Pagājušā gada decembrī vairākiem Latvijas, tostarp Neatkarīgās, žurnālistiem bija iespēja starptautiskā preses forumā piedalīties Krievijas odiozā politiķa, Krievijas liberāli demokrātiskās partijas (KLDP) vadītāja Vladimira Žirinovska improvizētā preses konferencē.
Sākotnēji preses konferences materiālam bija lemts iegult arhīvos, taču Latvijas amatpersonu aizliegums šim Krievijas politiķim iebraukt Latvijā aktualizēja decembra vidū notikušo interviju, kur odiozais politiķis atbildēja uz Latvijas, Ukrainas un dažu NVS valstu žurnālistu jautājumiem. Atbildēja savā stilā, paužot viedokļus, kas mēdz būt gan kaitinoši, gan asi, gan aizvainojoši. Vai šādi izteikumi dod pamatu neielaist šo politiķi Latvijā, spriediet paši.
Ko jūs domājat par Krievijas, Kazahijas un Baltkrievijas muitas savienību un tālāku šo valstu integrāciju?
– Teikšu, ko domāju, un tas atšķirsies no tā, ko saka Krievijas prezidents. Viņam jārunā diplomātiski, kā valsts vadītajam.
Jebkurš monopols ir kaitīgs. Vienalga kur – vai tas ir monopols presē, vai ideoloģijā, vai medicīnā, vai zinātnē, vai ekonomikā. Monopoliem nē! Tiklīdz pasaules mērogā likvidēsim dolāra monopolu, daudzas globālās problēmas atrisināsies momentā.
Par Muitas savienību. Labi, veidojam jaunu Eiropas Savienības klonu. Kā izveidojās ES? Vispirms tika izveidota muitas savienība, tikai pēc tam radās vienota konstitūcija, kopējs prezidents utt. Mums tas viss jau bija. Tāpēc Krievija kopā ar citām valstīm šādu ceļu var paveikt ātrāk. Mums ir vienota telpa, sakari un, galvenais – ir kopēja valoda. Eiropai nav kopējas valodas. Eiropai ir mākslīga valūta – eiro. Mums ir laba valūta – rublis. Es šeit saredzu lielas perspektīvas. Tomēr mācību grāmatās, kas iznākušas Kazahijā, Kirgīzijā un citur, daudzi fakti ir izkropļoti, tiek runāts par krievupadomju okupāciju. Tas ir briesmīgi. Bija pilnīgi otrādi. Krievija nacionālajām nomalēm atdeva visu, ko varēja. Atdeva uz krievu rēķina. Visu atdeva! Varēja taču citādi. Varēja izvest kokvilnu, naftu un dot naudu vietējām elitēm. Krievija nevis izsūknēja visas bagātības, bet visu atdeva.
Tomēr, atgūstot neatkarību, vietējām elitēm bija vajadzīgi varas balsti. Labs balsts ir kopējs ienaidnieks. Vajadzīgi pamatojums, kāpēc vara pieder tieši mums! Visus vienos lozungs: "Mēs jūs atbrīvojam no krievupadomju okupācijas." Ir jāsaka patiesība. No bijušajām 15 republikām demokrātijas virzienā devās tika viena puse. Bijušo PSRS republiku otrajā daļā izveidojās autoritāri režīmi ar feodālisma pazīmēm, kuros valdnieki valda līdz pat savai nāvei. Tā nav demokrātija. Demokrātija ir obligātas un periodiskas vēlēšanas un obligāta daudzpartiju sistēma. Partija ir sabiedrības daļa. Ja pie varas ir tikai viena partija, tad tā nav demokrātija. Es vēlētos, lai visas bijušās PSRS republikas dotos pa demokrātijas ceļu.
Jūsu attieksme pret Eiropas partnerību?
– Tas ir mēģinājums turpināt šķelt bijušo telpu ap Krieviju. Pārvilināt savā pusē bijušās republikas. Baltija jau ir iekļauta. Ja izdosies – iekļaus Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu. Rietumi cīnījās nevis pret padomju režīmu, nevis pret caru, bet pret Krievijas ietekmi. To var panākt, ja bijušie Krievijas sabiedrotie nonāks Rietumu ietekmē. Tā nav vēlme palīdzēt šīm valstīm. [ASV prezidentam Barakam ] Obamam piešķīra Nobela prēmiju. Par ko? Karš taču turpinās. Viņš nosūta papildu karaspēku uz Afganistānu, un viņam prēmija, bet uz Ameriku – zārki ar amerikāņu kareivju līķiem. Ko darīt vecajai Eiropai? Eiropa degradējas! Kāpēc uzņēma jaunas dalībvalstis? Tie ir donori. Izsūkt to enerģiju! Jaunas valstis vajadzīgas, lai uz tām pārvietotu netīrās ražotnes un savāktu to jaunatni kā lētu darbaspēku.
