Svētdien paredzētajās parlamenta vēlēšanās Ukrainā lielākie panākumi tiek prognozēti tiem politiskajiem spēkiem, kuri iestājas par ciešāku integrāciju Eiropā – jo vairāk tāpēc, ka tradicionāli prokrieviski noskaņotajā Krimā, kā arī daudzviet Doņeckas un Luhanskas apgabalos vēlēšanas nebūs iespējams sarīkot. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka samērā pārliecinošu uzvaru gūs prezidenta Petro Porošenko bloks, tomēr ir lielas šaubas, vai tas vienatnē spēs izveidot nākamo valdību.
Lai gan par nepieciešamību mainīt vēlēšanu sistēmu Ukrainā tiek runāts jau gadiem ilgi, arī šīs Augstākās Radas vēlēšanas notiks pēc vecās kārtības. Proti, 225 deputātus ievēlēs pēc partiju sarakstu rezultātiem (vēlēšanu barjera ir 5%), bet vēl 225 – mažoritārajos jeb vienmandāta apgabalos, atgādina Reuters. Tiesa, Centrālā vēlēšanu komisija paziņojusi, ka balsošanu nav iespējams sarīkot Krievijas anektētajā Krimas pussalā (12 vēlēšanu apgabalos) un 14 no 32 vēlēšanu apgabaliem Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Tur reālā vara ir prokrievisko separātistu rokās, un viņi jau paziņojuši par nodomu 2. novembrī rīkot paši savas tā dēvētās vēlēšanas, kuru likumību Kijeva, protams, negrasās atzīt. Līdz ar to no vienmandāta apgabaliem tiks ievēlēti tikai 199 deputāti un jaunā parlamenta kopējais deputātu skaits būs 424, nevis 450. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka iesniegti 29 kandidātu saraksti (kopā 3114 kandidātu), bet par uzvaru mažoritārajos apgabalos cīnīsies 3556 kandidāti.
Lai gan līdz vēlēšanām palikušas tikai dažas dienas, vairāki ļoti svarīgi jautājumi, kas saistīti ar to rīkošanu, vēl vakar bija palikuši neatrisināti. Piemēram, nav skaidrs, kā savas tiesības balsot varēs realizēt Austrumukrainā notiekošajā pretterorisma operācijā iesaistītie. Tas attiecas gan uz bruņoto spēku karavīriem, gan iekšlietu ministrijas spēkiem, gan brīvprātīgo bataljonos karojošajiem. Interneta ziņu vietne Newsru.ua atgādina, ka šīs nedēļas sākumā parlamentārieši atteicās izskatīt attiecīgu likumprojektu, bažījoties, ka tā pieņemšana pavērs ceļu falsifikācijām, un Augstākās Radas spīkeram Oleksandram Turčinovam neatlika nekas cits, kā vērsties pie Centrālās vēlēšanu komisijas, lūdzot, lai tā ar savu direktīvu palīdzību nodrošina iespēju karojošajiem balsot. Pašreizējā parlamenta sastāva acīmredzamo neizdarību asi komentējis P. Porošenko: «Es uzskatu, ka tautas deputāti rīkojušies amorāli, liedzot Ukrainas labākajiem dēliem, mūsu karotājiem, konstitucionālās tiesības ievēlēt varu. Viņi tās pelnījuši vairāk par citiem.»
Tāpat nav saprotams, vai iespēja piedalīties vēlēšanās būs tiem desmitiem tūkstošu cilvēku, kuriem nācies bēgt no Krimas un karadarbības Austrumukrainā, pārceļoties uz citiem valsts reģioniem, kur situācija ir mierīga. P. Porošenko gan solījis, ka līdz sestdienai nepieciešamās izmaiņas vēlētāju reģistrā būs veiktas un visiem, kuri to vēlēsies, tiks dota iespēja nobalsot.
