Šodien Kijevā darbu uzsāks Ukrainas parlamenta jeb Augstākās Radas jaunais sasaukums. Principiāla vienošanās par valdošās koalīcijas (tā būs Ukrainai neierasti plaša) izveidi jau ir panākta, turklāt šī koalīcija kā savu galveno uzdevumu definējusi integrāciju Eiropā, kas nozīmē gan iestāšanos Eiropas Savienībā, gan pievienošanos NATO.
Politologi uzsver, ka tie nav tuvākajā nākotnē risināmi jautājumi. Prezidentam Petro Porošenko un Arsenijam Jaceņukam, kuram prognozē premjera krēsla saglabāšanu, galveno uzmanību nāksies pievērst ikdienas problēmu risināšanai. Tas nozīmē ne tikai Austrumukrainas krīzes noregulējumu, kas bez starptautiskā atbalsta nebūs iespējams, bet arī plašas politiskās un ekonomiskās reformas, korupcijas apkarošanu, varas decentralizāciju un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu.
Reformu gaidās
Ziņu aģentūras Reuters un AFP, atgādinot, ka kopš Ukrainā notikušajām vēlēšanām apritējis mēnesis, vēsta, ka prezidents P. Porošenko izjutis diezgan lielu spiedienu no savu Rietumu partneru puses par to, ka Ukraina nesteidzoties ar valdības veidošanu. «Jauna valdība jums ir jāizveido pēc iespējas drīzāk. Tas jāpaveic dienu, nevis nedēļu laikā,» pagājušonedēļ viesojoties Ukrainā, šīs valsts politiķus pamācījis ASV viceprezidents Džozefs Baidens. Viņš uzsvēris, ka, kamēr valdība nav uzsākusi darbu, Ukrainai nebūs iespējams saņemt kredītu no Starptautiskā Valūtas fonda un citu ārvalstu palīdzību, piebilstot, ka no jaunās valdības tiek gaidīta demokrātisko institūciju stiprināšana, straujāka integrācija Eiropā un «korupcijas sērgas apkarošana».
Ukraiņu politologi gan aizrāda, ka arī citās demokrātiskās valstīs situācija, kad jaunais parlaments uz savu pirmo sēdi sanāk mēnesi pēc vēlēšanām un tad arī tiek apstiprināta valdība, ir vispārpieņemta prakse. Tajā pašā laikā viņi atzīst, ka Ukraina diemžēl nav tādā situācijā kā stabilas demokrātiskās valstis – to joprojām apdraud separātisms valsts austrumos un kritiskā ekonomiskā situācija. Kā norādījuši Ukrainas laikraksti, galvenais jaunās valdības uzdevums būs izdzīvošanas jautājumu risināšana – tai jāspēj nodrošināt tik elementāras lietas kā iedzīvotāju mājokļu apkure ziemā un ūdensapgāde.
Taču līdztekus valsti gaida arī visaptverošas reformas visdažādākajās sfērās – sākot ar armiju un miliciju un beidzot ar politiku.
P. Porošenko apstiprinājis, ka tiks gatavoti priekšlikumi par varas decentralizāciju un lielākām pilnvarām reģioniem, kas gan nenozīmē Ukrainas federalizāciju, ko sākotnēji prasīja Doņeckas un Luhanskas apgabalu separātisti. Plānots arī veikt izmaiņas vēlēšanu likumā un turpmāk visus deputātus ievēlēt, balstoties tikai uz proporcionālo vēlēšanu sistēmu (partiju vai to apvienību sarakstiem). Jāatgādina, ka līdz šim puse jeb 225 deputāti Augstākajā Radā tikuši ievēlēti no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem, liela daļa no viņiem pirms vēlēšanām sevi pozicionēja kā ne ar vienu no partijām nesaistīti neatkarīgie kandidāti. Tāpat gaidāms, ka parlaments jau vienā no pirmajām sēdēm pieņems likumu par deputātu imunitātes atcelšanu.
