Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Pasaulē

Putina režīma kritiķu aizdomīgie nāves gadījumi

No augšējās rindas no kreisās uz labo. Estemirova, Berezovskis, Jušenkovs, Ļitviņenko, Ņemcovs, Markelovs, Magņitskis, Baburova un Poļitkovska © NRA

Aizdomīgi nāves gadījumi.

1. Sergejs Jušenkovs

Liberālais deputāts Sergejs Jušenkovs tika nošauts 2003. gada 17. aprīlī Maskavā. Neilgi pirms tam viņš bija uzsācis izmeklēšanu, lai noskaidrotu patiesību par 1999. gadā notikušajiem sprādzieniem dzīvojamajos namos Krievijā. Šīs eksplozijas, kas notika tikai dažas nedēļas pēc Vladimira Putina apstiprināšanas premjera amatā, kalpoja par vienu no ieganstiem Otrā Čečenijas kara uzsākšanai. Krievijas spēku panākumi šajā karā, savukārt, palīdzēja V. Putinam kļūt par prezidentu.

2. Pols Hļebņikovs

2004. gada 9. jūlijā Maskavā tika nošauts žurnāla Forbes krievu izdevuma redaktors Pols Hļebņikovs. Viņš bija specializējies Krievijas biznesa aizkulišu izmeklēšanā, pētījis korupcijas saiknes deviņdesmito gadu Krievijā, arī laikā, kad ar Borisa Berezovska biznesa impērijas atbalstu pie varas nāca V. Putins. 2006. gadā tiesa attaisnoja trīs čečenus, kuri bija apsūdzēti P. Hļebņikova slepkavībā, un lieta tā arī nav atklāta.

3.Anna Poļitkovska

2006. gada 7. oktobrī, dienā, kad V. Putins svinēja 54. dzimšanas dienu, kāda dzīvojamā nama liftā Maskavā tika nošauta žurnāliste Anna Poļitkovska. Strādājot laikrakstā Novaja gazeta, viņa bija kļuvusi par vienu no skaļākajām V. Putina kritiķēm, pārmetot Kremlim tā politiku Čečenijā un cilvēktiesību pārkāpumu ignorēšanu šajā republikā. Pagājušogad tiesa Krievijā par vainīgiem uzbrukuma sarīkošanā atzina piecus čečenus, tomēr tā arī nav zināms, kas pasūtījis žurnālistes slepkavību.

4.Aleksandrs Ļitviņenko

2006. gada 23. novembrī vienā no Londonas slimnīcām pēc saindēšanās ar radioaktīvu polonija izotopu mira bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieks Aleksandrs Ļitviņenko. Politisko patvērumu Lielbritānijā viņš pieprasīja 2000. gadā, kopš tā laika regulāri kritizējot un atmaskojot Kremļa politiku. Divas nedēļas pirms saindēšanās A. Ļitviņenko atklāti apsūdzēja V. Putinu žurnālistes A. Poļitkovskas slepkavībā. Viņa agonija ilga vairāk nekā trīs nedēļas, un, atrodoties uz nāves gultas, A. Ļitviņenko vainoja V. Putinu arī savas slepkavības pasūtīšanā. Lielbritānijā veiktā izmeklēšanā noskaidrojās, ka ar poloniju210 A. Ļitviņenko saindējuši bijušie PSRS VDK darbinieki Andrejs Lugovojs un Dmitrijs Kovtuns, kuri tobrīd nodarbojās ar uzņēmējdarbību. Krievija atteikusies viņus izdot, un A. Lugovojs kļuvis par Valsts domes deputātu.

5.Staņislavs Markelovs

Advokāts Staņislavs Markelovs, kurš specializējās cilvēktiesību aizsardzības jautājumos, un viņu pavadošā žurnāliste Anastasija Baburova tika nošauti 2009. gada 19. janvārī Maskavā, kad devās mājup no preses konferences, kurā bija uzstājušies. S. Markelovs tobrīd bija pazīstams ar to, ka aktīvi iebilda pret kādu čečenu meiteni nogalinājušā Krievijas armijas pulkveža Jurija Budanova pirmstermiņa atbrīvošanu. Par šo dubultslepkavību mūža ieslodzījums piespriests diviem krievu nacionālistiem.

6.Nataļja Estemirova

Žurnāliste, cilvēktiesību aizstāve un pirmā Annas Poļitkovskas balvas laureāte Nataļja Estemirova 2009. gada 15. jūlijā tika nolaupīta Čečenijas galvaspilsētā Groznijā, bet jau pēc vairākām stundām netālu no pilsētas atrada viņas līķi. N. Estemirova vadīja grupas Memorial Čečenijas nodaļu un bija asi kritizējusi Maskavai un personīgi V. Putinam uzticamo Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu, atmaskojot viņa vadīto spēku nelikumības. Krievijas izmeklētāji 2010. gadā par vainīgiem šajā slepkavībā atzina divus čečenu islāmistu kaujiniekus (viens no viņiem jau bija miris, bet otrs atradis patvērumu Francijā), taču Memorial, atsaucoties uz pašu izmeklēšanu un savāktajām DNS analīzēm, apgalvo, ka šos cilvēkus tikai mēģina padarīt par grēkāžiem.

7.Sergejs Magņitskis

2009. gada 16. novembrī Maskavas cietuma Matrosskaja tišina izolatorā mira kompānijas Firestone Duncan grāmatvedis un auditors Sergejs Magņitskis, kurš iepriekš bija centies atmaskot korupciju Krievijas valdošajās aprindās. S. Magņitskis tika apcietināts 2008. gada novembrī un apsūdzēts nodokļu nemaksāšanā, bet pavisam viņa vārds bija iesaistīts vairāk nekā 10 krimināllietās. Izmeklēšana paziņoja, ka S. Magņitskis miris ar sirdstrieku, taču viņa advokāti apgalvo, ka neilgi pirms nāves viņš piekauts, turklāt ieslodzītajam liegta medicīniskā palīdzība. Reaģējot uz S. Magņitska nāvi, ASV Kongress noteica sankcijas pret Krievijas amatpersonām.

8.Boriss Berezovskis

2013. gada 23. martā vienā no savām daudzajām savrupmājām Eskotā miris tika atrasts krievu oligarhs Boriss Berezovskis – cilvēks, kurš savulaik palīdzēja V. Putinam nonākt varas virsotnē, taču vēlāk ar viņu sastrīdējās un 2003. gadā saņēma politisko patvērumu Lielbritānijā. Lai gan tiek uzskatīts, ka B. Berezovskis izdarījis pašnāvību pakaroties, vairāki izmeklēšanas rīcībā esoši pierādījumi neapstiprina šo versiju.

Avots: AFP, AP, ABC News