, tāpēc māju iznāca celt apkārt tām,» smaida Krūmiņi un piemetina, ka interjera dizains mājvietā esot pašu veidots.