Apdomīgākie dārzu saimnieki darāmos darbus saplānojuši jau rudenī, zaļo mīluli ziemas miegā laižot. Tomēr arī pavasarī vēl nekas nav zaudēts.
Taisnība ir teicienam: septiņreiz nomēri, vienreiz – nogriez. Lai nebūtu katru pavasari jāskraida, augus no vienas vietas citviet pārrokot, dārzu veidojot, svarīgākais ir plānošana: kur dārzā staigāsiet, kā mājai piebrauksiet, kur paši sēdēsiet, kur bērni spēlēsies, kur suņi kaķus trenkās? Kā atpūtas un saimniecības zonas nodalīsiet? Protams, nav nekā vērtīgāka par pieredzējušu speciālistu padomiem. Varbūt tomēr pašu spēkiem savu dārzu veidosiet?
Zāliena ierīkošana
Ja roze ir dārza karaliene, tad, nenoliedzami, karalis ir zāliens. Ne velti tam dārzā atvēlēts līdz pat 70 procentiem platības. Lai rasā zaigojošais paklājs vēl labāk izceltu citus dārza iemītniekus, jāatceras: jebkura dārzkopja svētā trīsvienība ir augsne, saule un ūdens.
Augsne
Protams, visa pamats ir zeme. Lai zāliens labi justos, mālainu augsni uzlabo ar smiltīm, smilšainu – ar kūdru un minerālmēsliem. Ja zālienam gaidāma vidēja noslodze, vēlamais melnzemes kārtas biezums ir 20 centimetri (cm). Ja zālītei lemts mūžu nodzīvot paēnā, kārta varētu būt nedaudz plānāka – 15 cm. Ja platība atļauj, var ierīkot pļavas vai parkveida zālienu, kam arī pietiks ar 15 cm auglīgas augsnes. Tikpat maz prasa arī krāšņa puķu pļava. Pieticīgākas ir nogāzes un ceļmalas – 10 cm. Ja māja būvēta uz smiltīm, izvēlētajā laukumā ieklāj 10–15 cm māla slāni, kas neļaus augsni ieskalot smiltīs. Tad 35–40 cm biezumā nāk zāliena filtrējošais, nesošais un tad – auglīgais slānis. Mazāk pūļu un naudas prasīs vieglajā augsnē iestrādāts māla, zāģa skaidu, kūdras un komposta maisījums.
Sēšana
Zālienu var sēt visu veģetācijas laiku, tomēr karstumā, kad iztvaikojusi pēdējā ūdens lāsīte, sēt nebūtu prāta darbs. Speciālisti uzskata, ka 100 m2 var apsēt ar 3–4 kg sēklu. Zāliens būs pateicīgs, ja sēšanai izbrīvēsiet laiku no aprīļa vidus līdz maija beigām vai no augusta vidus līdz septembra beigām.
Ja zaļajam paklājam jānosedz palielāka teritorija, ērtības labad platību sadala mazākos laukumos. Pirms sēklu iestrādā, vēlams iekaisīt arī komplekso mēslojumu. Sēj divreiz, veidojot krustu. Tad ar grābekli sēklas ierušina, pieveļ un kārtīgi salaista. Jāatceras, ka tikko iesētas sēkliņas ir kāda centimetra dziļumā, bet, saknītēm dziļumā stiepjoties, tās arī dziļāk jāsalaista. Ja laiks ir labs, pēc 16–28 dienām zāliens būs sazaļojis. Kad zāle šķiet gana pastiepusies, laiks pļaušanai. Regulāra pļaušana līdzēs atbaidīt pēdējās nezāles!
Nesatraucieties, ja zāliens šovasar vēl lāgā nepadosies, te kāda nezāle pabāzīs šņukuru, te vietām zāle iznīks. Lai nākamajā vasarā vairs raižu nebūtu, septembra beigās vai oktobrī vecā velēna vai nu jāuzrok, vai jāuzar, vai jāfrēzē. Tādu apiešanos vairums nezāļu neizturēs, līdz pavasarim tās būs satrūdējušas. Atliek vien pavasarī šo ārstniecisko procedūru atkārtot, lai padotos arī izdzīvojušās nezāles.
