Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Māja

RAŽOTS LATVIJĀ: Vietējie gardumi

ĢIMENES TRADĪCIJAS. «Tētis man bija beķeris, mamma – pavāre. Vecmamma nodarbojās ar lauksaimniecību. Atceros, ka tirgū pārdevu gaļu, kad man bija vien astoņi gadi. Tas viss mums ir bijis ģimenē,» smaidīgi saka uzņēmējs © F64

«Tas, ko novērtē visvairāk, ir kvalitāte. Cilvēkiem patīk uzticēties tam, ko viņi iegādājas, un no kā. Esmu priecīgs, kas šo uzticību esam ieguvuši,» saka SIA Bairons LBC valdes priekšsēdētājs Uldis Pauče. Ozolniekos pirms nepilna gada atvēra veikalu Iecēnu Delikateses, kuru iecienījuši ne vien vietējie, bet arī cilvēki no citām Latvijas vietām.

Jau 20 gadu U. Pauče nodarbojas ar garšvielu tirdzniecību, bet pagājušā gada augustā uzņēmējs ar ģimeni nolēma sākt papildu biznesu. Tā radās Iecēnu Delikateses. Saimnieki pārdod svaigu gaļu, medījumus, desas, kūpinājumus, kā arī lutina pircējus ar dažādām papildu precēm - atlasītiem vīniem, pašu ceptu svaigu maizi, sieriem, zaļumiem un saldumiem no vietējiem ražotājiem.

Vecmāmiņas receptes

Iecēnu delikatešu veikals strādā vien nepilnu gadu, bet to iecienījis paliels pulks. Gaļas pārstrādes cehs atrodas blakus veikalam, līdz ar to produkcija pēc apstrādes nonāk tieši veikalā. «Kopš sākām strādāt, katru dienu lēnām kāpa apgrozījums. Cilvēkus piesaista tas, ka mēs paši ražojam. Ir liels sortiments, un ik pa laika to arī mainām. Tas iespējams, jo paši sev esam saimnieki,» gandarīti saka U. Pauče.

«Pēc profesijas esmu fizkultūras skolotājs, bet bērnībā laukos sasmeltās gudrības vēl joprojām atceros. Tētis man bija beķeris, mamma - pavāre. Vecmamma nodarbojās ar lauksaimniecību. Atceros, ka tirgū pārdevu gaļu, kad man bija vien astoņi gadi. Tas viss mums ir bijis ģimenē,» smaidīgi saka saimnieks.

Tā kā pamatnodarbošanās ir garšvielu tirdzniecība un tehnoloģiskās konsultācijas saimnieki iegūst caur Itālijas, Vācijas un galvenokārt Bavārijas miesnieku pieredzi, nodrošināt ražošanas procesā jaunus produktus lielas grūtības nesagādā. Nav nepieciešams ilgs saskaņošanas process, jo ražotāji sanāk kopā, pārrunā nepieciešamo, un jau nākamajā dienā jauns produkts ir pieejams veikalā. «Komandā esam kā tehnologi, kam ik pa laikam patīk radīt jaunus produktus. Nosacījums, ka tiem jābūt labiem, kvalitatīviem,» saka uzņēmējs. U. Pauče uzskata, ka nozarē izsisties ir grūti, bet, ja ir labs piedāvājums, cilvēki to novērtēs. «Piemēram, viltoto zaķi ražojam pēc vecās, labās padomju laiku tehnikas. Eksperimentējām un uztaisījām arī desu pēc 1937. gada receptūras. Visu laiku cenšamies izmēģināt ko jaunu.»

Saimnieki sadarbojas ar gaļas lopu audzētājiem no dažādām Latvijas vietām, bet ražošanas process notiek tikai Ozolniekos. «Katrā Latvijas pusē ir labvēlīgas pļavas dažādiem dzīvniekiem. Līdz ar to uzskatām, ka jāsadarbojas ar vairākām zemnieku saimniecībām, lai iegūtu labāko produktu,» stāsta U. Pauče.

