Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Māja

BŪVNIECĪBA: Šķipsniņa vairāk zaļuma

ZAĻIE JUMTI ir vizuāli skaisti un videi draudzīgi, jo samazina vides piesārņojumu un ražo skābekli © Publicitātes foto

Zaļie jumti ir salīdzinoši nesens jaunums Latvijā, kas izraisījis sabiedrisko ēku un privātmāju īpašnieku interesi. Jumta dārzi laukos ir lielisks papildinājums kopējai ainavai, bet pilsētvidē piešķir dzīvīgumu un reizēm trūkstošo zaļumu.

Atšķirībā no citiem jumta segumiem, zaļie jumti ļauj vaļu fantāzijai. Plakano jumtu ainavu var papildināt ar dažādām mazās arhitektūras formām un elementiem, piemēram, atšķirīgu segumu taciņām (no oļiem, koka, terases dēļiem, bruģa, soliņiem), apgaismes ķermeņiem u.c.

Veidi

Zaļie jumti iedalās ekstensīvajos un intensīvajos. Ekstensīvajiem jumtiem nepieciešama vismazākā kopšana, tie ir vieglāk ierīkojami un svars uz konstrukciju ir mazāks (60 - 150 kg/m2). Savukārt intensīvajiem jumtiem nepieciešama regulāra kopšana; arī ierīkošana ir sarežģītāka un svars uz konstrukciju var sasniegt 1000 kg/m2.

Privātmājām, vasaras atpūtas mājām vai nojumēm piemērotāki būs ekstensīvie jumti, uz kuriem stāda dažādu šķirņu laimiņus vai akmens dārza augus (graudzāles un daudzgadīgās puķes). Šāds jumts nodrošina krāsainu jumta plakni gandrīz visa gada garumā.

Zāliena jumti ir mītiem apvītākie, jo ir uzskats, ka tie ir vienkāršākie no zaļo jumtu tipiem. Taču tie prasa ļoti intensīvu apkopi: laistīšanu, mēslošanu, regulāru pļaušanu. Tiem pat tiek rekomendēta laistīšanas sistēma.

Zaļajiem jumtiem iespējami dažādi dizaina risinājumi: tos var ierīkot gan uz plakaniem jumtiem, gan dažāda slīpuma vai liektiem jumtiem. Šāda seguma ierīkošana uz pilnīgi lēzena jumta sniedz papildus platības atpūtai. Piemēram, blakus zaļo augu zonai ierīkojot cietā seguma terasi ar mēbelēm.

Jumtu ierīkošana

Zaļā jumta konstrukcija sastāv no vairākiem slāņiem. Apakšējā klājumā jāparedz sakņu drošs hidroizolācijas materiāls vai sakņu barjera. Virs tās paredzēts aizsargslānis, kas vienlaikus ir arī ūdens uzkrājošs materiāls - biezs filcs. Tad seko drenāža, kas lietus laikā uzkrāj lieko ūdeni sausuma periodam, bet pēc tā jāierīko filtrējošs ģeotekstils, kas filtrē ūdeni no augsnes substrāta.

Liela uzmanība jāpievērš augsnes substrāta izvēlei. Nedrīkst izmantot parasto melnzemi, jo tā ātri izžūst un tai raksturīga sablīvēšanās, ko pēc tam nav iespējams uzirdināt. Savukārt mitrā laikā rodas dubļi un augu saknes labi nedrenējas, tām nepiekļūst gaiss, un augi aiziet bojā. Taču galvenais iemesls, kādēļ neizmantot melnzemi ir, ka tās sīkās daļiņas aizpilda filtrējošā ģeotekstila šķiedru, un sistēma vairs nestrādā. Katram augu tipam paredzēts savs substrāts. Piemēram, laimiņu augiem paredzētajā neaugs zāliens.

Lai gan zaļos jumtus var ierīkot uz jebkura jumta, eksperti iesaka to ierīkošanu iekļaut ēkas projektēšanas laikā, jo ēkas konstrukcijai jāparedz ievērojami lielāka slodze, būs arī nepieciešama sakņu droša hidroizolācija.

Apkope

Zaļo jumtu segumiem nepieciešamas regulāras rūpes un apkope; tas ir prasīgākais no jumtu veidiem, jo ir kā dārzs, tikai - uz jumta. Tāpēc pirms zaļā jumta izvēles jārēķinās, ka tam būs nepieciešama intensīva uzmanība. Ja jumtu uzliks, bet to nekops, tas var izžūt, tajā var saaugt nezāles.

Izvēloties vismazāk prasīgos augus - laimiņus, jumts būs jāapseko divas līdz trīs reizes gadā. Ja ēka atrodas tuvu kokiem - pat biežāk, jo no seguma jānolasa sabirušās lapas un skujas, zari, jāizravē iesējušās nezāles. Ilgstoša sausuma periodā jumtu var nākties aplaistīt. Reizi divos trijos gados nepieciešama arī mēslošana.

Svarīgi pārbaudīt ūdensnoteku sistēmas, lai tajās nebūtu sakritušas lapas un citi svešķermeņi, nodrošinot kvalitatīvu ūdens izvadi.

Tā kā darbi uz zaļajiem jumtiem pielīdzināmi tiem, kas jāveic dārzā, jumti jāaprīko ar drošības sistēmu, kuru izmantot apkopes laikā.

ZAĻO JUMTU PRIEKŠROCĪBAS:

• Darbojas kā kondicionieris vasarā un kā siltumizolācija ziemā;

• Nodrošina papildu skaņas izolāciju;

• Paplašina zaļo telpu uz zemesgabala un var tikt izmantoti kā papildu vieta atpūtai;

• Atrisina nokrišņu lietderīgu izmantošanu, samazina ūdens un kanalizācijaqs patēriņus, jo jumts nokrišņus izmanto pats;

• Pilsētvidē šāds jumts samazina vides piesārņojumu, absorbējot lielu daļu no CO2, kā arī uzsūcot putekļus;

• Pareizi ierīkojot, tas ir ilgmūžīgs.

Konsultēja Arhitekte Baiba Brese, Jumti un fasādes