Plašākā koalīcija vēsturē
Saskaņā ar likumu Ukrainas parlamentā jābūt 450 deputātiem, taču šajās vēlēšanās izdevies ievēlēt tikai 424, jo balsošanu nav bijis iespējams sarīkot Krievijas anektētajā Krimas pussalā un separātistu kontrolētajās teritorijās Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Likumā noteikto 5% barjeru ir izdevies pārvarēt sešiem partiju sarakstiem, un piecas no šīm partijām apvienojušās jaunajā valdošajā koalīcijā. Ārpus tās atstāts vien Opozīcijas bloks, kas tiek uzskatīts par gāztā eksprezidenta Viktora Janukoviča Reģionu partijas mantinieku un lielāko atbalstu guva valsts austrumos un dienvidos. Tik plaša koalīcija Ukrainas vēsturē vēl nav bijusi, turklāt tiek prognozēts, ka tai pievienosies vēl vairāki no vienmandāta apgabaliem ievēlētie tā sauktie neatkarīgie deputāti un kopā koalīcijai varētu būt no 300 līdz 306 mandātiem – tātad konstitucionālais vairākums.
Vienošanās par koalīcijas izveidi tika parakstīta jau pagājušonedēļ, bet līdz pat vakardienai turpinājās diskusijas par amatu sadali un citām niansēm. Kā norāda Ukrainas laikraksts Segodņa, ir skaidrs, ka galvenās lomas koalīcijā būs P. Porošenko vārdā nosauktajam blokam un premjera A. Jaceņuka izveidotajai Tautas frontei, kas sadalīs galvenos amatus. Interesanti, ka pat bijusī premjere Jūlija Timošenko, kura vēl nesen tika uzskatīta par vienu no Ukrainas ambiciozākajiem politiķiem, paziņojusi, ka viņas vadītā Batjkivščina ir gatava pievienoties Eiropai simpatizējošajai koalīcijai, pat nepretendējot ne uz vienu no ministru portfeļiem. Labākajā gadījumā pa ministram valdībā varētu pārstāvēt Ļvovas mēra Andreja Sadovija partiju Samopomič (tās trešā vieta tiek uzskatīta par vēlēšanu lielāko pārsteigumu) un populista Oļega Ļaško Radikālo partiju.
Segodņa vakar vēstīja, ka, A. Jaceņukam saglabājot premjerministra amatu, par parlamenta spīkeru visticamāk tiks ievēlēts viens no P. Porošenko tuvākajiem līdzgaitniekiem Vladimirs Groismans. Neilgi pirms vēlēšanām, kad šķita, ka prezidenta bloks tajās gūs pārliecinošu uzvaru, tika prognozēts, ka tieši V. Groismans kļūs par jauno valdības vadītāju. Domājams, ka valdībā savus amatus saglabās gan ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins, gan aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks, gan iekšlietu ministrs Arsens Avakovs. Ziņu aģentūra UNIAN norāda, ka šādā veidā tiks saglabāts līdzsvars starp P. Porošenko un A. Jaceņuka piekritējiem. Neraugoties uz to, ka īsi pēc vēlēšanām gan prezidents, gan premjers runāja par to, ka kandidātu izvēlei ministru amatiem jābūt «atklātai», nekādas publiskas diskusijas tā arī nav notikušas. Vienīgais, kas zināms, ir tas, ka virkne līdzšinējo ministru savus amatus zaudēs, jo gan prezidents, gan premjers uzskata, ka valdībā jāiesaista jauni speciālisti, kuri varētu nodrošināt Ukrainas attīstībai nepieciešamo impulsu.
