Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Māja

IEPAZĪSTAM miltu veidus un to garšas nianses

© depositphotos.com

Kad ēdienu receptēs viena no sastāvdaļām ir milti, mēs ar to saprotam kviešu miltus, visbiežāk – smalka maluma un augstākā labuma, ne jau pilngraudu. Ārsti un uztura speciālisti rosina pievērsties arī citiem miltu veidiem, kas ļauj uzņemt daudzveidīgākas uzturvielas un izjust jaunas garšas nianses.

Miltus ražo gan no mūsu platuma grādos tradicionālajiem rudziem, gan no miežiem, griķiem, rīsiem, speltas, kukurūzas, auzām, zirņiem un citām izejvielām. Ir vērts tos iepazīt un regulāri lietot, tikai mums jābūt gataviem, ka nepietiks savās ierastajās receptēs vienkārši nomainīt kviešu miltus ar citiem, lai viss izdotos, jo katram miltu veidam ir savas īpatnības.

Ÿ Rudzu milti ir bagātīgs šķiedrvielu avots, satur B grupas, PP un E vitamīnu, dzelzi, kalciju, kāliju, magniju, cinku, mangānu un citas minerālvielas; vērtīgas olbaltumvielas. Lai iepazītu rudzu miltu dabu, vispirms var izmēģināt tādas receptes, kas neprasa raudzēšanu.

Ÿ Speltas (plēkšņu kviešu) milti gandrīz ideālās proporcijās satur cilvēka organismam nepieciešamās olbaltumvielas un ogļhidrātus, no kuriem vairāk nekā 10% ir šķiedrvielas, kas labvēlīgi ietekmē zarnu trakta darbību. Graudos ir B grupas vitamīni, E vitamīns, dzelzs, magnijs, fosfors, cinks u.c. Par lielu speltas priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka vitamīni ir visā graudā, nevis koncentrēti tā apvalkā, tāpēc arī smalka maluma speltas milti ir vērtīgi. Pelēko nokrāsu tiem piešķir polifenoli. No speltas miltiem var cept maizi, smalkmaizītes, picas, pankūkas un kūkas tāpat kā no parastiem kviešu miltiem.

Ÿ Auzu milti satur daudz olbaltumvielu (līdz pat 14%), tajos ir arī vairāk taukvielu nekā citos miltos, līdz ar to lielāka enerģētiskā vērtība. Bagātais šķiedrvielu saturs labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu un ļauj ilgāk justies paēdušam, turklāt betaglikāni palīdz optimizēt holesterīna vielmaiņu.

Ÿ Miežu miltos ir daudz minerālvielu, īpaši bagātīgi pārstāvēts fosfors un magnijs. Satur vērtīgas olbaltumvielas, šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas, arī salīdzinoši daudz miecvielu, tāpēc miežu miltiem ir viegli rūgtena piegarša. Bieži tiek ieteikts kombinēt miežu un kviešu miltus, piemēram, cepot plāceņus vai pankūkas.

Ÿ Griķu milti bagāti ar dzelzi, magniju, kalciju, jodu un balastvielām, satur viegli sagremojamas olbaltumvielas, kur sastopamas 18 aminoskābes, B grupas vitamīni, kā arī rutīns, kas vajadzīgs asinsvadu stiprināšanai. Griķi nesatur glutēnu, tādēļ tos var ēst celiakijas pacienti.

Ÿ Zirņu milti, kas satur vērtīgas olbaltumvielas un šķiedrvielas, lieliski noder mērcēm, biezzupām, panējumiem, no tiem var cept kraukšķīgus plācenīšus, veģetārās kotletes, kroketes un citus izstrādājumus. Iespējams arī kombinēt ar citiem miltiem.

Ÿ Rīsu milti ir noderīgs kālija, magnija un olbaltumvielu avots. Prasmīgi pavāri gatavo no tiem rīsu nūdeles un pelmeņus austrumnieku gaumē; rīsu miltus izmanto arī mērču, zupu un citu ēdienu biezināšanai. Maizes un konditorejas izstrādājumos tos arī kombinē ar kviešu vai kukurūzas miltiem.

Ÿ Kukurūzas milti ir skaisti dzeltenā krāsā, labs kālija un magnija avots, satur arī A vitamīnu. Kukurūzas miltu olbaltumvielas uzbriest vāji, bet kukurūzas ciete biezē jau 67 grādu temperatūrā. Izstrādājumi ātri sacietē, tāpēc tiem vajadzīga specifiska pieeja.

***

Receptes

Griķu miltu cepumi

Sastāvdaļas:

Ÿ 150 g griķu miltu

Ÿ 100 g sviesta

Ÿ 100 g cukura

Ÿ 1 ola

Ÿ vaniļas cukurs

Ÿ pustējkarote cepamā pulvera

Ÿ šķipsniņa sāls

Ÿ sauja kokosriekstu skaidiņu

Pagatavošana:

Miltus izsijā, pievieno cepamo pulveri un sāli. Sviestu saputo ar cukuru un vaniļas cukuru, pievieno olu un turpina putot, līdz cukurs pakusis un masa viendabīga. Pieliek miltus un kokosa skaidiņas, samīca mīklu. To sadala kumosa lieluma gabaliņos, veido lodītes, liek uz plāts, kas izklāta ar cepamo papīru, nedaudz pieplacina. Cep 180 grādu temperatūrā 12 - 15 minūtes.

***

Auzu miltu pankūkas

Sastāvdaļas:

Ÿ 100 g auzu miltu

Ÿ 250 ml kefīra

Ÿ 1 ola

Ÿ 3 ēdamkarotes cukura

Ÿ 2 ēdamkarotes augu eļļas

Ÿ nedaudz sodas un sāls

Ÿ taukviela cepšanai

Pagatavošana:

Olas sakuļ ar cukuru un sāli, pielej kefīru un eļļu, visu sakuļ, pievieno miltus un sodu, sajauc viendabīgu mīklu. Uz pusstundu atstāj nobriest. Cep plānās pankūkas sakarsētā taukvielā no abām pusēm.

***

Sāļie rīsu miltu mafini

Sastāvdaļas:

Ÿ 100 g rīsu miltu

Ÿ 2 olas

Ÿ 125 g jogurta bez piedevām

Ÿ 60 g rīvēta cietā siera

Ÿ 40 g zilā siera

Ÿ 1 tējkarote cepamā pulvera

Pagatavošana:

Miltus kopā ar cepamo pulveri izsijā. Olas sakuļ kopā ar jogurtu, pievieno miltiem, samīca viendabīgu mīklu, pievieno rīvēto cieto sieru un sadrupinātu zilo sieru. Liek ietaukotās veidnītēs, cep 180 grādu temperatūrā aptuveni 20 minūtes.