Gudrības no ārzemēm

«Mēs ražojam arī auksti kūpinātās desas. Tieši tādas, kā mēs ražojam, nebūs iespējams nopirkt citur, jo garšas nianses un tehnoloģisko procesu, kas ilgst 30 dienu, atkārtot citā ražotnē ir diezgan neiespējami. To mēs varam nodrošināt tikai pie sevis. Tā ir Iecēnu specifika. Nepieciešama speciāla tehnoloģija. Procesam jāseko līdzi un jāregulē dažādi faktori, lai galā iznāktu augstas kvalitātes produkts,» par Iecēnu produkciju saka U. Pauče. Uzņēmuma vadītājs uzskata, ka katram ražotājam ir savi knifiņi, kā ražot produkciju un padarīt to unikālu. «Pat paņemot vienu un to pašu recepti, katram ražotājam gala produkts iznāks citāds, jo tas atkarīgs gan no apstrādes, gan no tehnoloģijām, kādas izmanto. Vienam rokas strādā ātrāk, citam lēnāk, viens pieber vairāk kādu sastāvdaļu, bet cits - mazāk. Tieši tādas desas, kādas ir pie mums, grūti uztaisīt kur citur, jo mums ir savs rokraksts.» Vadītājs gan atzīst, ka riteni no jauna neizdomā - galvenās sastāvdaļas ir un paliek cukurs, sāls, pipari.

Iecēnu saimnieki daudz ceļojuši, lai izpētītu, kā citās valstīs notiek gaļas ražošanas process. «Izmantojam arī jau zināmas receptes. Esam smēlušies idejas no Itālijas, Vācijas, Bavārijas reģiona. Jebkurš mācās no jau esošiem piemēriem. Arī pie mums atnāk un kaut ko pašpiko. Ja cilvēks nesmeļas idejas, tad nevar attīstīties,» saka U. Pauče.

Ražotājs stāsta, ka daudz braucis uz Spāniju, Itāliju, Vāciju un Austriju, lai atrastu labākās receptes. «Nesen Vācijā bijām uz Bučerijas mājražotāju miesnieku tirdziņu, kur ar vietējiem runājām par viņu strādāšanas metodēm. Tā bija interesanta pieredze, un viņi atvērti stāstīja par dažādiem saviem knifiņiem. Piemēram, sīpoldesiņas viņi taisa pēc citiem principiem. No viņiem dažas lietas mācījāmies, bet kopumā arī neatmetam iestrādātās metodes,» smaidīgi stāsta saimnieks.

Iecēnos ir daudz un dažādas delikateses. «Mums ir pastēte, piemēram, ar Melno balzamu. Zelta receptūras nav un nekad nebūs, tāpēc arī brīvi mēģinām dažādos veidos izpausties, lai uzražotu pēc iespējas labāku un kvalitatīvāku produktu,» stāsta uzņēmējs.

Pašu cepta svaiga maize

Uzņēmums sākumā fokusējās tikai uz gaļas un to izstrādājumu ražošanu, bet, pieprasījumam augot, saimnieki nolēma veikalu papildināt ar citiem produktiem. Ir gan uz vietas cepta maize, gan speciāli izraudzīti sieri, vīni un stiprāki dzērieni, kā arī dažādi gardumi. «Dienā cepam apmēram 400-500 kukuļu maizes. Tā ir maza telpa, kur darbojamies, bet ir labi, uzticami cilvēki, kas tiek galā ar šādu apjomu. Esam nokopējuši itāļu receptūru. Mūsu maize ir garšīga, salda, un no tās nepūšas vēders,» gandarīti saka saimnieks. Maize ir ļoti pieprasīta, un uzņēmuma vadītājs joko, ka «to ir bīstami ēst, jo var pārēsties».

Maizi ražo no Latvijas graudiem, jo, kā saimnieks saka, «mūsu graudi ir tik labi, ka dažreiz paši itāļi tos iepērk». Sastāvā galvenais ir ūdens, olīveļļa, par ko īpaši domā. «Mums šeit ir dziļš urbums, līdz ar to ūdens kvalitāte ir laba. Ja citā vietā maizi ceptu, tā atšķirtos vien tāpēc, ka ūdens ir cits. Katrai sastāvdaļai ir liela nozīme.»

