Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Māja \ Dzīvo zaļi

Dabas dotās krāsas

Zinājāt, ka varavīksne nedzīvo debesīs vien? Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau 7. gadsimtā senči rotājušies košās villainēs.

Diez kur viņi dzīpariem krāsas ņēmuši?

Izstāde Latvijas Dabas muzejā liecina, ka augos paslēptas vai visas varavīksnes krāsas.

Izstāde Daba krāso ir Latvijas Dabas muzeja vecākās botāniķes Jantas Mežas ar mīlestību izlolota. Var teikt, Jantai mīlestības ir divas: bioloģija un tekstilmāksla. Tas redzams Tukuma muzeja Audēju darbnīcas meistaru darinātajās segās, kas austas no augos krāsotām dzijām. Ekspozīcija iepazīstina ar 28 augu sugām. Daba parūpējusies, lai tās lielveikalā krāsvielu nekad netrūktu, der gan ziedi un zaļās lapas, gan saknes un sakneņi. Pats apbrīnojamākais, ka no katras auga daļas var iegūt savu krāsu. Ja domā, ka īstais laiks dzijas krāsošanai ir ziema, derēs žāvēti augi. Un, protams, augu gadu visus dzeltenbrūnās krāsas toņus garantē asaru pavēlnieka sīpola mizas. Janta Meža stāsta, ka neparastu krāsu spektru var iegūt no spurainā ķērpja, kuru krāsu iegūšanai sevišķi iecienījuši skandināvi. Vai var iedomāties, ka bālgani pelēcīgais augs, kurā draudzīgi sadzīvo aļģes ar sēnēm, sevī slēpj pat koši sarkanus toņus? Latvijā par sarkano krāsu atbild ziemeļu madara. Pie sārtas krāsas var tikt, arī pateicoties pēc skata necilajai, neēdamajai sēnei – asinssarkanajai tīmeklenei jeb asinssarkanajai ādgalvei. Viens no neparastākajiem izstādes eksponātiem ir sēņu jaka. To pirms 20 gadiem adījusi Jantas Mežas kolēģe, Dabas Muzeja Botānikas nodaļas vadītāja un mikoloģe Inita Daniele. Kāpēc šis adījums celts eksponāta godā? Kā jau mikoloģe – sēņu speciāliste – Inita katru jakas toni ieguvusi, dziju krāsojot dažādu sēņu novārījumos. Janta atzīst, zilos un koši sarkanos toņus ir grūti iegūt, tie ir jāsaudzē no saules. Zilganie un violetie toņi arī ne visai pacieš mazgāšanu. Toties visi zaļganie, dzeltenie un brūnie toņi ir daudz izturīgāki. Ja visa vasara paiet, pa dārzu ņemoties, un nav laika pa pļavām bradāt, krāsvielām puķes lasot, tad labu labā krāsa iznāks no izkniebtām tomātu pazarēm. Kāda? To līdz 4. martam vēl varat uzzināt izstādē Daba krāso. Ja rodas jautājums, kāpēc eksponēti tieši šie krāsneši, izstādes veidotājas Jantas Mežas atbilde ir lakoniska: «Krāsot var pat ar čiekuriem, šoreiz esam izvēlējušies tikai un vienīgi augus, kas nav aizsargājamo sarakstā. Mēs popularizējam tos, kuru Latvijā ir daudz.» Ja vēlas iegūt košākus toņus, Janta zaļo masu iesaka vākt zaļajā gadalaikā, žāvēto augu krāsvielas būs piezemētākas. Toņu krāsu var dažādot, izmantojot dažādus kodinātājus. Visnekaitīgākie ir soda un sāls.