Pagaidām nav skaidrs, vai jau parlamenta pirmajā sēdē tiks ievēlēts tā spīkers un izveidotas deputātu komisijas, jo vakar diskusijas par to sastāvu joprojām turpinājās. Tautas frontes pārstāvji vēlējās, lai šis jautājums tiktu atrisināts vēl pirms pirmās sēdes, bet P. Porošenko bloka pārstāvji uzskata, ka steigai nav pamata. «Ja atceramies iepriekšējos Augstākās Radas sasaukumus, spīkers nekad nav ievēlēts pašā pirmajā sēdē. Ir konstitucionāla procedūra, kas stingri jāievēro visiem deputātiem, lai nebūtu nekādu jautājumu par parlamenta vadības ievēlēšanas leģitimitāti,» intervijā InterfaxUkraina skaidrojis prezidenta bloku pārstāvošais Pāvels Rozenko. Valdību plānots izveidot līdz 1. decembrim.
NATO perspektīvas
Gan Krievijā, gan Rietumos plaši komentēts P. Porošenko paziņojums par to, ka jaunā koalīcija nolēmusi grozīt likumu, kas nosaka, ka Ukraina atrodas ārpus militāriem blokiem – tā skaidri definēs savu nodomu iestāties NATO. «Mūsu valsts izlēmīgi atjauno politisko kursu, kas vērsts uz integrēšanos eiroatlantiskajā drošības telpā. Šis kurss atbilst Ukrainas pilsoņu vēlmēm,» prezidenta sacīto citē Reuters. P. Porošenko solījis, ka jautājums par pievienošanos NATO tiks nodots tautas balsojumam tad, kad Ukraina «atbildīs visiem kritērijiem, lai pievienotos aliansei».
Reuters gan norāda, ka šādi skaidri kritēriji nemaz nepastāv, taču, saskaņā ar līdzšinējo praksi, svarīgi priekšnosacījumi līdzdalībai Ziemeļatlantijas aliansē ir teritoriālu konfliktu neesamība un stingri apsargātas robežas. Ukrainai pašlaik ar to ir nopietnas problēmas, kas diez vai varētu tikt atrisinātas pārredzamā nākotnē. Ja konfliktu Austrumukrainā, iespējams, var apslāpēt, cerību uz to, ka Krievija atteiksies no Krimas, nav, bet jebkurš ukraiņu politiķis, kurš paziņotu, ka Krima jāatstāj Krievijas sastāvā, var rēķināties ar savas karjeras beigām. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka Maskavas agresijas rezultātā strauji pieaudzis to Ukrainas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas valsts pievienošanos NATO – pirms gada tādu bija tikai mazliet vairāk nekā 20%, bet pašlaik jau 51%, raksta AFP. Tiesa, ir šaubas, vai šīs aptaujas uzskatāmas par korektām, jo, visticamāk, tajās nav piedalījušies nedz Krimas, nedz separātistu kontrolē esošās Austrumukrainas iedzīvotāji, kuri ir ļoti skeptiski attiecībā uz pievienošanos NATO.
Arī alianses dalībvalstis Ukrainu negaida. Ja jau piedāvājumu iestāties NATO tā nesaņēma 2008. gada Bukarestes samitā, tad tagad šāds uzaicinājums šķiet teju neiespējams – ja nu vienīgi NATO neizlemj par labu maksimālai konfrontācijai ar Krieviju. Tomēr daudz ticamāks šķiet scenārijs, ka Austrumukrainas konflikta noregulēšanas gadījumā Maskava no Rietumiem saņems stingras garantijas par to, ka Ukraina nepievienosies NATO, skaidrojusi domnīcas IHS Country Risk analītiķe Elisa Lokvuda.
***
SPĒKU SAMĒRS
UKRAINAS PARLAMENTS
•Petro Porošenko bloks – 132 mandāti
•Tautas fronte – 82 mandāti
•Apvienība Samopomič – 34 mandāti
•Opozīcijas bloks – 29 mandāti
•Oļega Ļaško Radikālā partija – 22 mandāti
•Batjkivščina – 19 mandāti
•Svoboda – 6 mandāti
•Labējais sektors – 2 mandāti
•Siļna Ukraina – 1 mandāts
•Zastup – 1 mandāts
•Voļja – 1 mandāts
•Neatkarīgie deputāti – 94 mandāti
