Reti, kurš augs var lepoties ar trim nosaukumiem, bet dienziedi sauc arī par dienliliju un viendienīti. Latīniski gan šiem īpašajiem augiem ir tikai viens nosaukums – Hemerocallis.
Kaut tā saukta trīs dažādos vārdos, tie visi precīzi raksturo augu atšķirību no pārējām dārza puķēm – katrs zieds zied tikai vienu dienu un vakarā tas novīst, bet ar to auga ziedēšana nebeidzas, jo no rīta, blakus iepriekšējā vakarā noziedējušajam ziedam, atveras pavisam jauns zieds. Bagātīga dienliliju ziedēšana ilgst vienu līdz divus mēnešus. Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas asistente Ilma Nereta stāsta, ka dienziede tulkojumā no grieķu valodas nozīmē – dienas skaistums, jo atsevišķs zieds zied tikai vienu dienu. Tie atveras pakāpeniski pa 1–3 dienā, tādēļ ziedēšanas laiks parasti ilgst mēnesi un pat vairāk. Pasaulē dienziežu šķirnes skaita vairākos desmitos tūkstošu.
Priecēt sāk jūnijā
Latvijā izplatītākās dienziežu šķirnes sāk ziedēt jūnija beigās un turpina līdz augusta vidum. Arī lapojums šiem augiem saglabājas zaļš un glīts no agra pavasara līdz pat rudens salnām, nezaudējot dekorativitāti. Dienziedes noteikti nav pieskaitāmas kaprīzo augu grupai, augsnes ziņā ir samērā mazprasīgas, vislabāk jūtas pietiekami dziļi (0,5 m) sastrādātā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, kurai nebūs pažēlots pievienot sadalījušos un labi satrūdējušus kūtsmēslus, lapu trūdus vai treknu kompostu. Dienziedēm labāk tīk augt saulē, tās droši var stādīt arī ūdenstilpju tuvumā, ja vien sakņu daļa regulāri nemirks ūdenī, informē I. Nereta.
Mazprasīgās karalienes
Savvaļā sastopamas apmēram 30 dienziežu sugas, lielākā izplatība ir Austrumāzijas mežmalās. Vēsturē dienlilijas audzēja nevis to skaistuma dēļ, bet gan medicīnas un pārtikas vajadzībām. Šo neparasto augu selekcija sākta tikai 20. gadsimta 30. gados, reģistrētas jau desmitiem tūkstošu jaunu šķirņu un nepārtraukti reģistrā pievienojas aizvien jaunas. Tādēļ dienlilijas vairs nevar saukt par necilām un vecmodīgām puķēm. Iegūstot aizvien krāšņākus un lielākus ziedus, arī to popularitāte aug. Dienziedes ir mazprasīgas it visā – maz ietekmē kaitēkļi un slimības, ziemā nav jāsedz, nav jāsien, nekaitē pavasara salnas.
Saules lutekles
Dienziedēm patīk saule. Vislabāk tās aug un zied kupliem ziediem tieši saulainās vietās. Arī ēnainā vietā tās labi aug, tomēr ziedu skaits tur nebūs tik liels. Lai gan dienziedes labi pacieš sausuma periodus, tomēr tām patīk mitrums. Mitrākā vietā tās augs kuplāk un ziedēs ražīgāk. Dienziedes var stādīt un audzēt baltā kāpu smiltī, bet smiltis vienkārši ir jāielabo ar kompostu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem, jālaista. Smagākā mālainā augsnē dienziedes arī jūtas komfortabli. Tomēr augsnei jābūt ielabotai ar trūdvielām. Lai dienziedes straujāk augtu un bagātīgāk ziedētu, tām vajag veltīt nedaudz uzmanības.
Pavasarī jāpabaro
Dienziedes agri uzsāk augšanu, tāpēc aprīlī līdz ar siltuma iestāšanos tām dod pavasarim paredzētu virsmēslojumu. Jaunu stādījumu obligāti mulčē ar kompostu vai bagātinātu neitralizēto kūdru. Maijā un jūnijā dobes nāksies ravēt, dienziedes jākaplē iespējami sekli, jo to sīkās uzsūcējsaknītes atrodas tuvu augsnes virspusei un dziļš kaplējums tās traumēs. Ja maijā iestājas ilgstošāks sausums, nepieciešama papildu laistīšana, jo īpaši tāpēc, ka šajā laikā veidojas ziedkopas, bet sausuma dēļ tām var attīstīties mazāk ziedu, saka I. Nereta.