Kā vērtējat Latvijas un Krievijas attiecību attīstības perspektīvas?
– Par Latviju. Mēs Latviju neiekarojām. Mēs karojām ar Zviedriju. Latvija un Igaunija bija Zviedrijas sastāvā. Lietuvai gan bija savs valstiskums. Vēsturiski mēs 1721. gadā noslēdzām miera līgumu ar Zviedriju, un šīs zemes Zviedrija mums atdeva kā kompensāciju par zaudējumu karā.
Runājot par Latviju, protams, jāņem vērā PSRS laikā pieļautās kļūdas, kad ļaudis pārvietoja uz tālām zemēm. Es savulaik dzīvoju Almaati (Kazahijā), un mana kaimiņiene bija latviete Riekstiņa, kurai bija divas meitas – vienu sauca Elza, otras vārdu neatceros. Jā! Ļaudis tika aizvainoti. Taču to veica padomju režīms, nevis krievi. Tomēr kaislības pakāpeniski norims. Mans labs draugs dzīvo Latvijā. Padomju laikā braucu tramvajā, un man aiz muguras šņāca: "Okupanti!" Kādi okupanti? Bija karš. Bija pasaules karš, un PSRS bija tiesības iekarot jebkuru teritoriju, kuru bija okupējis ienaidnieks. Pat tad, ja Latvija tolaik būtu neatkarīga un nebūtu iekļauta PSRS sastāvā, mums būtu tiesības tur ievest savu karaspēku. Mums bija tiesības ievest savu karaspēku visur, kur bija vācu armija. PSRS bija tiesības sodīt agresoru. Sodīt visus agresora atbalstītājus. Mums bija tiesības ievest karaspēku kaut vai līdz Lamanšam, pat Britānijā, jo visas valstis provocēja Vāciju iebrukumam PSRS. Ja 2. pasaules kara laikā valdītu nevis Staļins, bet Pēteris Pirmais, tad mēs okupētu visu Eiropu un mums būtu uz to tiesības. Protams, nebija labi, ka tika uzspiests padomju režīms, bet tas tika uzspiests visur. Tas nebūtu normāli, ja vienā valstī vienā vietā ir viens režīms, bet citā vietā cits režīms. Piekrītu, ka PSRS režīmam bija nepilnības.
Kā attīstīsies Ukrainas un Krievijas attiecības? Vai Eiropa šoziem var palikt bez gāzes?
– 20 gadu mēs maksājam PSRS parādus. Šos parādus tērēja visas republikas, bet samaksāja tikai Krievija. Krievija samaksāja! Mēs desmit gadu pārdevām Ukrainai gāzi par 39 dolāriem (1000 kubikmetru). Viņi gāzi pārdeva tālāk Itālijai par 300 dolāriem, tie pārdeva francūžiem par 600, bet tie tālāk uz Britāniju par 1200. Lūk, gāzes cena! 40 reižu dārgāk. Būtu visu laiku normāla cena par gāzi, nekādas Ukrainas tagad nebūtu, bet Krievijas apcirkņi būtu pilni. Tā bija mūsu valdības kļūda. 20 gadu ir pazaudēti.
Par gāzes cenām ziemai ir jārunā pavasarī. Maijā! Maijā vienojamies par cenām. Ja ienāk samaksa, tad gāzi sūtām, ja samaksa neienāk, tad gāzi nesūtām. Viss. Ar Eiropu jāvienojas par citiem noteikumiem. Lūdzu, pieņemiet Eiropai domātos gāzes un naftas apjomus uz Krievijas un Ukrainas robežas. Tālāk – tieciet skaidrībā ar ukraiņiem, cik viņi paņems sev un cik atdos tālāk jums. Par gāzes piegādēm maksājiet, tiklīdz prece pamet Krievijas robežu, bet ar Ukrainu tieciet skaidrībā paši. Dalām atbildību. Mēs kravu piegādājam līdz robežai, ja tālāk kravu nevarat saņemt, tad tur nav mūsu vaina!
