Trešdiena, 17.aprīlis

redeem Rūdis, Rūdolfs, Viviāna

arrow_right_alt Pasaulē

Asads pieņemtu lielāku Krievijas jūras spēku klātbūtni Sīrijā

© Scanpix

Sīrija priecātos par jebkādu Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanu tās jūras ostās, intervijā Krievijas ziņu kanālam piektdien pavēstījis Sīrijas prezidents Bašars al Asads.

"Es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka mēs labprāt uzņemsim jebkādu Krievijas klātbūtnes paplašināšanu Tuvajos Austrumos", tai skaitā Sīrijas Vidusjūras ostā Tartusā, sacījis Asads. "No mūsu viedokļa, jo lielāka būs šī klātbūtne mūsu apkaimē, jo labāk tas būs reģiona stabilitātei."

Krievija Sīrijas rietumu piekrastes pilsētā Tartusā izmanto jūras spēku bāzi, kurā ietilpst karakuģi, kazarmas un noliktavas.

Bāze tika izveidota saskaņā ar 1971.gada drošības līgumu, un Maskava to dēvē par "Krievijas jūras spēku apgādes un tehnisko punktu".

Asads žurnālistiem pastāstījis, ka Krievijas militārais atbalsts Sīrijai "ir turpinājies" visus pēdējos četrus gadus, kopš valsti plosa karš.

Viņš arī izteica atbalstu tam, ka Krievija organizē otro miera sarunu raundu, bet uzsvēra, ka nevienu no sarunu pusēm nedrīkst ietekmēt ārējie spēlētāji.

Rietumu atbalstītā Nacionālā koalīcija, kas cīnās par Asada gāšanu, paziņojusi, ka boikotēs no 6. līdz 9.aprīlim paredzētās sarunas.

"Lai šīs sarunas būtu veiksmīgas, sarunu pusēm jābūt neatkarīgām un jāatspoguļo tas, ko vēlas Sīrijas iedzīvotāji ar visiem saviem dažādajiem politiskajiem uzskatiem," sacīja Asads. "Šodien cilvēki nepieņems, ka viņu nākotni, viņu likteni vai viņu likumus izlemj ārpusē."

"Risinājums Sīrijas krīzei nav neiespējams - ja Sīrijas cilvēki apsēdīsies kopā un runās, mums būs rezultāti," norādījis Asads.

Viņš uzskata, ka rietumvalstis, tostarp ASV, Francija un Lielbritānija, nevēlas politisku risinājumu Sīrijā un "liekuļo".

"Viņiem politisks risinājums nozīmē izmainīt valsti, valsts krišanu un tās aizvietošanu ar valsti, kas strādā viņu labā," pavēstīja Asads.

Kopš Sīrijas konflikta sākuma bojā gājuši vairāk nekā 215 000 cilvēku, gandrīz trešdaļa no tiem ir civiliedzīvotāji, vēsta Sīrijas cilvēktiesību novērotāji.