Ukrainas domnīcas Penta politologs Volodimirs Fesenko sarunā ar Reuters uzsvēris, ka pēc vēlēšanām Ukrainā būs absolūti atšķirīgs parlaments no pašreizējā, kas tika ievēlēts laikā, kad pie varas bija februārī gāztais prezidents Viktors Janukovičs. «Absolūtais vairākums parlamentā būs tiem politiskajiem spēkiem, kas saistīti ar Maidanu un atbalsta integrēšanos Eiropā,» viņš norādījis. Taču tas nebūt nenozīmē, ka šiem spēkiem būs viegli vienoties par plašu koalīciju. «Ir iespējams, ka parlamentā vispār nebūs opozīcijas, toties sāksies sāncensība par to, kurš ir lielākais nacionālists un lielākais Krievijas ienaidnieks,» situāciju ieskicējis politologs Mihailo Pogrebinskis. Pēc viņa domām, pozitīvi ir tas, ka jaunā parlamenta sastāvā vairs nebūs «miesassargu un ietekmīgu ļaužu mīļāko», kā arī citu deputātu, kuru vienīgais uzdevums bija pildīt bagātāko oligarhu pavēles – piemēram, daļa no Reģionālās partijas deputātiem parlamentā darbojās tikai un vienīgi Doņeckas oligarha Rinata Ahmetova interesēs. «Taču tagad tajā būs vairāk cilvēku ar militāro pagātni, kuriem nav nedz politisko, nedz juridisko zināšanu un pieredzes,» norādījis M. Pogrebinskis.
Intervijā AFP V. Fesenko uzsvēris, ka galvenais jautājums pašlaik ir «kara un miera jautājums». Pēc viņa domām, P. Porošenko bloka (tajā svarīgs spēlētājs ir arī Kijevas mēra Vitālija Kļičko partija UDAR) pārliecinoša uzvara dotu prezidentam mandātu turpināt realizēt ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu saskaņoto miera plānu, pateicoties kuram aktīva karadarbība Ukrainas austrumos pārtraukta, lai gan pamieru pilnībā neievēro abas konfliktējošas puses. Nav noslēpums, ka šāds risinājums būtu vispieņemamākais arī Ukrainas Rietumu partneriem. Taču tajā pašā laikā liela daļa Ukrainas sabiedrības uzskata, ka piekāpšanās Kremlim un Austrumukrainas separātistiem jau ir aizgājusi par tālu.
Krievijas mediji par kara partiju, kas tiek pretstatīta P. Porošenko blokam, parasti dēvē jaunizveidoto Tautas fronti. Tajā ir gan pašreizējais premjers Arsenijs Jaceņuks, gan parlamenta spīkers Oleksandrs Turčinovs, gan iekšlietu ministrs Arsens Avakovs, gan bijušais Nacionālās aizsardzības un drošības padomes vadītājs Ondrejs Parubijs. Tomēr Atlantijas padomes politologs Braiens Mefords, kurš dzīvo un strādā Kijevā, norāda – baumas par domstarpībām starp P. Porošenko un A. Jaceņuku, kuras ar tik lielu aizrautību atreferē Krievijas mediji, ir pārspīlētas. Viņš ir pārliecināts, ka starp abām partijām panākta vienošanās par pašreizējā status quo saglabāšanu arī pēc vēlēšanām. Par to liecina, piemēram, tas, ka 20 mažoritārajos apgabalos viena no partijām atsaukusi savu kandidātu par labu otras partijas kandidātam. B. Mefords uzsver, ka A. Jaceņuka palikšanu premjera amatā vēlas Rietumu partneri (piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds, kas tieši ar viņu pārrunāja 30 miljardu dolāru lielās finansiālās palīdzības sniegšanas nosacījumus), un par to nepārprotami informēts P. Porošenko.
Tāpēc B. Mefords uzskata, ka A. Jaceņuks valdības vadītāja krēslu var zaudēt vien tad, ja P. Porošenko bloks iegūst absolūto vairākumu mandātu vai Tautas fronte bezcerīgi izgāžas vēlēšanās – abi šie varianti ir maz ticami. Socioloģiskās aptaujas otro vietu vēlēšanās prognozē par pašmāju Žirinovski iedēvētā Oļega Ļaško Radikālajai partijai, kuras loma parlamentā ir neskaidra. Visticamāk, 5% barjeru pārvarēs arī bijušās premjeres Jūlijas Timošenko Batjkivščina, labas cerības uz to ir arī Ļvovas mēra Ondrija Sadovija izveidotajai partijai Samopomich un Serhija Tigipko vadītājai Silna Ukraina, kas iestājas par karadarbības pārtraukšanu un attiecību uzlabošanu ar Krieviju, cerot uz izjukušās Reģionu partijas elektorātu. Taču šādas pašas cerības lolo arī Jurija Boiko vadītais Opozīcijas bloks un Petro Simoņenko komunisti.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/10/23/ukraina-atbalstis-eiropas-celu