Veikalā nopērkami arī dažādi sieri. Sākumā ideja bija importēt speciāli izraudzītus no Francijas, bet pēc nelielām pārdomām saimnieki saprata - labāk tepat, no Latvijas. «Mums pašiem ir labi sieri, tāpēc arī tādu lēmumu pieņēmām. Vēlamies izcelt Latvijas preci un atbalstīt vietējos ražotājus.» Ar vīniem tāds pats stāsts kā ar sieriem - sākumā domāja ievest tikai no ārzemēm, bet pēc tam padevās arī Latvijas tirgotājiem. «Mums ir dažādi vīni, no kuriem lielāko daļu nevar iegādāties lielveikalos,» saka uzņēmējs. Ir gan vīni no Latvijas, gan ārzemēm, un katrai gaumei - saldi, sausi un citi. «Smuks, garšīgs un populārs - pēc tādiem kritērijiem izvēlamies vīnus,» smejas saimnieks.

Uzņēmējs saka, ka, ja šodien celtu veikalu, tad noteikti lielāku. Pateicoties klientu daudzumam, izveidojusies stabilitāte un var domāt par tālāku attīstību. Visvairāk cilvēkus piesaista svaigā gaļa. Vasaras sezonā daudz pērk arī gaļu marinādē un, protams, šašliku. Iecienīti ir arī kupāti, maltā gaļa no truša, cūkas, liellopa (Šarole). «No visa pērk pa druskai, bet visvairāk pērk cūkas gaļu. Jo tomēr latvietim ir pierasta lieta. Tālāk iet liellops un jērs,» saka U. Pauče.

Klienti gaida katru nedēļu

Ozolnieki nav nejauša vieta - saimnieki jau iepriekš tur dzīvojuši, un apkaimē viņus atpazīst. «Esam Ozolnieku patrioti. Zemes gabals, kur tagad atrodas ražotne un veikals, mums bija jau iepriekš. Kāpēc gan to neizmantot? Zinām, ka šim apvidum ir pāri nodarīts ar izvēli. Teiksim, Rīgā ir lielāka izvēle, bet šeit tā nav,» pārliecināti saka U. Pauče. Bet uz Iecēniem nedodas tikai vietējie - brauc arī cilvēki no Rīgas un tālākām pilsētām. «Strādā nevis reklāma, bet gan tas, ka cilvēki cits citam iesaka. Tā ir mūsu panākumu atslēga - tas, kurš kādreiz iebraucis pie mums, pagaršojis, pēc tam atgriežas,» saka uzņēmējs.

Lai arī pagaidām vienīgais veikals atrodas Ozolniekos, Iecēni ar savu produkciju aktīvi brauc pa tirdziņiem. Visas nedēļas dienas kādu no Iecēnu pārstāvjiem var atrast izbraukumā. «Pirmdienās esam Vecmīlgrāvī, otrdienās braucam uz Dobeli, trešdienās braucam uz Rīgu pie Mežciema Maxima, ceturtdienās esam Bauskā, piektdienā atkal uz Rīgu, bet sestdienās uz Jelgavas tirgu vai kur citur. Vismaz sešas reizes nedēļā esam izbraukumā ar tirdzniecību, kas būtiski paplašina klientu loku.» Saimnieks uzskata, ka ik pa laikam vietas jāpamaina, jābrauc tur, kur ir interesanti un kur var piedāvāt plašāku klāstu ar produkciju. Cilvēki Iecēnu izbraukuma dienas ir jau ievērojuši, tādēļ jārēķinās arī ar pastāvīgiem klientiem, kas gaida.

Iecēnu Delikateses izbraukumā:

• Pirmdienās Vecmīlgrāvī, vietējā tirdziņā

• Otrdienās Dobelē, vietējā tirdziņā

• Trešdienās Rīgā, pie veikala Maxima Biķernieku ielā 143

• Ceturtdienās Bauskā, vietējā tirdziņā

• Piektdienās Rīgā, pie veikala Maxima K. Ulmaņa gatvē 88a

• Vairāk informācijas: www.iecenudelikateses.lv