Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien notikušās ikgadējās preses konferences laikā prognozēja, ka valstī ir gaidāmas turpmākas ekonomiskās grūtības, taču pēc diviem gadiem atsākšoties izaugsme. Ekonomiskie jautājumi pasākumā bija vieni no visplašāk iztirzātajiem.
Lācis ar ilkņiem
Zemās naftas cenas pasaules biržās un Krievijas rubļa vērtības kritums ir radījis pamatīgu satraukumu Krievijā. Aptuveni 50 procentu no Krievijas valdības ienākumiem veido naftas un dabasgāzes realizācija. Rubļa vērtības samazināšanās nozīmē, ka no ārvalstīm importētās preces kļūst dārgākas, tāpēc preču cenas veikalos ceļas, un cilvēki ir norūpējušies par savu uzkrājumu pirktspējas krišanos. Sagaidāms, ka nākamgad Krievijas ekonomika saruks.
Stāvokli Krievijas ekonomikā V. Putins komentēja preses konferences sākumā. Viņš sacīja, ka pašreizējās ekonomiskajās problēmās pie vainas visvairāk ir «ārējie faktori». Rubļa problēmas ir par aptuveni 25 līdz 30 procentiem cēlušās no rietumvalstu sankcijām. Kā norādīja The Guardian, rubļa kritums turpinājās arī preses konferences laikā. Šo pasākumu daudzi investori izmantoja, mēģinot prognozēt Krievijas turpmākās politiski ekonomiskās tendences.
Pie viena prezidents gan atzina, ka Centrālajai bankai būtu vajadzējis rīkoties laicīgāk, lai šo lejupslīdi novērstu. Taču viņš arī sacīja, ka nav vērts «dedzināt» Krievijas ārvalstu valūtas rezerves, lai noturētu rubļa kursu noteiktā līmenī.
«Nedomāju, ka šo [rubļa vērtības kritumu] vajag saukt par krīzi – bet jūs to varat saukt, kā vien vēlaties,» sacīja V. Putins. Taču, ja saglabāsies pašreizējās tendences, valstij nāksies samazināt sociālos tēriņus un arī izaugsme ir apdraudēta, viņš brīdināja. Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka nākotne gaidāma rožaina: «Mūsu ekonomika izkļūs no krīzes. Kad? Varbūt pēc diviem gadiem. Taču pēc tam izaugsme ir neizbēgama.» Pēc viņa prognozēm, Krievijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos veicinās tas, ka pieprasījums pasaules tirgos pēc naftas un dabasgāzes pēc kāda laika atkal pieaugs un cenas celsies. Turklāt laika gaitā Krievijas ekonomika piemērošoties arī zemajām naftas cenām. Taču vienlaikus V. Putins atzina, ka pašreizējās situācijas iemesli ir meklējami tajā, ka pēdējo 20 gadu laikā Krievijas ekonomika diversificēta pietiekami veiksmīgi.
Kāds žurnālists no Ukrainas V. Putinam pajautāja, cik Krievijas karavīru ir nosūtīts uz Ukrainu un cik no viņiem tur ir miruši. Prezidents atbildēja, ka par karavīru likteni ir atbildīgs armijas komandieris; tie karavīri, kas ir devušies uz Ukrainu, esot brīvprātīgie, nevis algotņi, – šādā veidā viņš izvairījās runāt par Krievijas militāro klātbūtni Ukrainā. V. Putins skaidroja, ka Ukrainas Maidana rezultāts esot valsts apvērsums, kura īstenotāji un atbalstītāji ir vērsti uz konfrontāciju: «Politiskā dialoga vietā jaunā valdība sāka izmantot varasiestādes; kad tas nedarbojās – armiju, bet, kad arī tas nedeva rezultātus, – vēl citus līdzekļus, tajā skaitā ekonomisko blokādi.»
V. Putins arī sacīja, ka Rietumi vēloties, lai «lācis sēž klusām un ēd medu» – ar to domājot rietumvalstu nevēlēšanos pieļaut Krievijas spēka pieaugumu. Attīstot metaforu, Krievijas prezidents sacīja, ka «viņi lāci mēģina arī pieķēdēt, izraut tā ilkņus un apgriezt nagus un izbāzt». «Vai mēs vēlamies būt par izbāztu dzīvnieku?» retoriski jautāja prezidents. Viņš noraidīja apgalvojumus, ka Krievijas ārpolitika ir agresīva: «ASV Eiropā izvieto ballistiskās raķetes, bet agresīvā politikā tiekam vainoti mēs?»
Atbalsts Putinam
Sagaidāms, ka šonedēļ ASV prezidents Baraks Obama parakstīs likumu par jaunu ekonomisko sankciju noteikšanu pret Krieviju. Arī Eiropas Savienības valstu līderu sanāksmē, kas notika vakar, papildu sankcijas pret Krieviju bija viens no dienaskārtības jautājumiem, vēsta BBC. Viens no jauno Eiropas sankciju elementiem ir investīciju aizliegums Krievijas anektētajā Krimā, kā arī aizliegums iesaistīties naftas un dabasgāzes ieguves vietu izpētē Melnajā jūrā.
