Otrdiena, 16.aprīlis

redeem Alfs, Bernadeta, Mintauts

arrow_right_alt Pasaulē

Reportāža: šausmas Amvrosijivkā

© Aculiecinieka foto

Ko redz un ar ko saskaras vidusmēra ukraiņu ierindnieks cīņā ar teroristiem, līdz šim varēja tikai minēt. Tagad ir aculiecinieka uzņemtas fotogrāfijas no kauju zonas.

Satikt ievainotos ukraiņu armijniekus nav vienkārši – galvenais militārais hospitālis Kijevā ir armijas objekts, tajā nevar iekļūt nepiederošas personas. Mums paveicies dienā, kad šo slimnīcu apmeklē Latvijas delegācija ar neiroķirurgu Dr. Renāru Putniņu priekšgalā. Brīdī, kamēr viņš kopā ar ukraiņu ārstiem apmeklē smagāk ievainoto palātas, kurās žurnālistu klātbūtne nav vēlama, izdodas parunāt ar mazāk cietušajiem, kuri nokļuvuši tajā pašā kara hospitālī.

«Mūsu vienība brauc ar GAZ–66 kravas automašīnu pa kauju vietām un savāc līķus. Protams, izvedam arī ievainotos, ja tādus izdodas atrast un izglābt,» savu lomu raksturo kareivis Tarass (vārds mainīts). Viņa vienība šeit atsūtīta ārstēt nervus, nevis fiziskus ievainojumus. Un iemesls redzams viņa fotogrāfijās: līdz neiespējamībai apdeguši līķi, gabalos sarauti cilvēku ķermeņi, putrā samaltas orgānu atliekas. Tas viss ir Krievijas piegādātās artilērijas darbs – tā šauj neskatoties, vai apšaudes zonā ir ienaidnieki, savējie vai civiliedzīvotāji.

«Daudzi mirušie ir tādā stāvoklī, ka nevar atpazīt, vai tas bijis mūsējais, terorists vai civilists. Ja bijuši kabatā kādi dokumenti, tie parasti sadeguši. Ir bijusi tāda putra no ķermeņiem un locekļiem, ka mēs to vienkārši sašķūrējam ar lāpstām maisos un cenšamies izvest no kauju zonas, lai godīgi apglabātu. Ne visos gadījumos iespējams saprast, kas īsti noticis katrā vietā, bet lielākais posts rodas no apšaudes ar reaktīvajiem mīnmetējiem GRAD,» stāsta armijnieks, kurš piekritis stāstīt ar nosacījumu, ka netiek identificēta viņa vienība un tajā dienējošie. «Sevi demonstrēt mums nav nekāda labuma un nozīmes, bet mēs jutīsimies labāk, ja pasaule redzēs, ko dara Krievija un karš. Smagi nēsāt vienam pašam līdzi visu šo informāciju telefonā.»

Visi Tarasa foto uzņemti augusta vidū Donbasā, Amvrosijivkas pilsētas tuvumā apmēram 20 kilometru zonā no Krievijas robežas.

Humānu apstākļu dēļ, redakcija nepublicēs visas reportāžas bildes.