Katram sava sapņu pļava
Ja sirdij tuvas Latvijas lauku ainavas un zālienam atvēlamā platība ļauj, kādēļ gan nepalutināt sevi ar ziedošu pļavu? Veikalos nopērkami speciāli pļavas puķu maisījumi. Ja vēl tiem pievienosiet zāliena un savu iecienīto (vienalga, viengadīgo vai daudzgadīgo) puķu sēklas, iegūsiet raibumraibo pļavas deķi. Vienam kvadrātmetram pietiks ar 30 g sēklu. Ja sēsiet maija vidū, viengadīgie augi saziedēs jau jūnijā. Daudzgadīgie gan gadu padomās, pirmajā vasarā veidojot vien lapu rozetes. Ja dažas vasaras nogaidīsiet, rūpīgi kopsiet un ik pa brīdi papildināsiet sēklu krājumus, laiks atlasīs tieši jūsu augsnei un ierādītajai vietai piemērotākos ziedus. Jums būs paša radīta pļava! Jāatceras vienīgi, ka šāda pļava pļaujama rudens pusē, tad, kad ziedi jau paspējuši izsēties.
Laiks stādīt
Apstādījumus plānojot, rūpīgi pārdomājiet, kādu dārzu vislabprātāk sauktu par savu, vai vīteņos un rozēs slīgstošu angļu dārzu ar senatnes elpu, vai askētisku, viegli kopjamu, ar dažiem košiem akcentiem.
Kad pirms augu iegādes vēl reizi esat pārdomājuši: vai ziedputekšņi kādam neizraisīs alerģiju? Vai augs nav indīgs? Vai bērni nevarēs sadzelties? Tad arī laiks augus iegādāties. Pavasaris stādīšanai ir vispiemērotākais. Lai gan lapegles vislabāk jutīsies, rudenī stādītas.
Lāpstu vicināt laiks tad, kad zeme atlaidusies. Vispirms stāda sausajās, tad – mitrajās augsnēs. Smagā augsnē stāda, kad tā strādājot nelīp.
Pirkt pieraktos vai konteineraugus? Stādi konteineros gan ir nedaudz dārgāki, bet tie ir vieglāk transportējami. Arī pirms stādīšanas tos var vēl nedaudz uzglabāt, neraizējoties, ka saknes iekaltīs. Tomēr konteineros stādītajiem jāraugās, lai saknes nebūtu traumētas, augam palielākam izaugot. Drošāk ir pirkt jaunākus, kas podiņā vēl jūtas gana ērti.
Lai augam vieglāk spītēt vējam, mietiņus vēlams spraust D–DR virzienā (protams, jebkurš dārzkopis zina, ka mietiņus iedzen pirms stādīšanas).
***
Dace Lesiņa, AGRIMATCO LATVIA speciāliste:
– Ja uzskatāt, ka viss dabiskais ir skaists, ļaujiet zālienam augt savā vaļā, nedz pļaujot, nedz mēslojot. Diemžēl rezultāts acis nepriecēs... Lai dārzā dzirkstītu sulīgs zaļums un zāle augtu ātri, zāliens noteikti jāmēslo. Jāatceras, ka šo darbu veic pirms lietus vai lietum līstot. Mēslo četrreiz gadā ar speciāliem zālieniem domātiem mēslojumiem. Ar slāpekli bagātu mēslojumu pirmo reizi dod marta beigās vai aprīļa sākumā, otrreiz mēslo maijā, bet trešoreiz – jūnija beigās vai jūlija sākumā. Rudenim nākot, vienu reizi mēslo ar mēslojumu, kas bagātināts ar kāliju un fosforu.