Valsti piemeklējusī ekonomikas krīze, ko izraisījušas norises pasaules tirgos un kuru veicina arī rietumvalstu noteiktās sankcijas, varētu būt pārbaudījums pašreizējās varas stabilitātei. Taču vismaz pagaidām ir maz pazīmju, kas liecinātu, ka V. Putina režīms ir nonācis sprukās: vairums Krievijas iedzīvotāju prezidentu redz kā problēmu risinājumu, nevis cēloni. Saskaņā ar socioloģisko pētījumu organizācijas Levadas centrs datiem novembrī V. Putinu atbalstīja 85 procenti valsts iedzīvotāju, bet valdības darbu atzinīgi vērtē 59 procenti. Šādu rezultātu nodrošina gan ietekmīgākā medija – valdības kontrolēto televīzijas kanālu – pūliņi, gan arī Kremļa sistemātiskie centieni novērst reālistiskas politiskas alternatīvas veidošanos Krievijā, norāda AP.
Šā gada preses konferencē aģentūra Reuters V. Putinam jautāja: cik liela ir V. Putina uzticēšanās savam līdzgaitnieku lokam un cik liels, viņaprāt, ir apvērsuma risks Krievijā. «Man nav bail,» atbildēja V. Putins, uzsverot, ka viņa iekšpolitiku un ārpolitiku atbalsta sabiedrība un tas ir tādēļ, ka viņš strādā «sabiedrības interesēs».
Prezidenta šovs
Vakar notikusī ir jau desmitā šāda veida preses konference, ko gada nogalē rīko V. Putins. Šā gada pasākums ilga trīs stundas desmit minūšu – tas bija krietni īsāks nekā pērn, kad prezidents uz jautājumiem atbildēja četras stundas un 40 minūšu.
Runāšanas maratonu ilguma ziņā Krievijas prezidentam pašlaik pasaulē nav konkurentu. Savulaik slavu ar savām ilgajām runām iemantoja Kubas līderis Fidels Kastro, taču viņš jau labu laiku no ilgajām publiskajām uzrunām ir atteicies. Runāt patika arī 2013. gadā mirušajam Venecuēlas prezidentam Ugo Čavesam, kuram bija savs televīzijas iknedēļas raidījums – tam programmā bija noteikts sākuma, bet ne beigu laiks.
Šīs preses konferences uzdevums ir parādīt Krievijas līderi un oficiālo politiku labā gaismā, tāpēc arī daudzi no jautājumiem, uz ko V. Putins atbild, ir glaimīgi. Taču, tā kā pasākums notiek tiešraidē, ne visam iepriekš var sagatavoties un ne visu piegludināt – tas nozīmē, ka gadās arī pa kādam nepatīkamam, varbūt pat negaidītam jautājumam. Arī V. Putins savās atbildēs ne vienmēr rūpīgi izvēlas izteicienus. Tieši šādi negaidīti brīži dažās no V. Putina rīkotajām šāda veida preses konferencēm iepriekš ir piesaistījuši īpaši lielu uzmanību. Britu laikraksts The Daily Telegraph ir apkopojis dažus no spilgtākajiem mirkļiem.
2008. gadā Krievijas opozīcijas medijos parādījās pieņēmumi, ka savas prezidentūras laikā V. Putins ir uzkrājis bagātības 40 miljardu ASV dolāru vērtībā. Juridiski tas pierādīts, protams, nebija, bet šī tēma pēcāk parādījās arī V. Putina preses konferencē. Krievijas prezidents toreiz atbildēja: «Esmu paskatījies uz dažiem dokumentiem par šo tēmu. Tās ir tikai pļāpas, nekas apspriešanas vērts. Viņi to ir izurbinājuši no deguna un pirkstu noslaucījuši dokumentos.» Oficiālajā Kremļa tulkojumā angļu valodā šie izteikumi gan tika formulēti maigāk: «Viņi to visu ir izdomājuši un iekļāvuši savos dokumentos.»
Negaidīts incidents notika 2012. gadā, kad laikraksta Los Angeles Times Maskavas korespondents Sergejs Loiko V. Putinam pajautāja par korupcijas jautājumus izmeklējošā jurista Sergeja Magņicka mīklaino nāvi ieslodzījumā 2009. gadā. Jautājums acīm redzami aizkaitināja V. Putinu, kurš atbildēja, ka arī ASV cietumos mirst cilvēki.
Tanī pašā gadā izcēlās arī žurnāliste no Vladivostokas Marija Solovjenko. Noklausījies viņas uzdoto kritisko jautājumu, V. Putins, pirms sniedza atbildi, sacīja: «Apsēdieties, Maša.» Pēc prezidenta sniegtā skaidrojuma M. Solovjenko nepalika atbilstoša līmeņa atbildi parādā un sacīja: «Paldies, Vova.» Šī frāze kopš tā laika Krievijā ir folklorizējusies.