Aprūpējot ziedus
Jūlijā sākas dienziežu masveida ziedēšana. Stādījuma labākam izskatam vēlams katru dienu izlauzt noziedējušos ziedus. Rūpīgi jāseko līdzi vēl neatplaukušo pumpuru kvalitātei. Ja ziedpumpuri neveido krāsu, paliek zaļi, kļūst grumbuļaini, neatveras un it kā uzpūšas, ir skaidrs, ka tos bojā dienziežu pumpuru mušiņa. Šādu situāciju izraisa kaitēkļa kāpuru bojājumi, kas izgrauž pumpuru no iekšpuses, tie ir sīki, bāli un tikai vienu milimetru gari. Lai mazinātu kaitēkļa izplatību, slimos ziedpumpurus jāizlauž un jāiznīcina. Nekādā gadījumā tos nedrīkst likt kompostā. Ja ziedēšanas laikā cītīgi sekos līdzi pumpuru kvalitātei un regulāri izlauzīs inficētos ziedpumpurus, kaitēkļa izplatību pamazām izdosies novērst, atzīst I. Nereta.
Ceru sadale
Dienziedes var pavairot, sadalot ceru, visvieglāk to izdarīt ir tad, ja tās augušas vienā vietā ne ilgāk par 2–3 gadiem. Dienziežu ceru ar lāpstu vai dakšām izrok, nobirdina lieko zemi un, ar rokām stingri saņemot stādus pie sakņu pamatnes, tos groza un kustina, līdz atsevišķie stādi sāk atdalīties. Ja stādi stingri turas kopā, tad ar ūdensstrūklu no saknēm izskalo zemi un ar asu nazi stādus atdala. Ja ir jāsadala liels, daudzus gadus audzis cers, tad nevar žēlot atsevišķus asnus. Lielo ceru gluži vienkārši ar lāpstu pāršķeļ un sadala tik daļās, cik nepieciešams. Lielu dienziežu ceru sadalīt atsevišķos stādiņos pavairošanai būs grūti, tāpēc jāapsver, vai nav prātīgi to atstāt tur, kur tas ir, un iegādāties citas šķirnes.
DIENZIEDES UZTURĀ
Ķīnā dienziedes bijušas pazīstamas jau 1000 gadus pirms mūsu ēras. Ķīnieši tās lietojuši uzturā – dienziežu jaunos dzinumus pavasarī, ziedpumpurus vasarā. Arī citas Āzijas tautas dienziedes iecienījuši un visai dažādos veidos lietojuši uzturā. Visbiežāk ēdienkartē izmantotie ziedpumpuri satur pat līdz 43 mg/100 g C vitamīna
Receptes
Cepti pumpuri – pumpurus plūc 2–3 dienas pirms to atplaukšanas, tad iemērc sakultā olā, kam pievienota sāls un sīpolu pulveris, tad apvārta miltos, cep eļļā, pasniedz karstus.
Sautēti pumpuri – katliņā vai pannā ieber pumpurus un pārlej ar nelielu ūdens daudzumu, lēni sautē, līdz ūdens izvārās. Tad karstos pumpurus pārlej ar kausētu sviestu un pārkaisa ar garšvielām, pasniedz karstus.
Ja vēlas vienkārši nogaršot dienziežu pumpurus, salasa tos, uz 3 minūtēm blanšē un droši bauda šo austrumu gardumu.
Latvijā populārākās dienliliju šķirnes
‘Dzintarlāse’ – bagātīgi dzeltenās krāsas ziediem ir taurītes forma ar viļņotām ziedlapu maliņām.
‘Intriga’ – iekšējās ziedlapas brūngani oranžas, bet ārējās – dzeltenas.
‘Red Red Wine’ – vīnsarkani ziedi ar viļņotām maliņām.
‘Sensācija’– smaržīgi, lieli zeltaini dzelteni ziedi.
‘Dzeguzes balss’ – pasteļrozā ziedi ar dzeltenām krokotām maliņām.
‘Latvijas prezidente’ – koši sarkani ziedi ar krokotām baltām maliņām.
*
Ilma Nereta, Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas asistente:
– Augustā dienziedēm ber mēslojumu, kurā ir paaugstināts kālija un fosfora saturs, bet izskausts vai ļoti nelielās devās pievienots slāpekļa daudzums. Šai laikā izgriež noziedējušos ziednešus, var veikt ceru dalīšanu. Vispateicīgākie dalīšanai ir piecus līdz sešus gadus veci stādi. Ieteicamākais stādīšanas attālums ir 40x50 vai 50x50 cm. Pēc iestādīšanas augi jāsalaista, bet turpmāk bieža laistīšana nav obligāta, jo dienziežu saknes spēj uzkrāt sevī mitruma rezerves, augsni ap jaunajiem ceriem mulčē. Arī septembrī vēl ir pieļaujama ceru dalīšana, bet, iestājoties rudenim (parasti oktobrī) ar spēcīgām salnām, jāveic dienziežu lapu apgriešana līdz 10 cm augstumam. Vajag pārliecināties, vai virs saknēm saglabājies mulčas segums, nepieciešamības gadījumā tas jāatjauno. Dienziedes ir salcietīgas.
