Pēdējos gados Eiropā ir vērojams progress dzimumu līdztiesības jautājumos dažādās nozarēs, tomēr progress ir neliels, uzskata Eiropas dzimumu līdztiesības institūts (EIGE).
Apkopotie statistikas dati par situāciju ar dzimumu līdztiesību, īpaši sievietēm, Eiropas Savienības (ES) valstīs liecina, ka situācija pēdējos divos gados ir uzlabojusies, taču progress ir salīdzinoši neliels, norāda institūta statistikas eksperte Merle Pātsa. Viņa atzīst, ka progresu neveicina sabiedrībā joprojām pastāvošie stereotipi par dzimumiem.
Viena no aktuālākajām jomām, kur skaidri redzama dzimumu līdztiesības problēma, ir lēmumu pieņemšana augstākajos līmeņos, piemēram, sieviešu pārstāvniecība biznesa struktūrās vai politiskajā varā. Institūts vēlētos, lai labāka situācija ir ar sievietēm vadošajos amatos, kas saistīti ar ekonomikas jautājumiem.
Vairākas EIGE amatpersonas pat uzskata, ka ir nepieciešams ieviest tā sauktās kvotas, kas noteiktu konkrētu sieviešu īpatsvaru, piemēram, politiskajās struktūrās. Dažās Eiropas valstīs tādas jau ir ieviestas, piemēram, Itālijā. Tajās valstīs, kurās ir ieviestas kvotas, nosakot konkrētu sieviešu īpatsvaru, sieviešu skaits nacionālajos parlamentos bija lielāks, nekā tajās valstīs, kurās šādu kvotu nav.
Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu situācija šajā jomā ir uzlabojusies - ir pieaudzis sieviešu skaits dažādu institūciju vadībā. Piemēram, Eiropas Parlamentā 2012.gadā bija 31% sieviešu, bet pagājušajā gadā - 36%. Situācija nedaudz uzlabojusies arī nacionālajos parlamentos, kur sieviešu īpatsvars palielinājies no 23% 2012.gadā uz 27% pērn. Tomēr desmit gadu laikā situācija nav īpaši mainījusies, piemēram, 2003.gadā sieviešu īpatsvars Eiropas Parlamentā bija 31%, bet nacionālajos parlamentos - 22%. Lielākoties gan sievietes ir vadošos amatos, kas saistīti ar humanitāriem jautājumiem.
Biznesa struktūrās situācija uzlabojusies par 2% - ja 2012.gadā lēmumu pieņemšanā bija iesaistīti 10% sieviešu, pagājušajā gadā šis īpatsvars pieaudzis līdz 12%.
Izteikti dzimumu nevienlīdzība manāma arī ekonomiskajās aktivitātēs, jo īpaši nodarbinātībā. Nevienlīdzība ir gan atalgojuma apmērā, gan sociālajās garantijās, gan arī amatu sadalē. Ir novērots, ka sievietēm par līdzvērtīgu amatu, kādu ieņem arī vīrietis, ir mazāks atalgojums, ir amati un profesijas, kur lielākoties vērojama vīriešu pārstāvniecība. Zemais atalgojums nākotnē atsaucas arī uz sociālajām garantijām vecumdienās, jo, saņemot mazāku atalgojumu dzīves laikā, sievietes arī vecumdienās saņem mazāku pensiju.
Vienlaikus ir vērojama profesiju segregācija - ir profesijas, kurās lielākoties ir pārstāvētas sievietes, un ir profesijas, kurās ir ļoti maz daiļā dzimuma pārstāvju. Piemēram, starp pedagogiem vai medicīnas māsām vairāk ir sieviešu. Bet starp informācijas tehnoloģiju speciālistiem, menedžeriem un tehnikas operatoriem - vairāk ir vīriešu. Šāda segregācija varētu būt saistīta ar to, ka jau bērnībā meitenēm eksaktajos mācību priekšmetos ir nedaudz sliktāki rezultāti nekā zēniem. Tomēr šie rādītāji pēdējos gados pamazām izlīdzinās, uzsver institūta pārstāvji.
Pēdējos gados vērojams arī sieviešu skaita pieaugums dažādās tehniskajās un eksakto zinību profesijās, taču vīriešu skaits humanitāro zinību profesijās pieaug salīdzinoši lēnāk.
