Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks otrdien apliecināja, ka ir atvērts dialogam, pat ar džihādistu grupējumu "Islāma valsts", kas Tuvajos Austrumos izvērsis kristiešu un citu minoritāšu vajāšanu un slaktēšanu.
"Es nekad nekam neatmetu ar roku. Es nezinu, vai mums var būt dialogs ar "Islāma valsti", bet es nekad neaizveru durvis. Manas durvis vienmēr ir atvērtas," lidmašīnā atgriežoties no oficiālās vizītes Strasbūrā, Francijā, sacīja pāvests.
Viņa izteikumus vēlāk publicēja Itālijas ziņu aģentūra ANSA.
Pāvests norādīja, ka terorisms "ir realitāte un arī drauds", bet piebilda, ka ir nepieciešams rīkoties arī saistībā ar citām globālajām netaisnībām.
"Arī verdzība ir modernās pasaules realitāte. Vergu darbs, cilvēku kontrabanda, bērnu kontrabanda. Tā ir traģēdija, nepievērsim acis," aicināja baznīcas vadītājs.
Kad augustā pāvestam vaicāja, vai viņš atbalsta ASV uzlidojumus "Islāma valsts" kaujiniekiem Irākā, Francisks sacīja: "Gadījumos, kad ir netaisnīga agresija, es varu teikt vienīgi tā - ir likumīgi apturēt netaisnu agresoru."
Taču otrdien Francisks paskaidroja, ka viņš ir pret vienpusējiem soļiem.
"Tas ir pareizi ar starptautisko konsensu. Nevienai valstij nav tiesību apturēt agresoru pašai uz savu roku," viņš sacīja.
"Ir terorisma draudi, bet ir arī citi draudi - valsts terorisms," brīdināja pāvests. "Kad situācija kļūst nokaitēta, kad pieaug vardarbība, valsts sajūt, ka tai ir tiesības slaktēt teroristus, un tāpēc tā bieži trāpa tiem, kas ir nevainīgi."
"Islāma valsts" kontrolē plašas teritorijas no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem, un 30.jūnijā islāmisti tajās pasludināja "kalifātu". Grupējums apņēmies panākt, lai "kalifātā" dzīve noritētu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.
Grupējums ir viens no spēcīgākajiem nemiernieku bruņotajiem formējumiem Sīrijā, kur tas ilgstoši cīnās pret prezidentu Bašaru al Asadu, bet pēdējā laikā - arī pret citiem Sīrijas nemiernieku formējumiem, arī pret "Al Nusra".
Satraukumu Rietumu pasaulē izraisījuši "Islāma valsts" panākumi Irākā, kur grupējums pakļāvis ievērojamas teritorijas un iespiedies arī kurdu apvidos.
Starptautiskās sabiedrības sašutums par islāmistu brutālajām metodēm vairojās pēc tam, kad augustā un septembrī tīmeklī parādījās video ar galvas nociršanu diviem ASV žurnālistiem, kā arī britu palīdzības misijas līdzstrādniekam.
