Karadarbībā Ukrainā gājuši bojā un ievainoti 400 Krievijas karavīri, trešdien telekanālam "Doždj" apliecināja Krievijas Federācijas Stavropoles novada Karavīru māšu komitejas priekšsēdētāja Ludmila Bogatjenkova.
"Man ir saraksts ar 400 cilvēkiem. Tur ir gan ievainotie, gan kritušie," sacīja Bogatjenkova. Saraksts izveidots, izmantojot dažādus avotus bruņotajos spēkos, kurus atklāt komiteja nedrīkst.
Atbilstoši Karavīru māšu komitejas apkopotajiem datiem tie ir "Vladikaukāzas Šumeņas, Šali un Borzojas" vienību karavīri.
Runa ir par vairākām motorizēto strēlnieku brigādēm, kas bāzējas Vladikaukāzā, Zieļemļosetijā, kā arī Šali un Šatojā, Čečenijā. Sarakstā ir arī citu vienību karavīri, sacīja Bogatjenkova.
Šis ievainoto un kritušo saraksts nav galīgs, bet tiek papildināts, viņa piebilda.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Pirmdien Ukrainas austrumos tika sagūstīti desmit Krievijas armijas desantnieki. Vienlaikus Krievijas mediji ziņo par Ukrainā kritušo Krievijas desantnieku slepenām bērēm Pleskavas apgabalā.