Kur ir vairāk demokrātijas – Ukrainā vai Krievijā?
– Principā Ukrainā vairākos rādītājos demokrātijas ir vairāk. Ir zemāka procentu barjera iekļūšanai parlamentā – četri procenti…
Trīs procenti!
– Vēl labāk! Trīs procenti! Ideāli ir viens procents. Tas ir Dieva un cilvēku ideāls. Ukrainā nav tāds preses spiediens. Vislabāk man patīk Lietuvas variants. Virzāmies uz Lietuvas variantu! 5 partijas un katrai 20%.
Korupcija Ukrainā ir tāda pati kā Krievijā. Savukārt vēlēšanās Ukrainā uzvarēs tas spēks, kurš dabūs vairāk naudas. Ja naudas vairāk dabūs [Viktors] Janukovičs, tad 17. janvārī uzvarēs viņš. Ja naudas vairāk dabūs [Jūlija] Timošenko, tad uzvarēs viņa. Otrā vēlēšanu kārta ir neizbēgama, un uzvarēs tas, kurš visvairāk sasolīs tiem kandidātiem, kas nepārvarēs pirmo kārtu. Nevis tauta izvēlēsies, bet uzvarēs tas, kurš solīs tupināt korupciju. Kurš vairāk piesolīs, tas uzvarēs.
Ukraina jau ir sadalīta. Bez Krievijas atbalsta Ukrainu vienkārši sadalīs. Černovcus paņems Rumānija. Krimā ienāks turki. Aizkarpatos – ungāri. Poļi sagrābs Ukrainas austrumus. 6 apgabali. Eiropa tikai priecāsies. Būs konflikti. Visiem būs daudz darba. Cita pēc citas noritēs starptautiskas konferences. Būs daudz darba diplomātiem un žurnālistiem. Tikai, ja sāksies šādi procesi, tad visi meklēs Krievijas atbalstu, bet Krievijai, pirms sniegt atbalstu, ir jāpieprasa, lai valsts režīms būtu demokrātisks.
Maskavai ir iespējas kļūt par otru Briseli. Jau tagad Krievijas vēstniecībā Latvijā stāv rindas, lai dabūtu Krievijas pasi un aizceļotu.
Kurš no Ukrainas prezidenta kandidātiem ir izdevīgāks Krievijai?
– Krievijai neapšaubāmi izdevīgāks ir prokrievisks kandidāts. Tieši tāpat kā amerikāņiem ir izdevīgs proamerikānisks kandidāts. Vērtējot Ukrainas prezidenta kandidātus, ir ļoti grūti pateikt, kurš kandidāts labāks. Timošenko vairāk skatās uz Rietumiem. Viņa bija oranžajā koalīcijā, un ir grūti no viņas ko citu sagaidīt. Kādi ir viņas jaunākie lēmumi? Aizliegt skolotājiem krieviem starpbrīžos savā starpā runāt krieviski! Tas ir barbarisms! Šajā ziņā viņa ir bīstama. Gatava uz jebkuru rīcību, lai tikai paliktu pie varas. Es to saucu par sieviešu fanātismu. Lai sievietes neapvainojas, bet ar sievietēm tā ir. Tā iekārtots sievietes organisms. Sieviešu alkoholisms ir bīstamāks par vīriešu, jo sievietes nespēj izārstēties. Tas pats ar atriebību. Nav nekā briesmīgāka par sieviešu atriebību.
Timošenko vienmēr vēlējās būt Eiropas karaliene. Tečere ir prom. Merkele drīz būs prom. Būs Juļa Timošenko. Sieviete – gangsteris. Šajā ziņā viņa ir bīstama. Juļa atlidoja! Eiropa gaida Juļu. Sieviete dzīvo ar jūtām! Juļa kā lielās Ukrainas lielā prezidente atdos visu, lai tikai viņu sagaidītu un suminātu kā karalieni. Šajā ziņā viņa ir bīstama.
Janukovičs jau varēja kļūt par prezidentu, bet nesagribēja. Es tolaik biju pie viņa atbraucis. Ieeju viņa štābā. Sāku dot padomus. Viņi man pretī smaida. Viss. Prezidents būs [Viktors] Juščenko. Viņi to jau bija pieņēmuši.
Abi kandidāti vāji, un abi ar dīvainībām. Tomēr mēs nezinām, kas notiks, ja kāds no viņiem abiem kļūs prezidents. Pavērsiens var būt gan uz labo, gan slikto pusi.
Vai Piedņestrai ir cerības, ka Krievija atzīs tās valstiskumu, līdzīgi tam, kā jau atzītas Abhāzija un Dienvidosetija?
– Protams, ir! Un nevis tāpēc, ka Krievija vēlētos vēl kaut kur aizsūtīt savu armiju. To izprovocēs Rumānija. Rumāņi ir karstasinīga tauta.
Krievija aicināja atzīt visas tās teritorijas, kas nevēlas būt savu bijušo PSRS republiku sastāvā. Krievija 16 gadu aicina atzīt Abhāziju, Dienvidosetiju, Piedņestru unn Kalnu Karabahu. Ja Kalnu Karabaha pati pasludinās savu neatkarību, tad, manuprāt, Krievijā tā būtu jāatzīst. Es neesmu nedz par armēņiem, nedz par azerbaidžāņiem, bet viņi nekad nespēs vienoties par Kalnu Karabahu. Tāpat gruzīni nespēs vienoties ar abhāziem. Arābi nespēs vienoties ar ebrejiem. Nekad nespēs vienoties! Kurdi un turki nekad nespēs vienoties!
Kā vērtējat Krievijas politiku Vidusāzijā un īpaši Tadžikijā?
– Tiklīdz amerikāņi aizies no Afganistānas, bet viņi aizies, jo ar laiku viņiem apniks glabāt savus dēlus, tālibi ieročus nenoliks, bet karu turpinās. Tad tālibiem būs reālas iespējas virzīties uz Tadžikiju, Turkmēniju un Uzbekiju. Tieši tad Krievija varēs realizēt savu politisko vektoru, jo šīs valstis lūgs palīdzību Krievijai. Tad arī izvirzīsim noteikumus. Amerikāņu Afganistānas politika veidota, domājot, ka Turkmēnija ietekmēs Afganistānas turkmēņus, ka Uzbekija ietekmēs Afganistānas uzbekus, bet Tadžikija ietekmēs Afganistānas tadžikus. Notiks pilnīgi pretējais. Un nebūs nedz Afganistānas, nedz Tadžikijas, nedz Uzbekijas, bet būs šaušalīgs karš. Tadžikijā karš jau bija – 1992. gadā, un tikai Krievija apturēja šo karu. Diemžēl miermīlīgs un demokrātisks risinājums Vidusāzijā nav iespējams. Vara ir sagrābta, un elite to cenšas noturēt.
Kā jūsu skatījumā veidojas attiecības starp Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva un premjerministra Vladimira Putina komandām? Kas būs nākamais Krievijas prezidents?
– Daudziem nepatīk tāds tandēms. Vispirms esi prezidents un tad savam cilvēkam palīdzi kļūt par prezidentu. To grūti nosaukt par brīvām vēlēšanām, jo abu rīcībā bija viss līdzekļu arsenāls. Bet no otras puses – tā ir ievērojama pieredze. Cilvēks, kas 8 gadus ir bijis prezidents, kļūst par premjerministru. No kvalifikācijas viedokļa - lieliski. Ja vēl viņi abi nebūtu draugi, bet katram būtu sava partija…
Kas notiks 2012. gadā? Cik es saprotu, Putins neies cīnīties par prezidenta vietu. Tā ir viņa rakstura īpatnība. Viņš noraida, ja viņam kaut ko citi vēlas uzspiest. Lūk, raksta, ka viņš ies, viņš uzvarēs utt. Viņam nepatīk, ka viņu tur cenšas iebīdīt! Arī Eiropa to nesaprastu. Manuprāt, Medvedevam iespējas būs. Medvedevs saka, ka viss būs atkarīgs no situācijas valstī. Pilnīgi piekrītu, taču esmu pārliecināts, ka situācija valstī būs slikta, un tāpēc cerību būs mazāk. Protams, ja visas valsts mērogā veiktu tādu vadības tīrīšanu, kā tagad notiek Permā, tad cerības būs. Tikai vispirms ir jāattīra Maskava. Maskava ir valsts galvenais kriminālās pasaules un korupcijas balsts. Nevis tāpēc, ka [Maskavas mērs Jurijs] Lužkovs būtu slikts, bet tāpēc, ka tāda ir ģeogrāfija. Galvaspilsēta ir jāizsvēpē vispirms un tad jārīkojas tālāk.
